Vai Satversmes tiesai jābūt panacejai visām Latvijas šķīrējtiesu regulējuma kaitēm?

2023. gada 23. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2022-03-01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Spriedumā atzīts, ka šobrīd pastāvošais šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānisms nav pilnīgs, jo atsevišķos gadījumos valsts uzraudzība pār šķīrējtiesas procesu nemaz netiek veikta. Proti, noteiktos gadījumos neparedzot tiesības iesniegt pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā, likumdevējs nav īstenojis savu pienākumu nodrošināt šķīrējtiesas procesa uzraudzību. Tādējādi ir pārkāptas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās ikviena tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Satversmes tiesa jau atkal novērsusi kādu no Latvijas šķīrējtiesu regulējuma nepilnībām. Ar 2014. gada 28. novembra spriedumu lietā Nr. 2014-09-1 Satversmes tiesa atzina pasaulē plaši izplatītās un ar šķīrējtiesas procesa būtību nesaraujami saistītās, tomēr Latvijas likumdevēja ilgstoši ignorētās tiesības vispārējās jurisdikcijas tiesā apstrīdēt šķīrējtiesas līguma spēku. Šoreiz kārta bija pienākusi šādām tiesībām attiecībā uz šķīrējtiesas sprieduma spēku.

Uz šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisma sevišķi lielo nozīmi tieši Latvijā Satversmes tiesa vērsa uzmanību jau tālajā 2005. gadā spriedumā lietā Nr. 2004-10-01. [10. punkts] Arī 2014. gadā spriedumā lietā Nr. 2014-09-1 Satversmes tiesa atkārtoti norādīja, ka “starptautiski akceptētajam šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas institūtam Latvijā būtu sevišķi liela nozīme” un vērsa Saeimas uzmanību uz “nepieciešamību noteikt šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas pamatus un kārtību”. [22. punkts]

Nedz pēc pirmā, nedz arī pēc otrā Satversmes tiesas sprieduma likumdevējs Satversmes tiesas obiter dictum tomēr neieklausījās.

Lasīt plašāk.

Publikācija: juristavards.lv