Senāts izvērtē autoratlīdzības tarifus

2023. gada septembra beigās pieņemtais Senāta spriedums lietā SKA-5/2023 jeb tā dēvētajā AKKA/LAA lietā pielika punktu vairāk nekā 10 gadus ilgušajai tiesvedībai. Kādus secinājumus var izdarīt no šīs lietas, it īpaši no Senāta atziņām? Kāds ir iestādei – šajā gadījumā Konkurences padomei – piemērojamais pierādīšanas standarts? Vai tarifu taisnīguma salīdzinājumam pietiek ar kaimiņvalstu datiem?

Lietas būtība

Vairāk nekā pirms desmit gadiem, 2011.gada sākumā, AKKA/LAA noteica autoratlīdzības tarifus mūzikas atskaņošanai mazos un vidējos veikalos un klientu apkalpošanas zālēs. AKKA/LAA sniegtais pamatpakalpojums – autoratlīdzību iekasēšana un to izmaksa muzikālo darbu autoriem, licenču izsniegšana skaņdarbu atskaņošanai publiskās vietās, tostarp veikalos un klientu apkalpošanas zālēs.

2013.gada aprīlī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka AKKA/LAA ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, jo piemēro netaisnīgas pārdošanas cenas. KP salīdzināja AKKA/LAA piemērotos tarifus ar situāciju Igaunijā un Lietuvā, kur tie bija divas reizes zemāki nekā Latvijā. Tika ņemta vēra arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu situācija saistībā ar pirktspējas paritātes indeksu, kas izteikts no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijā noteiktie tarifi pārsniedza ES vidējo līmeni.

KP piemēroja AKKA/LAA sodu, kas šodienas valūtas izteiksmē ir gandrīz 65 000 eiro. Sods tika aprēķināts, ņemot vērā AKKA/LAA 2012.gada apgrozījumu, tajā ieskaitot arī iekasēto un autoriem izmaksāto atlīdzību.

AKKA/LAA KP lēmumu pārsūdzēja tiesā. Vairāk nekā 10 gadus ilgušais tiesas process, kura ietvaros Senāts uzdeva prejudiciālos jautājumus arī Eiropas Savienības Tiesai (EST), nesen vainagojies ar spriedumu lietā SKA-5/2023. Senāts noraidīja AKKA/LAA kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada spriedumu, ar kuru KP lēmums atzīts par pamatotu.

EST spriedums

Lietas ietvaros atbildes uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem sniedza EST. Ar 2017.gada 14.septembra spriedumu lietā C–177/16 EST sniedza vairākas būtiskas norādes, kuras Senātam, pieņemot galīgo spriedumu lietā, bija jāņem vērā.

Vispirms EST norādīja, ka monopolstāvoklī esoša autortiesību pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), kas pārvalda arī ārvalstu subjektu tiesības, ar savu tarifu noteikšanas praksi spēj ietekmēt pārrobežu tirdzniecību, tādēļ ir piemērojams Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants, kas aizliedz ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli.

EST norādīja, ka tarifu apmēru salīdzinājums jāveic “uz viendabīga pamata” (consistent basis) un etalonvalstis jāizvēlas pēc “objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem”, piemēram, pēc patēriņa paradumiem, IKP un kultūrvēsturiskā mantojuma faktoriem.

EST skaidroja, ka salīdzināšana ar 20 citām dalībvalstīm var būt noderīga, lai pārbaudītu rezultātus, kas iegūti ar mazāku salīdzināmo kaimiņvalstu skaitu. Savukārt “viendabīgs pamats” attiecas uz salīdzināmo valstu metodi tarifu aprēķināšanai atbilstoši attiecīgās vietas (veikala) platībai – tiesai ir jāpārbauda, vai metode ir analoģiska AKKA/LAA izmantotajai metodei.

Ja KP salīdzina tarifu Latvijā ar citām dalībvalstīm, kurās ir atšķirīgs labklājības līmenis, tai jāņem vērā pirktspējas paritātes indekss, jo spēju maksāt par autortiesību pārvaldības organizācijas pakalpojumiem ietekmē iedzīvotāju pirktspēja. EST atzina par pieļaujamu vērtēt cenu pārmērību atsevišķā segmentā – pēc veikalu un pakalpojumu sniegšanas vietas platības. Iepriekš minētais nozīmē, ka tiesai pamatlietā jāpārbauda, vai KP pareizi izvēlējās etalonvalstis un vai veikto salīdzinājumu pamats ir viendabīgs

Tarifu atšķirība uzskatāma par ievērojamu, ja tā ir nozīmīga un pastāvīga konkrētajā tirgū, proti, atšķirībai jābūt būtiskai, tā nevar būt pārejoša vai epizodiska. Šādu apstākļu vērtējums ir nacionālās tiesas ziņā. Tarifu pārmērīgumu AKKA/LAA var atspēkot, pierādot, ka tās noteiktās cenas ir taisnīgas. To var pamatot ar objektīvām atšķirībām salīdzināmo valstu starpā. EST pirmšķietami secināja, ka AKKA/LAA izmaksas nav pārmērīgas.

Senāta atzinums

Senāta spriedums balstīts uz četriem argumentācijas blokiem:

• salīdzināmo tirgu izvēle etalontarifu atlases vajadzībām;
• tarifa pārmērība;
• tarifa pārmērīguma atspēkošana;
• naudas soda aprēķina bāzes noteikšana.

