Vai uzņēmums izpilda jaunās sankciju prasības ES reģistrētiem uzņēmumiem?
2024 - 04 - 24
Autors: Edgars Pastars
Eiropas Savienības Regula Nr. 833/2014 paredz virkni jaunu pienākumu attiecībā uz ES reģistrētiem uzņēmumiem, kas nedz paši, nedz to saistītās sabiedrības, vai klienti ir sankcionēti individuāli.
Regulas 5.r pants paredz visiem uzņēmumiem, kuru tieši vai netieši īpašnieki vismaz 40% summētā izteiksmē pa visu īpašnieku struktūru ir Krievijas pilsoņi, Krievijā reģistrētas juridiskās personas vai dzīvo Krievijā neatkarīgi no uzturēšanās atļaujas vai nodokļu rezidences, sniegt informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam par maksājumiem, ko tie veikuši kopsummā virs 100 000 EUR 2024. gada 1. ceturksnī uz bankām ārpus ES jebkurai personai. Papildus arī bankām būs pienākums ziņot par šādiem darījumiem. Tātad, ja uzņēmums nebūs pats sniedzis informāciju, kompetentā iestāde to varēs viegli noskaidrot. Prasība summāri apkopot 40% netiešo īpašumtiesību kritēriju var būt īpaši izaicinoša, ņemot vērā struktūras sarežģītību un mazākuma akcionāru īpatsvaru. Informācija iesniedzama divu nedēļu laikā, skaitot no 2024. gada 1. maija par iepriekšējo ceturksni.
Savukārt Regulas 5.n pants paredz, ka ir aizliegts sniegt noteikta veida pakalpojumus Krievijā reģistrētām juridiskām personām, ieskaitot tās Krievijā reģistrētās juridiskās personas, kuras ir ES reģistrēto uzņēmumu mātes vai meitas sabiedrības. Šādu pakalpojumu sniegšanai turpmāk vajadzēs atļauju, ja pakalpojumus turpina sniegt pēc 2024. gada 20. jūnija. Atļaujas nesaņemšana nozīmēs sankciju pārkāpumu un var tikt sodīta arī saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Regulas 5.n pants ir komplicēti piemērojams, ņemot vērā aizliegto pakalpojumu definīcijas, kā arī izņēmumu interpretāciju, kad atļauju drīkst izsniegt. Tādēļ Latvijas uzņēmumiem, kas sniedz noteiktus pakalpojumus, jāveic rūpīgs izvērtējums par saviem riskiem. Piemēram, saistībā ar programmatūras un dizainparaugu nodrošināšanu (ar virkni izņēmumiem), tehniskās testēšanas, arhitektūras, konsultāciju (arī IT konsultāciju), grāmatvedības, sabiedrisko attiecību, reklāmas un vadības pakalpojumiem. Tipiskie izņēmumi, kad varēs saņemt atļauju turpināt sniegt pakalpojumu, ir humanitārie mērķi, pilsoniskās sabiedrības atbalsts, cilvēku drošībai kritiskas infrastruktūras nodrošināšana, elektronisko sakaru nodrošināšana vai būs iespējams pierādīt ekskluzīvu šādu pakalpojumu izmantošanu ES uzņēmumu meitas sabiedrībai (kam līdz šim atļauju nevajadzēja).