Spriedumā adresēti praktiski nozīmīgi zaudējumu atlīdzināšanas prasību pierādīšanas aspekti negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu lietās. Turpmāk izskatīsim trīs jautājumus:

  • kas jāņem vērā, aprēķinot peļņas samazinājumu un atrauto peļņu;
  • kāpēc negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu gadījumā nav piemērojama direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (zaudējumu direktīva), un ar to saistītā tiesu prakse;
  • kā konstatēt komercnoslēpuma izpaušanas aizlieguma pārkāpumu.

Atrautās peļņas noteikšana

Pirmkārt, Senāts norādīja, ka lietas dalībnieku paskaidrojumos ietvertajām norādēm par tirgus cenām ir paskaidrojuma raksturs, kas pierādījumu nozīmi iegūst tikai tad, ja tās apspirina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Tiesas motivācijai ir jābūt pietiekami detalizētai, lai puses varētu pārliecināties, ka pierādījumi ir pienācīgi izvērtēti un paskaidrojumos ietvertos apgalvojumus apstiprina arī citi pierādījumi lietā. Nosakot zaudējumu apmēru, tiesai īpaša uzmanība jāpievērš argumentiem par alternatīviem apgrozījuma un peļņas samazinājuma cēloņiem, piemēram, neskaidru politisko un ekonomisko vidi konkrētajā tirgū attiecīgajā laika posmā.

Otrkārt, Senāts atzina par nepilnīgu apelācijas instances tiesas sniegto pierādījumu novērtējumu par pastāvošajām tirgus cenām. Prasītāja cenu neatbilstību tirgus cenām centās pierādīt ar pašas izrakstītiem rēķiniem un sarakstu, kurā katrai konkrētā pārvadājuma cenai pretstatīta konstatētā tirgus cena par šādu pārvadājumu. Taču zemāko instanču tiesas nebija noskaidrojušas, kuri lietā iegūtie pierādījumi pamato prasītājas norādītās tirgus cenas. Pirmās instances tiesā par tirgus cenām pārvadājumu tirgū liecināja arī divi liecinieki, taču zemāko instanču spriedumos nebija atspoguļots ne šo liecību saturs, ne arī novērtējums, kā šīs liecības apstiprina prasītājas apgalvojumus. Vienlaikus Senāts norādīja, ka pierādīšanas nastu attiecībā uz peļņas samazinājuma aprēķinu tiesa nevar pārnest uz atbildētāju. Pietiek, ka atbildētājs apstrīd tirgus cenu kā nepatiesu, tam nav jāpierāda, ka tā nesakrīt ar prasītāja norādīto.

Visbeidzot Senāts uzsvēra, ka analizēt jautājumus par zaudējumu atlīdzības aprēķināšanu tiesa var tikai tad, kad tā konstatējusi darbības, kas tikušas pārkāptas, un apzinājusi to raksturu un apmēru, jo zaudējumu atlīdzības aprēķināšana ir tieši atkarīga no minētājiem apstākļiem. Tiesa nevar prezumēt, ka prasītājas atrautā peļņa atbilst atbildētājas peļņai, kas gūta to darījumu rezultātā, kuri potenciāli pārkāpj negodīgas konkurences aizliegumu. Izšķiroša nozīme ir tam, kādu peļņu, ņemot vērā ierasto lietu ritējumu vai arī īpašus apstākļus, ja tādi lietā ir nodibināti, gūtu prasītāja, ja minētās darbības nebūtu veiktas.

Lasīt plašāk.

Publikācija: itiesibas.lv