PVN digitālajā laikmetā

Plānots, ka no 2028.gada pievienotās vērtības nodokļa jeb nodokļa rēķinu apmaiņa elektroniskā formātā starp Eiropas Savienības uzņēmumiem būs obligāta prasība. Kas sagaidāms tuvākajā laikā PVN jomā?

2022.gada decembrī Eiropas komisija (EK) izstrādāja jaunus priekšlikumus, kurus iestrādāja ziņojumā “Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) digitālajā laikmetā” (“VAT in Digital Age” jeb ViDA). Tie tika publicēti 2022.gada 8.decembrī. Jaunie EK priekšlikumi paredz veikt izmaiņas:

• direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva));
• regulā, ar ko groza regulu 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā;
• regulā 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz informēšanas prasībām par noteiktām PVN shēmām.

Kāds mērķis?

Visu šo priekšlikumu mērķis ir modernizēt PVN sistēmu un pielāgot to pārmaiņām, ko rada tehnoloģiju attīstība. Tādējādi PVN sistēma, kas tās būtībā nav mainījusies kopš 1993.gada, būtu jāpadara drošāka, vienkāršāka un tai būtu jāsamazina administratīvais slogs, kas gulstas gan uz uzņēmumiem, gan nodokļu administrācijām.

Nav mazsvarīgi, ka no EK puses visu uzlabojumu galvenais akcents tiek likts uz drošību – visi priekšlikumi vērsti uz to, lai samazinātu ar PVN saistītu krāpšanu. Saskaņā ar ES iekšienē veikto PVN plaisas pētījumu “VAT gap in EU” 2020.gadā PVN plaisa, proti, dažādu iemeslu dēļ neiekasētais PVN, sastādīja 93 mljrd. eiro. Tiek prognozēts, ka, ieviešot plānotās izmaiņas, ieņēmumi no PVN ES palielināsies par līdz aptuveni 18 mljrd. eiro, un no tiem 11 mljrd. eiro būs papildu ieņēmumi, tieši samazinot krāpšanu PVN jomā.

Vienlaicīgi ar ieņēmumu palielināšanos ES budžetā, tiek sagaidīts, ka uzlabosies arī  uzņēmējdarbības vide un caurskatāmība. Lai gan plānoto jauninājumu ieviešanas izmaksas tiek lēstas samērā augstas, ES ir apņēmības pilna šos priekšlikumus virzīt tālāk.

Plānotās izmaiņas

No satura viedokļa plānotās izmaiņas ir sadalāmas trīs lielos blokos.

• Digitālā ziņošana reālā laikā par ES darījumiem, proti, e-rēķinu prasība, deklarāciju atcelšana un pārskatu sniegšana reālā laikā.

EK mērķis ir modernizēt nodokļu pārskatu sniegšanu, ieviešot pārskatu sniegšanu digitālā veidā. Tas paredz, ka uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu tirdzniecībā, ES būs jāsniedz informācija par veiktajiem darījumiem uzreiz – reāllaikā. Tātad arī nodokļu administrācijas datus par veiktajiem darījumiem un maksājamajiem nodokļiem saņems ātri, proti, reālajā laikā vai ar dažu dienu nobīdi. Šāda informācijas apmaiņa starp uzņēmumiem un nodokļu administrāciju ļaus ātri identificēt krāpšanu nodokļu jomā un nodrošināties pret iespējamu nodokļu nesamaksāšanu.

Tāpat šī sistēma aizstās pašreizējo ES darījumu deklarēšanas veidu PVN deklarācijās. Šobrīd Latvijā darījumi ES tiek detalizēti deklarēti PVN deklarācijas pielikumā PVN2 un pielikuma PVN1 2.daļā. Pēc jauno priekšlikumu ieviešanas nodokļu administrācijai tiks ziņots nevis darījumu apkopojums mēneša beigās, bet jau konkrēti darījumi uzreiz pēc to veikšanas. Plānots, ka dati par veiktajiem darījumiem būs digitāli jāiesniedz nodokļu administrācijai divu dienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas.

Šīs izmaiņas nozīmē arī atkāpi no PVN direktīvas 218. un 232.panta. Šajos pantos noteikts, ka e-rēķini ir vienādas nozīmes ar papīra rēķiniem un ka e-rēķiniem jebkurā gadījumā ir nepieciešams saņēmēja apstiprinājums. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem šobrīd valstīm, kas ievieš obligātu e-rēķinu izrakstīšanu darījumos starp uzņēmumiem (B2B), vispirms ir jālūdz EK atļauja atkāpties no šiem pantiem. Jaunais EK priekšlikums maina šo pieeju, nosakot, ka elektroniskie rēķini ir standarts un nu papīra rēķini tiks pieņemti tikai tajos gadījumos, kad dalībvalstis to atļaus. Atļauja no EK e-rēķinu ieviešanai vairs nebūs nepieciešama.

