Par Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedumu un rezonansi Eiropas Savienības tiesiskajā telpā
2021 - 11 - 11
Autors: Kristīne Rāviņa
Kāda ir tiesiskuma (t.s. rule of law) nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs? Vai ES dibināšanas līgumu “sardze” Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir gatava parādīt zobus, kad dalībvalsts met izaicinājumu ES pamatvērtībām? Vai ES institūcijas vispār var ietekmēt un aizsniegties līdz dalībvalstī notiekošo politisko procesu saknēm?
Šie ir jautājumi, kas nonākuši ES institūciju dienaskārtības augšgalā sakarā ar neseno Polijas Republikas Konstitucionālās tiesas (Trybunał Konstytucyjny, turpmāk – tribunāls) spriedumu,1 ar kuru tribunāls lēmis, ka atsevišķi Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) panti neatbilst Polijas konstitūcijai.
Kaut arī šis nav pirmais gadījums, kad Polijas tiesa metusi izaicinājumu ES tiesībās nostiprinātajam ES tiesību un institūciju pārākuma principam,2 tieši šis spriedums sava klaji izaicinošā un radikālā rakstura dēļ izraisījis plašu rezonansi ES politiskajā un juridiskajā telpā.3
Absolūti skaidrs, ka šis ir pavērsiena punkts ES tiesību sistēmā – ir izgaismots fundamentāls vērtību konflikts starp ES un kādu tās dalībvalsti. Tribunāls met izaicinājumu ES integrācijas un tiesību sistēmas pamatā esošajam apsvērumam, kas paredz, ka ES tiesības visās dalībvalstīs tiek piemērotas un interpretētas vienādi.
Lasīt plašāk šeit.
Atsauce uz žurnālu: Gailīte K. Par Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedumu un rezonansi Eiropas Savienības tiesiskajā telpā. Jurista Vārds, 09.11.2021., Nr. 45 (1207), 34.-37.lpp.