Uzņēmumu uzticamības pārbaudes direktīva

Pēdējos pāris gados uzņēmējiem nācies pieņemt, ka ar nenoteiktību jārēķinās un tā ir daļa no standarta biznesa prakses un risku vadības. Daži no šādiem nenoteiktības faktoriem ir gan Eiropas zaļais kurss un tā tiesiskā regulējuma attīstība, gan arī pieaugošās uzraugu, investoru, klientu, darbinieku un citu sadarbības partneru prasības. Tāpēc vides, sociālie un pārvaldības jautājumi (environment, social, governance (ESG)) neizbēgami  būs uzņēmumu dienas kārtības augšgalā. ESG ļauj uzņēmējam izprast ne tikai, kā uzņēmumā tiek reaģēts uz klimata pārmaiņām, bet arī,kā uzņēmumā tiek pārvaldīta un pārbaudīta  tā darbība un piegādes ķēdes.

Pagājušā gada februārī Eiropas Komisija (EK) izsludināja priekšlikumu direktīvai par uzticamības pārbaudēm attiecībā uz ilgtspēju jeb Corporate Sustainability Due Diligence Directive (CSDDD). Priekšlikumā deklarētais mērķis ir “veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo uzvedību visās globālajās vērtību ķēdēs”. Direktīva pašlaik ir apspriešanā Eiropas Parlamentā (EP). Šī gada februārī EP Vides komitejas locekļi priekšlikumu atbalstīja un norādīja, ka vēlas noteikt uzņēmumiem pienākumu līdz 2050.gadam veidot savu darbību klimatneitrālu, lai novērstu, ka videi kaitīgākās darbības uzņēmumi veic vietās ārpus Eiropas Savienības (ES), kur nav tik striktu regulējumu.

Normatīvo aktu džungļi

Lai uztvertu jaunās direktīvas kontekstu, vispirms īsi jāaplūko šībrīža ESG regulējums. Jāpiebilst, ka jēdziens “ESG regulējums” ir neprecīzs – ESG jomā nav viena normatīvā akta, kur varētu izlasīt pilnīgi visas ilgtspējas prasības. Tādēļ uzņēmējiem jāspēj orientēties vairāku ļoti dažādu normatīvo aktu džungļos.

Runājot par ilgtspējas jomu vispārīgi, šobrīd ES svarīgākie ir turpmāk minētie normatīvie akti:

• ES Taksonomijas regulā norādīti konkrēti kritēriji, ko ievērojot,saimniecisko darbību vai projektu var saukt par “ilgtspējīgu”. Regulā iekļauti dažādi ziņošanas pienākumi un  tehniski ilgtspējas kritēriji vairākās jomās (piemēram, būvniecībā, ražošanā, enerģētikā, transporta jomā, mežsaimniecībā utt.);
• Nefinanšu ziņošanas direktīva, kas ir svarīgabankās, biržā esošajos uzņēmumos un apdrošināšanas sabiedrībās, kur ir vairāk nekā 500 darbinieku. Šiem uzņēmumiem jau šobrīd  gada pārskatos ir jānorāda ar ilgtspēju saistīta informācija;
• Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva un ar to saistītie jaunie ES ilgtspējas ziņošanas standarti, kas vēl ir izstrādes stadijā un ko plānots izdotšī gada rudenī. Direktīva tika pieņemta 2022.gada novembrī, un ES dalībvalstīm tā ir jārealizē 18 mēnešu laikā kopš tās pieņemšanas. Direktīvā norādīts, ka jau 2025.gadā (par 2024.gadu) uzņēmumiem ar ilgtspēju saistītā informācija būs jāpaziņo daudz detalizētāk nekā līdz šim;
• Regula 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju finanšu pakalpojumu nozarē. Šī regula ir paredzētafinanšu tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā ieguldījumu produktus un ieguldījumu konsultācijas. Finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem atteicas regula, ir jāatklāj ar ESG saistīta informācija gan par uzņēmumu, gan  jānorāda, vai uzņēmuma piedāvātie produkti un pakalpojumi ir ilgtspējīgi vai nē.

Pavisam nesen, šī gada martā, EK izziņoja arī priekšlikumu t.s. Zaļo prasījumu direktīvai. Šī tiesību akta mērķis ir izskaust zaļmaldināšanu (greenwashing) un nodrošināt patērētāju tiesības saņemt uzticamu, salīdzināmu un pārbaudāmu vides informāciju, kas attiecas uz viņiem interesējošiem produktiem.

Lasīt plašāk.

Publikācija: itiesibas.lv