Sodītās personas tiesības uz lietas materiāliem

Administratīvā pārkāpuma procesā ir stājies spēkā lēmums par soda piemērošanu. Pagājis aptuveni viens mēnesis no minētā lēmuma pieņemšanas dienas. Vai sodītai personai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, tos pieprasot? Šādas tiesības ir paredzētas pie administratīvās atbildības saucamai personai?

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 39.panta 1.punktu gan pie administratīvās atbildības saucamā persona, gan sodītā persona ir administratīvā pārkāpuma procesa dalībnieki. Pie atbildības saucamā personā iegūst sodītās personas statusu ar brīdi, kad ir stājies spēkā nolēmums par administratīvā soda piemērošanu.

Pie atbildības saucamās personas tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ir tiešā veidā paredzētas Administratīvās atbildības likuma 41.panta 1.daļas 1.punktā. Savukārt sodītajām personām Administratīvās atbildības likumā nav atvelēta speciāla tiesību un pienākumu aptveroša tiesību norma, kas ietvertu arī tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Tomēr jāņem vērā, ka tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir būtisks elements, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā kā jebkuras personas pamattiesības uz taisnīgu tiesu (Senāta 2019.gada 17.jūnija spriedums lietā SKA-1271/2019). Tādēļ arī sodītajai personai būtu jānodrošina iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, lai tā varētu īstenot savas tiesības konkrēta administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pārkāpējs sodītās personas statusu iegūst vien tad, kad pamata process iestādē un tiesā jau noslēdzies. Ja administratīvā pārkāpuma process beidzas, tad persona zaudē savu procesuālo statusu un arī ar to saistītās procesuālas tiesības. Līdz ar to sodītās personas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem var tikt realizētas tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma process turpinās arī pēc tam, kad ir stājies spēkā nolēmums par administratīvā soda piemērošanu. Piemēram, sodītā persona varētu īstenot tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, iesniedzot sūdzību par soda izpildes ietvaros pieņemtu lēmumu, kas pats par sevi skar būtiskas sodītās personas tiesības vai tiesiskās intereses (Administratīvās atbildības likuma 259.pants). Tāpat sodītā persona varētu īstenot tiesības iepazīties ar lietas materiāliem tad, ja tiesa izskata pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (Administratīvās atbildības likuma 32.nodaļa).

Ja pēc nolēmuma par administratīvā soda piemērošanu spēkā stāšanās administratīvā pārkāpuma process turpinās tiesā, sodītā persona varētu atsaukties arī uz Administratīvās atbildības likuma 191.panta 1.daļas 1.punktu, kas visiem procesa dalībniekiem paredz tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem ierakstus, norakstus un izgatavot kopijas.

Savukārt, ja, piemēram, sodītā persona ir labprātīgi apmaksājusi piemēroto naudas sodu un administratīvā pārkāpuma process ir beidzies, personai vairs nav sodītās personas statuss un ar to saistītās procesuālās tiesības. Šādā gadījumā, lai saņemtu informāciju no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, personai ir jāvēršas iestādē vai tiesā ar informācijas pieprasījumu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Informācijas pieprasījums tiktu skatīts administratīvā procesa (nevis administratīvā pārkāpuma procesa) ietvaros.

Būtiski ņemt vērā, ka Informācijas atklātības likums izšķir vispārpieejamu informāciju un ierobežotas pieejamības informāciju. Vispārpieejamu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, un pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju. Savukārt saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11.panta 4.daļu ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumā ir jāpamato informācijas nepieciešamība un jānorāda mērķis, kādam tā tiks izmantota. Iestāde var arī atteikt ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, ja, piemēram, nav konstatējama saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta.

Likuma “Par tiesu varu” 28.³panta 1.daļa nosaka, ka atklātā tiesas sēdē izskatītas lietas materiāli pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija. Līdz ar to, lai saņemtu administratīvā pārkāpuma tiesvedības materiālus, personai būs jāpamato informācijas pieprasījums. Arī iestādes rīcībā esošiem administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem var būt ierobežotas pieejamības statuss. Administratīvās atbildības likuma 37.pants nosaka, ka personas, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā un liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijas atklātības likuma 5.panta 2.daļa nosaka, ka par ierobežotas pieejamības informāciju ir uzskatāma citastarp informācija par fiziskas personas privāto dzīvi un informācija, kas ir komercnoslēpums. Tādēļ arī iestādei adresētā informācijas pieprasījumā var nākties pamatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālu nepieciešamību un izmantošanas mērķi.

Apkopojot visu iepriekš minēto, administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros sodītai personai ir tiesības bez īpaša pamatojuma iepazīties ar lietas materiāliem. Savukārt pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma process ir noslēdzies (personai vairs nav arī sodītās personas statuss), persona var vērsties iestādē un tiesā ar informācijas pieprasījumu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Informācijas pieprasījumā būtu jāpamato ierobežotas pieejamības informācijas nepieciešamība un jānorāda izmantošanas mērķi.

Publikācija: itiesibas.lv