Vai neizmantots papildatvaļinājums jāatlīdzina naudā?

Atlīdzības likums nosaka, ka papildatvaļinājumu var izmantot pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas laika posmā līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Ja laikā līdz kārtējai darba izpildes novērtēšanai tiek izbeigtas darba attiecības, kompensāciju par neizmantoto papildatvaļinājumu izmaksā, pamatojoties uz darba izpildes rezultātu novērtējumu iepriekšējā periodā. Savukārt Darba likumā (DL) nav paredzēts, ka būtu jāizmaksā kompensācija. Vai Atlīdzības likums ir pretrunā ar DL? Kurš likums jāievēro?

Sākotnēji jānorāda, ka apmaksāta papildatvaļinājuma regulējums noteikts gan DL, gan Atlīdzības likumā.

Tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu

Papildatvaļinājums ir darba devēja piešķirtas un apmaksātas atvaļinājuma dienas papildus ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. DL 151.panta 1.daļā noteikti trīs likumiskie papildatvaļinājumu veidi jeb trīs gadījumi, kad papildatvaļinājums piešķirams obligāti. Proti, ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

• darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par 1 darba dienu;
• darbiniekam, kura aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, – 3 darba dienas;
• darbiniekam, kura darbs saistīts ar īpašu risku, – ne mazāk kā 3 darba dienas.

Darba devējam ir tiesības noteikt arī citus papildatvaļinājuma piešķiršanas gadījumus, taču ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums jāpiešķir par kārtējo gadu, un darbiniekam tas jāizmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu paredzētas arī Atlīdzības likuma 42.pantā. Piemēram, šī panta 1.daļā noteikts, ka amatpersonai (darbiniekam) piešķir DL noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu. Papildus, ievērojot tiesnešiem, prokuroriem, karavīriem, diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un valsts drošības iestādes amatpersonām noteiktos izņēmumus, amatpersonai (darbiniekam) pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas var piešķirt arī apmaksātu papildatvaļinājumu – līdz 10 darba dienām.

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 42.panta 9.daļu pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) apmaksātā papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, papildatvaļinājuma dienu skaitu un tā piešķiršanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome.

Savukārt, ja amatpersonai (darbiniekam) papildatvaļinājums ir piešķirts atbilstoši Atlīdzības likuma 42.panta 1.daļas otrajam teikumam, tas jāizmanto laika posmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Proti, papildatvaļinājums ir jāizmanto laika posmā starp diviem ikgadējiem apmaksātajiem atvaļinājumiem.

Papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā

Par papildatvaļinājuma atlīdzināšanu naudā gan DL 151.panta 5.daļā, gan Atlīdzības likuma 42.panta 10.daļā noteikts identisks nosacījums. Proti, nedz DL noteiktā obligātā papildatvaļinājuma, nedz Atlīdzības likumā noteiktā piešķiramā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot, ja tiek izbeigtas darba, amata vai dienesta tiesiskās attiecības un obligātais vai piešķirtais papildatvaļinājums nav izmantots.

Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 22.novembra spriedumā lietā C-214/10 norādīts, ka tiesības par atvaļinājuma atlīdzināšanu naudā tikai un vienīgi nodarbinātības attiecību izbeigšanas gadījumā skaidrojamas ar to, ka primāri atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt atpūtu no darba pienākumu veikšanas, nevis uzlabot finansiālo situāciju. Šī atziņa attiecināma arī uz papildatvaļinājumu. Tādējādi amata vai darba tiesisko attiecību pārtraukšanas gadījumā ir tiesības saņemt atlīdzību par neizmantotajām papildatvaļinājuma dienām.

Atlīdzības likuma izpratnē amatpersonai (darbiniekam) amata vai darba tiesisko attiecību pārtraukšanas gadījumā ir tiesības saņemt kompensāciju naudā par tādu neizmantoto papildatvaļinājumu, kas piešķirts ar rīkojumu, kurā ir norādītas konkrētas šī piešķirtā papildatvaļinājuma izmantošanas dienas. Šim papildatvaļinājumam ir jābūt piešķirtam ar rīkojumu pirms darba attiecību izbeigšanas. Tādējādi, ja darba attiecības tiek pārtrauktas, pirms attiecīgā institūcija izdevusi rīkojumu par papildatvaļinājuma piešķiršanu, – amatpersonai (darbiniekam) nav tiesību to saņemt, bet darba devējam nav pienākuma papildatvaļinājumu kompensēt naudā.

Kurš normatīvais akts piemērojams pašvaldības darbiniekam?

DL 2.panta 1.daļā noteikts, ka visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa ir saistošs DL un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ja tās dibinātas uz darba līguma pamata. Lai gan DL ir primārais normatīvais akts, kas tiek piemērots darba tiesiskajām attiecībām, līdztekus tās regulē arī virkne citu likumu un Ministru kabineta noteikumu, tostarp Atlīdzības likums.

Atbilstoši Atlīdzības likuma 2.panta 1.daļas 14.punktam tas attiecas arī uz pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem. Pašvaldību amatpersonas vai darbinieki Atlīdzības likuma izpratnē ir personas, kuru nodarbinātības attiecības dibinātas uz darba līguma pamata, kas pilda valsts dienestu, ir ievēlētas, apstiprinātas vai ieceltas amatā vai citādi pilda noteiktus amata pienākumus.

Atbilstoši Atlīdzības likuma 2.panta 7.daļai pašvaldībā nodarbinātai amatpersonai vai darbiniekam piemērojamas darba tiesiskās attiecības, amata tiesiskās attiecības vai dienesta gaitu regulējošu normatīvo aktu normas, ciktāl to nenosaka Atlīdzības likums. Savukārt DL 2.panta 2.daļa nosaka, ka tiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Atlīdzības likums, nepiemēro attiecīgās DL normas. Tātad uz pašvaldības darbinieku attiecas gan DL nosacījumi, gan Atlīdzības likuma nosacījumi, taču Atlīdzības likumā noteiktais regulējums ir prioritārs DL regulējumam.

Jānošķir papildatvaļinājums, kas regulēts Atlīdzības likumā un DL. Proti, tos piešķir neatkarīgi citu no cita. Tādējādi saistībā ar papildatvaļinājumu tiesisko regulējumu primāri piemērojamas Atlīdzības likumā ietvertās tiesību normas. No tā izriet, ka pašvaldības darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu naudā par tādu papildatvaļinājumu, kas tam ar pašvaldības rīkojumu piešķirts pirms darba attiecību izbeigšanas un kuru tas nav izmantojis.

Publikācija: itiesibas.lv