• PVN noteikumu aktualizācija e-komercijas uzņēmumiem, kas darbojas kā tirdzniecības platformas.

Ar šo priekšlikumu sadaļu tiks mēģināts novienādot PVN piemērošanu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem, kur šie pakalpojumi tiek tirgoti, izmantojot elektroniskās platformas. Tiks noteikts, ka līdzīgi kā preču piegādēs, arī platformu operatori būs atbildīgi par PVN iekasēšanu un nomaksu, ja pats pakalpojumu sniedzējs PVN par sniegtajiem pakalpojumiem neaprēķina.

Pašlaik lielākā daļa pasažieru pārvadājumu un īstermiņa izmitināšanas darījumu, kas tiek piedāvāti tirgū, izmantojot elektroniskās platformas, nenotiek atbilstoši šiem pakalpojumiem paredzētajam PVN regulējumam, proti, nereti šie pakalpojumi ar PVN netiek aplikti vispār. Tai pat laikā platformu operatoriem ir jāsniedz informācija darījumiem, kas notikuši caur tām, un nodokļu samaksas kontrole notiek novēloti. Latvijā ziņošanas pienākumu par platformās veiktajiem darījumiem nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 11.daļa un  Ministru kabineta noteikumi Nr.97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas”.

EK mērķis ir izlīdzināt konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem, kas pakalpojumus sniedz klasiskā veidā un tiem, kas to dara, izmantojot elektroniskajām platformām. Tāpat platformām būs jānodrošina arī tas, ka visi tajā reģistrētie piegādātāji ievēro nodokļu normatīvo aktu prasības, tā atvieglojot nodokļu administrāciju darbu.

• Vienotās PVN reģistrācijas sistēmas paplašināšana un izmaiņas apgrieztā PVN maksāšanas kārtībā.

Šajā priekšlikumu sadaļā ir paredzēts ieviest vienotu PVN reģistrāciju visā ES. To paredzēts panākt, paplašinot jau esošo PVN vienas pieturas aģentūru. Tādējādi ES iekšienē ar PVN apliekamajām personām PVN nolūkā būs jāreģistrējas tikai vienā dalībvalstī un jāpilda savas PVN saistības, izmantojot vienotu tiešsaistes portālu.

Turpinot par e-rēķinu ieviešanu un paziņošanu par darījumiem reālā laikā, apskatīsim pamata izpratni un statusu – cik tālu esam ar e-rēķinu izmantošanu Latvijā un ES.

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir elektroniski piegādāts rēķins noteiktā standartizētā elektroniskā formātā, kas nodrošina automātisku un elektronisku apstrādi. Tos izraksta, nosūta un saņem XML formātā. Ne visi rēķini elektroniskā formātā ir e-rēķini, piemēram, PDF vai skenēts dokuments nav e-rēķins, jo tam nav strukturēta standarta formāta.

Parasti par e-rēķiniem ziņo nodokļu iestādēm tūlīt pēc to izrakstīšanas. Pasaulē izmanto divus e-rēķinu izrakstīšanas vai apstiprināšanas no nodokļu administrācijas modeļus:

• apstiprināšana pirms nosūtīšanas;
• apstiprināšana pēc nosūtīšanas.

“Apstiprināšana pirms nosūtīšanas” modelī pārdevējam ir jāsaņem nodokļu iestādes apstiprinājums katra rēķina izrakstīšanai. Dažkārt pēc tam, kad nodokļu iestāde ir veikusi dažādas pārbaudes, tā var pievienot unikālu rēķina numuru vai digitālo parakstu, lai pierādītu rēķina derīgumu. Citos gadījumos nodokļu iestāde izsniedz galīgo rēķinu pēc tam, kad saņēmusi visus darījuma datus un veikusi atbilstošās pārbaudes, kas var tikt veiktas attiecībā uz struktūru, formātu, informāciju par klientu utt. Tas nozīmē, ka valsts iestādes izsniedz rēķinu piegādātāja vārdā. Tas arī nozīmē, ka nodokļu iestādēm ir pieejama visa rēķina informācija pirms tas tiek nosūtīts klientam. Šāds modelis darbojas, piemēram, Itālijā un Brazīlijā.

Savukārt “apstiprināšana pēc nosūtīšanas” modelī pārdevējs un pircējs apmainās ar e-rēķinu savā starpā, un, tikai pēc rēķina nosūtīšanas klientam, tas tiek nosūtīts pārbaudei nodokļu iestādēm. Izrakstot rēķinus starp komersantiem, nodokļu iestādes šajā procesā nav iesaistītas. Šāds modelis darbojas, piemēram, Portugālē un Ungārijā.

