Trauksmes cēlējs uzvar skandalozā nodokļu shēmu lietā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 2023.gada 14.februārī pasludināja nozīmīgu spriedumu lietā “Halets pret Luksemburgu”, konstatējot Rafaēla Haleta (Raphaël Halet) – viena no trauksmes cēlējiem, kurš atmaskoja starptautisku uzņēmumu un Luksemburgas nodokļu iestāžu nodokļu praksi, pārkāpumu tiesībās uz vārda brīvību. Plašāk sabiedrībā šī lieta zināma kā Luxleaks jeb Luxembourg leaks skandāls.

Lietas priekšvēsture

Rafaēls Halets ir bijušais PricewaterhouseCoopers (PwC) – uzņēmuma, kas sniedz revīzijas, nodokļu konsultācijas un uzņēmējdarbības vadības konsultācijas, – darbinieks, kurš 2014.gadā žurnālista rīcībā nodeva konfidenciālus darba devēja dokumentus – 14 starptautisku uzņēmumu (PwC klientu) nodokļu deklarācijas un divas pavadvēstules. Minētie dokumenti atklāja ļoti izdevīgas nodokļu vienošanās starp PwC un Luksemburgas nodokļu iestādēm, ļaujot PwC klientiem (tostarp, tādiem globāliem uzņēmumiem kā “Ikea” un “Apple”) piedalīties dažādās nodokļu apiešanas shēmās. Daži no šiem dokumentiem tika parādīti televīzijas raidījumā; vēlāk žurnālistu apvienība tos publicēja tiešsaistē.

Reaģējot uz PwC iesniegtu sūdzību, Halets tika notiesāts par zādzību, profesionālā noslēpuma pārkāpšanu, nepamatotu piekļuvi datorsistēmām un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Luksemburgas Apelācijas tiesa piesprieda viņam kriminālsodu – naudas sodu 1000 eiro apmērā un simbolisku kompensāciju PwC 1 eiro apmērā. Papildus tam viņš tika arī atlaists no darba PwC.

Pēc visu nacionālo tiesisko aizsardzības līdzekļu izsmelšanas viņš iesniedza sūdzību ECT, apgalvojot, ka ar notiesāšanu tika pārkāptas viņa tiesības uz vārda brīvību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 10.pantu. Tādējādi tiesai bija jāizvērtē konflikts starp ECK 10.pantā noteiktajām tiesībām uz vārda brīvību, no vienas puses, un tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem neizpaust darba devēja konfidenciālu informāciju, no otras puses.

ECT palāta lietā lēma, ka nav konstatēta nepamatota valsts iejaukšanās Haleta tiesībās uz vārda brīvību, un secināja, ka Haleta publiski sniegto dokumentu vērtība nebija tik būtiska, kā arī sabiedrības intereses to iegūšanā nebija pietiekamas, lai atsvērtu darba devējam nodarīto kaitējumu. Publiskajā telpā ECT palātas spriedums izpelnījās pamatotu kritiku, radot bažas, ka tā rezultātā var tik ievērojami vājināta trauksmes cēlēju aizsardzība Eiropā. Halets nolēma izmantot savas tiesības un pārsūdzēt sev nelabvēlīgo spriedumu ECT Lielajā palātā.

Lielās palātas spriedums

Lielā palāta 2023.gada 14.februārī pieņēma spriedumu lietā, lemjot, ka ir noticis ECK 10.panta pārkāpums, t.i., Haleta notiesāšana atzīstama par nepamatotu iejaukšanos viņa tiesību uz vārda brīvību īstenošanā. Lielā palāta konstatēja, ka Halets ir uzskatāms par trauksmes cēlēju, kurš ir devis būtisku ieguldījumu nacionālā un Eiropas mēroga diskusijā par starptautisko uzņēmumu nodokļu praksi.

Lasīt plašāk.

Publikācija: itiesibas.lv