Šoreiz vairāk apskatām tieši tarifu salīdzinājumu ar kaimiņvalstīm – vai tas ir pietiekams pamatojums?

Senāta izdarītos secinājumus attiecībā uz KP piemērojamo pierādīšanas standartu var rezumēt šādi: salīdzinājums ar citās dalībvalstīs piemērotajām cenām ir pietiekami reprezentatīvs un atbilstīgs neatkarīgi no salīdzināmo valstu skaita, ja vien etalondalībvalstis izraudzītas atbilstoši objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem.

Senāts atzīst, ka “no etalondalībvalstu loka nav pamata izslēgt valstis, kuras šiem kritērijiem atbilst. Tas varētu novest pie nepietiekami reprezentatīva un neatbilstīga rezultāta”. Tas nozīmē, ka salīdzināšana jāveic ar visām tām ES dalībvalstīm, kas šos kritērijus izpilda

Vienlaikus Senāta spriedumā lasāms – “secinājumu par citu valstu nesalīdzināmību ar Latviju var izdarīt, balstoties uz to pamatojumu, kas ir izdarīts attiecībā uz Latvijas, Igaunijas un Lietuvas salīdzinājumu”. Šī tēze kopā ar iepriekš minēto secinājumu var šķist mulsinoša. Pamatoti varētu vaicāt – ja ir pierādīts, ka var salīdzināt ar kaimiņvalstīm, tad tas pats par sevi nozīmē, ka var nesalīdzināt ar citām valstīm, pat ja tās arī izpilda objektivitātes, piemērotības un pārbaudāmības kritērijus? Citiem vārdiem, vai kaimiņvalstu salīdzināmība pati par sevi izslēdz salīdzināmību ar citām valstīm?

Ģenerāladvokāta secinājumi spriedumā lietā C–177/16 satur norādi: “(..) ar Latvijas tirgu salīdzināto valstu loka “paplašināšana” ir ārkārtīgi svarīga. Salīdzinājums ar tikai divām valstīm, lai cik viendabīgas ar Latviju tās arī būtu, var arī nedot ticamus rezultātus. (..) salīdzinājumam izmantoto valstu etalonam jābūt pēc iespējas plašākam.”

Senāts spriedumā norāda, ka EST spriedumā minētie secinājumi ir pretēji šai ģenerāladvokāta tēzei. Savukārt EST spriedumā ir noteikusi vien to, ka nav nepieciešams kāds minimālais salīdzināmo tirgu skaits, bet nav izteikusies (un tai tas arī nebūtu jādara) par to, cik tieši plašai ir jābūt salīdzināmo datu kopai, jo “piemērotu analoģisko tirgu izvēle ir veicama atkarībā no katra gadījuma īpašajiem apstākļiem” (EST spriedums lietā C–177/16).

Norādes par to, ka plašāka datu kopa būtu objektīvāka, ir atrodamas jau minētajos ģenerāladvokāta secinājumos, kā arī paša Senāta iepriekšējā spriedumā šajā lietā, kurā Senāts norādījis uz “ieguvumiem, ja salīdzināšana tiek veikta ar plašāku valstu loku” (Senāta spriedums lietā SKA-5/2023).

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu pamatoti jautāt, vai no ES ekonomiskās integrācijas mērķiem kopumā neizriet nepieciešamība salīdzinājumu veikt ar pēc iespējas plašāku un tādēļ objektīvāku datu kopu? Šeit vietā ir piezīme, ka Latvijas IKP un cenu līmenis ir līdzīgs ne tikai kaimiņvalstu, bet arī citu ES dalībvalstu, piemēram, Polijas, Bulgārijas, Ungārijas, Rumānijas, Slovākijas, Maltas, IKP un cenām. Daļēji piekrītot pieteicējai, Senāts spriedumā lietā SKA-5/2023 atzina, ka apgabaltiesa nav analizējusi šos AKKA/LAA argumentus par minēto valstu salīdzināmību ar Latviju. Senāts spriedumā lietā SKA-5/2023 tomēr secina, ka konkrētajā gadījumā ir bijis pietiekami salīdzinājumu veikt tikai ar Igauniju un Lietuvu.

Senāta spriedums kopumā sniedz būtiskas norādes par iestādei piemērojamo pierādīšanas standartu – gan lēmuma adresātam, gan tiesai ir jāspēj pārbaudīt, kāpēc iestāde ir izvēlējusies konkrētās etalondalībvalstis (kaimiņvalstis), bet nav izvēlējusies citas valstis. Tomēr ir iespējams iet pat vienu soli tālāk, norādot, ka nav pieļaujama tādu etalonvalstu izslēgšana no salīdzināmo datu loka, kas neatbilst iestādes vēlamajam secinājumam vai argumentācijai, bet ir salīdzināmas pēc objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem.

Proti, ja etalons ir salīdzināms, tad to no analīzes izslēgt nevar. Attiecīgi kaimiņvalstu salīdzināmība pati par sevi nevar izslēgt salīdzināmību ar citām valstīm. Objektīvāks vienmēr būs salīdzinājums ar plašāku datu kopu.

Publikācija: itiesibas.lv