Pieņemti būtiski likuma grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā

2021. gada 15. jūnijā tika pieņemti būtiski grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (“Novēršanas likums”). Grozījumi stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā, taču saskaņā ar Novēršanas likuma pārejas noteikumiem atsevišķas normas stāsies spēkā vēlāk.

Izmaiņas Novēršanas likuma subjektu lokā

Nolūkā mazināt administratīvo slogu Novēršanas likuma 3. pants papildināts ar trīs izņēmumiem, kas no Novēršanas likuma subjektu loka izslēdz personas, kas sniedz finanšu pakalpojumus grupas ietvaros, sniedzot detalizētu kritēriju klāstu.

Jaunas prasības patiesajiem labuma guvējiem

Turpmāk par Novēršanas likuma subjekta (juridiskās personas) patieso labuma guvēju (“PLG”) vai par Novēršanas likuma subjektu (fizisko personu) nedrīkstēs būt personas, kas sodītas par tīšiem noziegumiem likumā īpaši noteiktās jomās (piemēram, pret valsti, tautsaimniecībā).

Datu aizsardzība

No 2022. gada 1. janvāra noteikts pienākums veikt darbinieku apmācību, paredzot pienākumu nodrošināt, ka darbinieki pārzina personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Tiek precizēts, ka piecus gadus glabā ne tikai klienta izpētes rezultātus, bet arī veikto analīžu rezultātus par klientu, klienta darījumu uzraudzības laikā iegūto informāciju par klienta darījumiem un darījumu mērķiem.

Klienta neklātienes identifikācija

Politiski nozīmīgām personām netiek prasīta obligāta klātienes identifikācija. Joprojām ir spēkā papildu prasības par to, kā klientus, kuriem piemērojama padziļināta izpēte, identificē neklātienē.

Vienkāršota klienta izpēte

Sniedzot konta informācijas vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēji var veikt vienkāršotu klienta izpēti, klienta izpētei iegūstot un izmantojot tikai to informāciju, kas tiem pieejama, sniedzot konkrēto pakalpojumu. Paredzēti arī citi gadījumi, kad to drīkst piemērot.

Jauna ziņošanas un Finanšu izlūkošanas dienesta (“FID”) rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

No 2021. gada 1. oktobra Novēršanas likuma subjektiem būs jāizmanto  jauna ziņošanas sistēma un kārtība FID. Ziņojumus Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz tajā pašā sistēmā, kādā sniedz ziņojumus FID. FID rīkojumus varēs apstrīdēt tiesnesim, nevis prokuroram. FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu ietvers informāciju, kas ir par pamatu FID izdotajam rīkojumam.

Darījuma attiecību izbeigšana

Precizēta kārtība, kādā pārdod finanšu instrumentus, ja ar klientu tiek izbeigtas darījuma attiecības.  Tāpat Novēršanas likuma subjektiem tiek dota plašāka rīcības brīvība lemt par saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu, ja tiek izbeigtas darījuma attiecības.

Patiesie labuma guvēji

Precizēta kārtība par PLG atklāšanu personālsabiedrībā, kā arī, ja nav iespējams noskaidrot klienta PLG, par PLG var uzskatīt tikai klienta izpildinstitūcijas (nevis, piemēram, padomes) locekli.

Resursu kopīgošana

No 2022. gada 1. janvāra vairākiem komersantiem – Novēršanas likuma subjektiem – būs iespēja izveidot slēgtu savstarpēju risinājumu (arī meitas sabiedrību) – slēgto kopīgo klientu izpētes rīku – datu apmaiņai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai. Slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzējam būs jāsaņem Datu valsts inspekcijas licence, kā arī, iespējams, resursu kopīgošana var prasīt Konkurences padomes iesaisti. Grozījumi radīs iespēju vairākiem Novēršanas likuma subjektiem ar līdzīgu darbības profilu klientu izpētes un darbības uzraudzības procesa īstenošanai izveidot vienu apakšuzņēmumu.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniecība

Likums vairs neparedz 10 000 euro slieksni nomas starpniecības darījumiem, no kura persona uzskatāma par likuma subjektu. Likuma subjekta statuss attiecināms no pirmā euro, ja pakalpojumu sniedz saimnieciskās darbības ietvaros.