Tirgus manipulācija – kriminālsodāma darbība

2024. gada septembrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiesās personas par manipulācijām “Nasdaq Riga” biržā. Šī lieta pievērš uzmanību atsevišķiem normatīvā regulējuma aspektiem, kas varētu būt uzlabojami, lai mazinātu tirgus manipulāciju risku un atbalstītu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.

Šī ziņa ir nozīmīga vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, tā ir tikai otrā krimināllieta Latvijas vēsturē, kas uzsākta, pamatojoties uz Krimināllikuma (KL) 193.² pantu, tādējādi apliecinot lietas unikalitāti. Otrkārt, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, ka manipulācijas atklājusi Latvijas Banka (LB), kas liecina par kapitāla tirgus uzrauga augsto vērību un kalpo kā signāls nākotnes tirgus manipulāciju mēģinājumu novēršanai.

Visbeidzot, lai arī kapitāla tirgus Latvijā nav pārāk liels un ir salīdzinoši neaktīvs, jāsecina, ka arī šāds tirgus var būt interesants negodprātīgiem darboņiem.

Krimināltiesiskie aspekti

KL 193.² pantā paredzēta atbildība gan par iekšējās informācijas izmantošanu, gan arī par manipulāciju. Konkrētajā gadījumā apsūdzētajām personām tiek inkriminēta tieši manipulāciju veikšana finanšu tirgos. Tomēr lietas apstākļu kopsavilkums nesniedz pietiekami detalizētu informāciju, lai varētu objektīvi novērtēt nodarījuma kvalifikāciju atbilstoši faktiskajiem apstākļiem. Proti, nav skaidri zināms, kā un kad viens no apsūdzētajiem uzzinājis par plānoto akciju atpirkšanu un to izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to nav iespējams precīzi secināt, vai apsūdzētais nelikumīgi izmantojis iekšējo informāciju, kas regulas 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu 7.panta 1.punkta a) apakšpunktā definēta kā precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas.

Iespējams, ka šajā gadījumā tirgus manipulācijas notika pēc tam, kad informācija par akciju atpirkšanas plāniem jau bija kļuvusi publiski pieejama.

Regulas 12.panta 1. un 2.punktā diezgan izvērsti aprakstīts, kādas darbības uzskatāmas par tirgus manipulāciju. Kā liecina pieejamā informācija, konkrētajā gadījumā tirgus manipulācija izpaudās kā tirdzniecības rīkojuma došana, kas varēja nodrošināt attiecīgās akciju sabiedrības akciju cenas neatbilstošu vai mākslīgu līmeni. Šī tirgus manipulācijas pazīme minēta regulas 12.panta 1.punkta a) apakšpunkta ii) punktā. Interesanti, ka regulas 12.panta 1.punkta c) apakšpunktā kā viens no tirgus manipulācijas veidiem minēta arī baumu izplatīšana.

Darījumu uzraudzība

Viens no regulas mērķiem ir nodrošināt kapitāla tirgus caurskatāmību, īpaši aizsargājot investoru intereses. Nekontrolēta un nesodīta iekšējās informācijas prettiesiska izmantošana un tirgus manipulācijas grautu investoru uzticību kapitāla tirgiem, tādējādi apgrūtinot kapitāla piesaisti regulētajos tirgos.

LB saskaņā ar regulas 22.pantu un turpmākajiem pantiem uzrauga, kā Latvijā tiek ievērotas un izpildītas regulas prasības. LB pilnvaras šajā jautājumā ir ļoti plašas. Tas nozīmē, ka praksē LB var uzdot iesaistītajām personām dažādus specifiskus jautājumus par akciju atpirkšanas plānošanu un norisi, piemēram, par lēmumu pieņemšanas secību, personām ar pieeju iekšējai informācijai par plānoto akciju atpirkšanu, kā arī par to, kad, par ko un ar ko bijusi saziņa šajā procesā. Tāpat LB ir pieejama informācija par akciju tirdzniecības datiem, kā skaidri norādīts apskatāmajā gadījumā.

Šāda visaptveroša informācijas iegūšana ļauj LB izdarīt secinājumus par iespējamām tirgus manipulācijām akciju atpirkšanas procesos. Kā jau minēts, vismaz divos gadījumos tas noslēdzies ar kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 193.² pantā. Augot kapitāla tirgum, nākotnē var sagaidīt daudz rafinētākas un grūtāk atklājamas tirgus manipulācijas, kas radīs finansiālus zaudējumus investoriem un kaitēs kapitāla tirgus reputācijai

Tirgus manipulāciju risku mazināšana

Konkrētajā situācijā tirgus manipulācijas veiktas, izmantojot informāciju par plānoto akciju atpirkšanu, pēc kuras attiecīgā akciju sabiedrība tika izslēgta no regulētā tirgus. Iespējams, ka tieši Akciju atpirkšanas likuma regulējuma īpatnības rada iespējas negodprātīgām personām iesaistīties tirgus manipulācijās.