EK priekšlikumā plānots izmantot apstiprināšana pēc nosūtīšanas metodi, kas atbilst ES elektronisko rēķinu izrakstīšanas standartam. Tām valstīm, kurās e-rēķinu sistēmas pamatā ir apstiprināšana pirms nosūtīšanas modelis, līdz 2028.gada 1.janvārim būs jāpāriet uz otru – apstiprināšana pēc nosūtīšanas – modeli, lai panāktu atbilstību jaunajai ES e-rēķinu sistēmai.

Kā e-rēķinus izmanto citās valstīs?

Turpinot par e-rēķinu izmantošanu ES, apskatīsim kāds ir to statuss citās valstīs. Galu galā obligātā e-rēķinu izrakstīšana paplašinās gan ES valstīs, gan valstīs ārpus ES.

Publiskajos iepirkumos un darījumiem starp uzņēmumiem un valsts pārvaldi (B2G) e-rēķinu izmantošana ir ieviesta jau vairākās valstīs, piemēram, Itālijā, Spānijā, Francijā, Portugālē, Latvijā un nesen arī Luksemburgā un Beļģijā.

Savukārt e-rēķinu izrakstīšanu starp uzņēmumiem (B2B) ieviesušas un lielākā vai mazākā mērā izmanto Spānija (SII), Polija (SAF-T), Ungārija (RTIR), Itālija, Grieķija, Portugāle un Serbija.

No 2024.gada e-rēķini būs obligāti Polijā (visiem darījumiem), Francijā, Rumānijā, Beļģijā, Slovākijā. No 2025.gada e-rēķini tiks būs obligāti arī Vācijā.

Arī Latvija plāno no 2025.gada ieviest obligātu e-rēķinu izmantošanu starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Tomēr šis termiņš varētu tikt pagarināts. Jau pašlaik Latvijā valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst ES noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši , kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e-rēķinus.

Tāpat Latvijā no 2024.gada plānots ieviest elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR) pavadzīmi. Plānots, ka e-CMR pavadzīmes ieviešana Latvijā, aizstājot papīra lietošanu, ļaus samazināt administratīvās izmaksas kravu pārvadātājiem. Tāpat tas ļaus labāk un ātrāk organizēt pārvadājumus, paātrinot informācijas apriti un norēķinus. Vienlaikus pārskatāmības ziņā e-CMR pavadzīme dos pieeju reāllaika informācijai, precīzākiem datiem un nodrošinās automātisku datu pārraidi uzņēmumam, kas dos sūtītājiem, pārvadātājiem un saņēmējiem lielāku loģistikas procesa kontroli.

Līdz ar EK ziņojumā minētās koncepcijas atbalstīšanu jau tuvākajā laikā tiks sākts darbs pie izmaiņām nepieciešamajos normatīvajos aktos un tehnoloģisko risinājumu ieviešanas.

Šobrīd piemērotās e-rēķinu izrakstīšanas sistēmas tiek veidotas bez ES piedāvātām pamatnostādnēm, radot ES dalībvalstīs pamatīgu sadrumstalotību saistībā ar e-rēķinu ieviešanai nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Komersantiem, kas darbojas pārrobežu tirdzniecībā, tas rada ievērojamu administratīvo slogu un izmaksas.

Tomēr EK ieskatā ieguvumi attaisno izmaksas, tāpēc e-rēķinu ieviešana tiek virzīta uz priekšu. Runājot par izmaksām, svarīgi uzsvērt arī ieguvumus.

E-rēķinu izrakstīšanas priekšrocības un ieguvumi

Ieviešot e-rēķinu izrakstīšanu, piegādātājs automātiski sagatavo un nosūta rēķinus, bet klients tos automātiski apstrādā. E-rēķinu ieviešanas priekšrocības ir:

• konkurētspējas palielināšana starp uzņēmumiem, paātrinot pāreju uz digitālo vidi;
• uzņēmumu izmaksu samazināšana, kas saistītas ar papīra rēķiniem. Elektroniskais formāts ļauj vienkāršāk un ātrāk pārvaldīt un arhivēt rēķinus;
• PVN deklarēšanas pienākumu vienkāršošana ilgtermiņā, deklarāciju aizpildīšanas laika samazināšana;
• PVN krāpšanas atklāšanas procesa paātrināšana;
• cilvēciskās kļūdas risku samazināšana un stratēģisku uzņēmumu pārvaldības uzlabošana – precīzāka saimnieciskās darbības aina ļauj organizēt un uzlabot uzņēmumu darbību.

Uzņēmumiem jābūt gataviem, ka e-rēķinu ieviešana tuvākajā nākotnē notiks – attiecīgi jābūt gataviem arī gan papildu izmaksām, gan papildu laikam, ko veltīt jauninājumu ieviešanai ikdienas darbā.

Publikācija: ifinanses.lv