Valsts pozitīvie pienākumi vēlētāju gribas aizsardzībai sociālajos tīklos

Demokrātisku valsts iekārtu raksturo varas piederība tautai, tā paļaujas uz vēlētāja saprātu un brīvu gribu.¹ Lai vēlētāju gribu varētu uzskatīt par brīvu, brīvam ir jābūt arī gribas veidošanās procesam. Mūsdienās vēlētāju gribas veidošanos lielā mērā ietekmē tādi sociālie tīkli kā Facebook, Twitter un Instagram.² Vēlētāji izmanto sociālos tīklus, lai lasītu ziņas, izzinātu viedokļus un paustu tos, veidotu izpratni par sabiedrībā valdošajiem uzskatiem būtiskos jautājumos.

Viens no valsts uzdevumiem ir radīt tādus apstākļus, kuri nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu,³ tostarp gadījumos, kad vēlētāju gribas neatkarīgumu apdraud citas privātpersonas, piemēram, sociālo tīklu platformas vai sociālo tīklu lietotāji. Citiem vārdiem sakot, vēlēšanu tiesību jomā valstīm ir jāpilda ne tikai tradicionālais negatīvais pienākums, t.i., neiejaukties, bet arī vairāki pozitīvie pienākumi. Šajā rakstā autore aplūko divus no tiem: 1) pienākumu nodrošināt plurālismu un 2) pienākumu aizsargāt privātpersonas no citu privātpersonu nodarīta kaitējuma.

Pirms valsts tiesisko pienākumu aplūkošanas vērts apsvērt, kuras cilvēka pamattiesības ir tās, kas aizsargā vēlētāju gribas veidošanos un izpausmes, un kā šīs pamattiesības var tikt apdraudētas sociālajos tīklos. Skaidrs, ka šādu tiesību ir daudz, taču neapšaubāmi galvenās ir domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība un vārda brīvība.

Lasīt plašāk.

Raksta pamatā darbs “Vēlētāju gribas integritātes aizsardzība sociālajos tīklos”, kas “Jurista Vārda” pētniecisko darbu konkursā 2022. gadā ieguva pirmo vietu Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību sekcijā. Darba vadītājs – asoc. prof. Dr. iur. Artūrs Kučs.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU: Pužule M. Valsts pozitīvie pienākumi vēlētāju gribas aizsardzībai sociālajos tīklos. Jurista Vārds, 04.07.2023., Nr. 27 (1293), 10.-14.lpp.