Senāts analizē kredītdevēju preču zīmju reklāmu robežas

2024 - 10 - 14
Autors: Gustavs Aleksandrs Klucis

Patērētāju jeb nebanku kreditēšanas tirgus (līzinga pakalpojumi, “ātrie kredīti” u.c.) turpina attīstīties, tomēr ar pērn veiktajiem grozījumiem, kas tiešā veidā ietekmēja patērētāju kreditēšanas reklāmas un krasi ierobežoja komersantu darbību, šādas reklāmas ikdienā ir sastopamas aizvien retāk. Jautājumam par to, kādas reklāmas ir likumīgas, padziļināti ir pievērsies arī Senāts – tāpēc apskatām Senāta 2024.gada 5.jūlija spriedumu lietā SKA-84/2024.

Konkrētajā lietā Senāts noraidīja akciju sabiedrības “4finance” (pirms reorganizācijas – sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “ONDO”) kasācijas sūdzību, izvērtējot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) noteiktos ierobežojumus preču zīmes jeb zīmolvārda reklāmām patērētāju kreditēšanas jomā. Spriedums ne tikai papildina reklāmas vadlīnijas kredītpakalpojumu sniedzējiem, bet arī apstiprina likumdevēja vēlmi – iespējami mazināt vieglprātīgus ātro kredītu aizņemšanās paradumus.

Preču zīmes reklāmas kreditēšanas jomā

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Tomēr tā var kalpot arī kā labs mārketinga instruments, ar kura palīdzību iespējams veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību. Galvenās prasības kreditēšanas pakalpojumu reklāmām ir uzskaitītas PTAL.

Saskaņā ar PTAL 8.3panta 1.daļu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus vispārīgi ir aizliegts, izņemot gadījumus, ja pastāv kāds no sešiem priekšnoteikumiem:

  • to īsteno kredīta devējs vai kredīta starpnieks telpās, kurās tas veic saimniecisko darbību;
  • to īsteno kredīta devēja vai kredīta starpnieka mājaslapā internetā vai tiešsaistes sistēmā, kuru pēc autentifikācijas veikšanas kredīta devējs izmanto pakalpojumu saņemšanai;
  • to īsteno kredīta devēja vai kredīta starpnieka mobilajā lietotnē, kuru pēc autentifikācijas veikšanas patērētājs izmanto kredīta devēja pakalpojumu saņemšanai;
  • to īsteno, personiski uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski, ja patērētājs tam piekrīt;
  • to īsteno pasta vai elektroniskos sūtījumos patērētājam, ja patērētājs nepārprotami iepriekš piekritis tos saņemt;
  • ar kreditēšanu nesaistītas preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma reklāmā, izņemot reklāmu televīzijā vai radio, persona, kas nav kredīta devējs vai kredīta starpnieks, sniedz informāciju par iespēju apmaksu finansēt ar kreditēšanas līguma starpniecību.

Savukārt minētā panta 2.daļa paredz, ka kreditēšanas pakalpojumu reklamēšanas aizliegums neattiecas uz kredīta devēja un kredīta starpnieka preču zīmes reklāmu.

Līdz ar to praksē ļoti būtiski ir vispārējas kreditēšanas reklāmas nošķirt no preču zīmes reklāmām – ja izplatītā reklāma tiek atzīta par preču zīmes reklāmu, tad uz to neattiecas ne vispārīgais aizliegums, ne arī kāds no sešiem priekšnoteikuma gadījumiem.

Papildus gan jāmin, ka preču zīmes reklāmas kreditēšanas jomā tomēr ir aizliegtas radio vai televīzijā pēc sabiedriska pasūtījuma īstenotos projektos, kas finansēti no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Lietas būtība

Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu uzņēmumam SIA “ONDO” (kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam) tika piemērota soda nauda un aizliegta neatbilstošas reklāmas izplatīšana.

