Vai un kādos gadījumos darba devējs var atcelt iepriekš plānotu un saskaņotu atvaļinājumu?

2024 - 04 - 11
Autors: Ivo Maskalāns

Darba likuma (DL) 150.panta 1.daļā paredzēts, ka atvaļinājums tiek piešķirts saskaņā ar vienošanos starp darbinieku un darba devēju vai atbilstoši atvaļinājumu grafikam. Tātad atvaļinājuma noteikšanai ir iespējami divi veidi – vienošanās vai grafiks.

Vienošanās

Likumā nav noteiktas prasības formai, kādā slēdzama vienošanās par atvaļinājumu. Pierādīšanas iespējamības apsvērumu dēļ tas būtu jānoformē rakstveidā vai vismaz e-pasta sarakstes formā.

Vienošanās par atvaļinājuma piešķiršanu ir divpusējs darījums, tādēļ uz to attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz jebkuru divpusēju darījumu. Līdz ar to, ja vien pati vienošanās par atvaļinājuma piešķiršanu neparedz darba devējam šādas tiesības, tad tas nevar vienpusēji atkāpties no tās un atcelt atvaļinājumu.

Jautājums par to, vai vienošanās par atvaļinājumu, kas piešķir darba devējam tiesības atcelt atvaļinājumu un atsaukt darbinieku, atbilst DL noteiktajam un ir spēkā, ir diskutējams. Šādas vienošanās atbilstība likuma noteikumiem būtu vērtējama katrā konkrētā situācijā atsevišķi.

Piemēram, ja šāda prakse uzņēmumā ir regulāra, proti, visas vienošanās ar darbiniekiem par atvaļinājumu ietver tādu noteikumu, tad tiesības atsaukt darbinieku no atvaļinājuma visdrīzāk nesamērīgi pasliktinātu darbinieka tiesisko stāvokli un liegtu tam pilnvērtīgas tiesības uz atpūtu. Līdz ar to šādos apstākļos, šāda vienošanās būtu prettiesiska un spēkā neesoša.

Taču, ja darba devēja tiesības atsaukt darbinieku no atvaļinājuma tiktu noteiktas izņēmuma kārtā, piemēram, tieši plānotā atvaļinājuma laikā pastāvētu iespēja, ka darbinieka klātbūtne darbā būs nepieciešama tikai tam piemītošu zināšanu dēļ, un abas puses, to apzinoties, tomēr vēlētos paredzēt atvaļinājumu šajā laikā, tad tāda vienošanās būtu pieļaujama.

Atvaļinājumu grafiks

Likumā nav noteikta atvaļinājumu grafika sagatavošanas kārtība, tādēļ darba devējs to drīkst sagatavot vienpusēji. Atvaļinājumu grafiks pēc būtības ir darba devēja vienpusējs apsolījums nodrošināt darbiniekam atpūtu noteiktā laikā. Likumā paredzēts, ka darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar atvaļinājumu grafiku, bet to piekrišana šim grafikam nav nepieciešama.

Tomēr absolūti vienpusēja atvaļinājumu grafika sagatavošana neatbilstu likumam, jo DL 150.panta 2.daļā paredzēts, ka darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes”.

Sagatavojot darbinieku atvaļinājumu grafiku, darba devējam ir pēc iespējas jāņem vērā darbinieku vēlmes. Likumā gan nav noteikts, kā darba devējam vajadzētu realizēt šo vēlmju vērā ņemšanu. Pienācīga rīcība būtu konsultēties ar darbiniekiem par laika periodu, kurā tie gribētu vai negribētu doties atvaļinājumā, un ņemt vērā šo informāciju kopīga atvaļinājumu grafika sagatavošanas procesā atbilstoši darba devēja iespējām.

Šajā procesā nevajadzētu aizmirst arī par vienlīdzīgas attieksmes principu. Tas būtu jāņem vērā, piemēram, ja vairāki neaizvietojami darbinieki vēlas doties atvaļinājumā vienā laikā. Šī situācija būtu jārisina iespējami vienlīdzīgi, bez pamata nepadarot viena darbinieka vēlmes pārākas par citām.

No DL 150.panta 1.daļā noteiktā, ka ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam, iespējams secināt, ka likumā pieļauta ne tikai atvaļinājumu grafika sagatavošana, bet arī tā grozījumi. Tas nozīmē, ka pēc grafika pieņemšanas tajā var tikt veiktas arī vienpusējas izmaiņas.

Ir pamatots jautājums, vai atvaļinājumu grafikā varētu tikt veikti grozījumi laikā, kad darbinieks atrodas atvaļinājumā. Ņemot vērā, ka likumā noteikts pienākums iepazīstināt darbinieku ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem, un tas, ka darbiniekam nav pienākuma būt sasniedzamam darba devējam sava atvaļinājuma laikā, praktiski varētu būt neiespējami paziņot darbiniekam par grafikā veiktām izmaiņām brīdī, kad tas jau atrodas atvaļinājumā.

Jebkurā gadījumā nevar izslēgt risku, ka izmaiņu veikšanu atvaļinājumu grafikā darbinieka atvaļinājuma laikā varētu uzskatīt par likumam neatbilstošu rīcību, kas varētu liegt darbiniekam pilnvērtīgas tiesības uz atpūtu, līdzīgi kā vienošanās gadījumā, nosakot darba devēja tiesības atsaukt darbinieku no atvaļinājuma.

Publikācija: itiesibas.lv