Lietas apstākļi liecina, ka apsūdzētās personas mēģinājušas mākslīgi palielināt akciju cenu sagaidāmās akciju atpirkšanas procesā. Akciju atpirkšanas likumā paredzēts, ka akcijas cenas noteikšanai par references periodu tiek izmantoti pēdējie 12 mēneši, pirms iestājas pienākums izteikt piedāvājumu. Gadījumos, kad saskaņā ar Akciju atsavināšanas likuma 14.pantu akciju atpirkšanas pienākums rodas lēmuma par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus dēļ, par references punktu kalpo diena, kad pieņemts attiecīgais akcionāru sapulces lēmums. Lai pieņemtu šādu lēmumu, sabiedrībai savlaicīgi jāizsludina akcionāru sapulce, norādot darba kārtību un lēmumprojektus. Tādējādi informācija par iespējamu akciju izslēgšanu no regulētā tirgus kļūst pieejama vismaz 21 dienu pirms sapulces, kā noteikts Komerclikuma 273.panta 1. daļā. Šajā periodā negodprātīgām personām rodas iespēja ar tirgus manipulācijām ietekmēt akciju atpirkšanas cenu.

Vēl ilgāks periods iespējamām tirgus manipulācijām rodas situācijās, kad akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējam nepieciešama Konkurences padomes (KP) atļauja noteikta akciju vai balsstiesību daudzuma iegūšanai mērķa sabiedrībā, kā paredzēts Akciju atsavināšanas likuma 21.panta 1.daļas 4.punktā. Šādā gadījumā informācija par plānotu akciju atpirkšanu kļūst pieejama krietni pirms piedāvājuma izteikšanas. Atkarībā no apvienošanās paziņojuma sarežģītības, šis process var ilgt līdz pat 4 mēnešiem, kā noteikts Konkurences likuma 16. pantā, jo iesniegtie apvienošanās paziņojumi ir publiski pieejami KP mājaslapā.

No vienas puses, apskatāmā lieta ļauj secināt, ka LB veiksmīgi tiek galā ar iespējamiem tirgus manipulāciju gadījumiem. No otras puses, lietas atreferējumā minētie fakti liecina, ka šis bijis diezgan primitīvs tirgus manipulācijas gadījums. Jāņem vērā, ka, augot kapitāla tirgum un palielinoties darījumu skaitam, nākotnē var sagaidīt daudz rafinētākas un grūtāk atklājamas tirgus manipulācijas, kas ne tikai radīs finansiālus zaudējumus investoriem, bet arī kaitēs kapitāla tirgus reputācijai.

Akciju atpirkšanas likums ir diezgan jauns un praksē maz izmantots tiesību akts, taču arī no dažiem tā piemērošanas gadījumiem iespējams gūt vērtīgus secinājumus. Iespējams, lietderīgāk būtu pārskatīt Akciju atpirkšanas likumu, lai preventīvi mazinātu tirgus manipulāciju riskus, nevis risināt šādu manipulāciju sekas nākotnē. Piemēram, attiecībā uz references punkta noteikšanu akcijas cenai atpirkšanas gadījumā ir vismaz divi iespējami risinājumi. Pirmais – references punktu varētu noteikt dienā, kad publiski kļuvusi pieejama informācija par plānoto akciju atpirkšanu. Apskatītajos gadījumos tā būtu vai nu akcionāru sapulces izsludināšanas diena, vai arī diena, kad KP publiskojusi informāciju par saņemtu apvienošanās paziņojumu.

Otrs risinājums, kas attiektos uz gadījumiem, kad nepieciešama KP atļauja, būtu prasīt šo atļauju pēc akciju atpirkšanas procesa noslēguma. Ja apvienošanās atļauja netiktu saņemta, akciju ieguvējam ar likumu būtu aizliegts izmantot no iegūtajām akcijām izrietošās balsstiesības un saņemt dividendes, kā arī noteikts pienākums atsavināt šīs akcijas noteiktā laikā. Līdzīgs risinājums iepriekš tika piedāvāts Enerģētikas likuma grozījumu projektā, kas gan netika virzīts tālāk. Šis grozījumu projekts paredzēja, ka gadījumā, ja vienotā dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora akcijas iekļautu regulētā tirgū, Enerģētikas likuma 20.³ pantā noteiktās valsts pirmpirkuma tiesības uz šīs sabiedrības akcijām nebūtu piemērojamas.

Kopsavilkums

Ziņas par tirgus manipulāciju atklāšanu ir pozitīvs signāls par tirgus uzrauga spēju identificēt šādus gadījumus un vienlaikus rada iespēju kritiski pārskatīt Akciju atsavināšanas likuma regulējumu.

Attīstoties kapitāla tirgum, salīdzinoši mazā un neaktīvā tirgus priekšrocība samazināsies. Proti, ne vien pieaugs darījumu skaits, bet kļūs sarežģītākas arī tirgus manipulāciju shēmas. Tādēļ katra iespēja uzlabot normatīvo regulējumu būtu jāizmanto, lai nākotnē mazinātu tirgus manipulāciju riskus.

Publikācija: itiesibas.lv