Lietā izveidojās strīds par to, vai izplatītā reklāma ir vai nav ar preču zīmes raksturu. Proti, PTAC norādīja, ka uzņēmuma televīzijā, sociālajos tīklos un interneta vidē izplatītās reklāmas ir vērtējamas kā vienkāršas patērētāju kreditēšanas pakalpojuma reklāmas un uz tām ir attiecināms PTAL 8.3panta 1.daļā noteiktais ierobežojums. Turpretī uzņēmums savus iebildumus argumentēja ar faktu, ka izplatījis vienīgi preču zīmes reklāmas, un pauda, ka tāpēc PTAC piemērotās sankcijas neesot pamatotas. Rezultātā uzņēmums vērsās tiesā ar pieteikumu par PTAC pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu.

Gan rajona, gan apelācijas instances tiesa pieteikumus noraidīja, turklāt kā galveno argumentu norādīja tieši PTAL iekļautā kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojuma mērķi – mazināt patērētāju vieglprātīgu aizņemšanos. Tika norādīts arī tas, ka ar preču zīmes reklāmu ir saprotama reklāma, kurā popularizēts kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju identificējošs nosaukums, bet kurā vienlaikus nav ietverts aicinājums izmantot tā pakalpojumus. Turklāt vērtējums, vai šāds aicinājums reklāmā ir ietverts, nevar būt formāls, proti, jāvērtē ne tikai tas, vai aicinājums ir izteikts tieši, bet arī tas, vai tas ir uztverams kopumā, ņemot vērā visus reklāmas izplatīšanas aspektus.

Papildus apgabaltiesa savā spriedumā atzina, ka reklāmas, kurās pakalpojumu sniedzējs ne tikai popularizē savu preču zīmi, bet arī patērētājam uztveramā veidā sniedz vēstījumu par kreditēšanas pakalpojumu pieejamību un piemērotību ikdienišķu situāciju risināšanai, nav vērtējamas kā preču zīmes reklāmas.

Būtiski vispārējas kreditēšanas reklāmas nošķirt no preču zīmes reklāmām – ja izplatītā reklāma tiek atzīta par preču zīmes reklāmu, tad uz to neattiecas ne vispārīgais aizliegums, ne priekšnoteikumi.

Senāta atziņas

Konkrētajā lietā Senāts apgabaltiesas spriedumā kļūdas nesaskatīja un sniedza vairākas atziņas.

Preču zīmes reklāmas saturs ir sašaurināms

Pirmkārt, Senāts pielīdzināja preču zīmes reklāmu vispārējai kreditēšanas pakalpojumu snidzēju reklāmai. Gluži kā jebkurai citai reklāmai, abām reklāmām ir konkrēts mērķis – popularizēt attiecīgos pakalpojumus vai veicināt pieprasījumu pēc tiem. Līdz ar to kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja preču zīmes reklāmu nav iespējams nošķirt no vispārējās kreditēšanas pakalpojumu reklāmas.

Tomēr, lai PTAL 8.3pantā paredzētajiem reklāmas ierobežojumiem būtu lietderīga iedarbība un tie sasniegtu savu mērķi, preču zīmes reklāmas saturs ir sašaurināms. Lai reklāmu varētu atzīt par preču zīmes reklāmu piemērojamo tiesību normu izpratnē, tās saturam ir jāaprobežojas vienīgi ar pašas preču zīmes atpazīstamības veicināšanu. Praktiski reklāmas saturs nedrīkst ietvert tiešus vai netiešus jebkādā formā izteiktus patērētājiem uztveramus aicinājumus vai mājienus izmantot kreditēšanas pakalpojumus, bet ir svarīgi izvērtēt katra konkrēta gadījuma apstākļus.

Aizliegtas preču zīmes reklāmas, kuras aicina izmantot kreditēšanas pakalpojumus

Senāts norādīja – aizliegta ir tikai tāda preču zīmes reklāma, kas patērētājiem uztveramā veidā aicina izmantot kreditēšanas pakalpojumus. Tādējādi Senāts atteicās piekrist uzņēmuma argumentam, ka, pārlieku sašaurinot preču zīmes reklāmas jēdzienu, faktiski tiktu aizliegta jebkāda kreditēšanas pakalpojuma sniedzēja reklāma. Proti, lai gan tas ievērojami sašaurina atļauto reklāmas saturu, tas nenozīmē, ka principā nevar tikt izplatītas nekādas kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju preču zīmes reklāmas, piemēram, izvietojot reklamēšanas platformās vai interneta vidē zīmola veidojošos elementus, organizējot vai sponsorējot pasākumus, kuros tiek reprezentēts pakalpojumu sniedzēja zīmols, kā arī citos veidos, veicinot tieši paša zīmola atpazīstamību.

Treškārt, spriedumā Senāts arī atzina, ka nav nozīmes, vai reklāmā izmantotā preču zīme ir vai nav reģistrēta. Arī preču zīmes, kas ietver vārdiskās daļas, kā, piemēram, izskatāmajā lietā frāzes “Ondo.lv draudzīgs aizdevējs”, iekļaušana reklāmā var tikt atzīta par pretēju PTAL 8.3pantā paredzētajiem noteikumiem. Pat tad, ja reklāma tik tiešām atbilst jēdzienam “preču zīmes reklāma” un satura ziņā ir saistīta ar komersanta reģistrētu preču zīmi, tāpat ir jāvērtē, vai šajā reklāmā vienlaikus nav tiešu vai netiešu aicinājumu aizņemties.

Jāmin, ka lietā figurēja arī uzņēmuma iebildumi par PTAC noteiktā naudas soda apmēru. Uzņēmums norādīja, ka PTAC savu lēmumu pamatoja ar iekšējo normatīvo aktu – PTAC izstrādātām vadlīnijām, kas nosaka piemērojamo sankciju izvērtēšanu pārkāpuma gadījumā. Tā kā šīs vadlīnijas nebija publiski pieejamas, uzņēmums nevarēja pārliecināties par lēmumā noteiktā soda apmēra tiesiskumu. Senāts arī šajā aspektā pievienojās apgabaltiesas sniegtajiem secinājumiem, ka soda apmērs tika noteikts atbilstoši Reklāmas likuma 20.panta 1.– 2.daļai un ka PTAC vadlīnijas kalpo kā palīgavots, lai piemērotu atbilstošāko sankciju veidu un apmēru saskaņā ar likumā noteiktajiem soda kritērijiem.

Kā izvairīties no reklāmas pārkāpuma praksē?

Lietā ir iespējams saskatīt arī praktiskas iezīmes, kā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu izplatīt reklāmas, lai tās atbilstu PTAL 8.3panta 2.daļai. Rodas likumsakarīgs jautājums, kā tad īsti būtu jāsaprot aicinājums izmantot kreditēšanas pakalpojumus “uztveramā veidā”. Tātad – šim aicinājumam nav jābūt tiešam. Reklāma vairs nebūs atzīstama par preču zīmes reklāmu, ja tajā, piemēram, tiks attēlota situācija, kurā persona iekļūst auto avārijā un sabojā automašīnu vai vēlas labot savu bojāto ledusskapi, un papildus iekļauts paziņojums, ka “jāņem talkā” konkrētais kreditēšanas pakalpojuma sniedzējs. Vēl jo vairāk – būs konstatējams pārkāpums arī tad, ja savā interneta vietnē pakalpojuma sniedzējs vienā no sadaļām būs iekļāvis vienīgi savu zīmolu vai firmas vārdu, bet citā sadaļā iekļāvis saukli vai paudis aicinājumu saņemt kreditēšanas pakalpojumus. Jānovērtē, vai patērētājs kopumā, aplūkojot visu interneta vietni, varēs ieraudzīt gan kreditora zīmolu vai firmu, gan arī pašu saukli vai aicinājumu.

Papildus PTAC arī norādījis, ka preču zīme nedrīkst saturēt skaitlisko informāciju vai saukļus, kas raksturo piedāvājumu, piemēram, “Nauda kontā 10 minūšu laikā | Kredīts | Ātrais kredīts internetā”, zemāk norādot kredīta devēja interneta vietnes adresi. Tomēr ir atļauts izvietot preču zīmi reklāmkarogos (banneros) interneta mājaslapās, kas tālāk patērētājus aizved uz kredītdevēja mājaslapu.

Publikācija: itiesibas.lv