Pakalpojumu sniegšanas vieta PVN mērķiem

Pieņemot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), no 2025.gada ir mainīti pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi virtuāli sniegtajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, kā arī elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. Lai gan izmaiņas šķiet formālas, tās būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtību šiem pakalpojumiem, ja tie tiek sniegti klientiem ārpus Latvijas.

PVN likuma izmaiņas attiecībā uz virtuālajiem pasākumiem un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem visvairāk ietekmēs:

• pasākumu, konferenču, semināru, koncertu, tostarp virtuālo, organizatorus;
• starptautiskās tirdzniecības asociācijas vai biedrības, kas piedāvā pasākumus virtuāli;
• izglītības iestādes, kas piedāvā attālinātu dalību lekcijās, semināros, mācību programmās;
• izpildītājus, mūziķus vai lektorus, vai to pārstāvjus, kas uzstājas virtuāli vai piedāvā lejupielādēt iepriekš sagatavotu saturu;
• pakalpojumu sniedzējus, kas par maksu piedāvā savu saturu abonentiem, u.c.

Klātienes pakalpojumi

Ja tiek tirgotas biļetes

Klātienes pakalpojumiem, kas saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem, ja uz tiem tiek tirgotas ieejas biļetes, neatkarīgi no pakalpojuma saņēmēja statusa (reģistrēta vai nereģistrēta PVN persona), sniegšanas vieta ir pakalpojuma norises vieta. Tā tas saglabājas arī šogad, 2025.gadā, proti, ja tiek rīkota klātienes konference, teātra vai kino pasākums Latvijā, uz kuru tiek tirgotas biļetes, neatkarīgi no tā, vai pasākuma organizators ir Latvijas vai ārvalstu uzņēmums, un neatkarīgi no tā, vai maksātājs par ieejas biļeti ir fiziska vai juridiska persona, PVN maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija un par ieejas biļetēm uz pasākumu Latvijā ir jāmaksā Latvijas PVN.

Tas nozīmē, ka arī pasākuma rīkotājam, ja tas ir ārvalstu uzņēmums, jāreģistrējas par PVN maksātāju Latvijā pirms šāda pasākuma rīkošanas vai jāizmanto OSS (One Stop Shop) režīms, lai samaksātu Latvijas PVN par pārdotajām biļetēm.

Piemērs

Igaunijas uzņēmums Latvijā organizē biznesa konferenci ar pazīstamu lektoru uzstāšanos, uz kuru apmeklētājiem – fiziskajām un juridiskajām personām ‒ tiek tirgotas ieejas biļetes. Igaunijas uzņēmumam pirms pasākuma ir jāreģistrējas par PVN maksātāju Latvijā vai OSS režīmam un jāaprēķina Latvijas PVN par Latvijā pārdotajām biļetēm.

Kritēriju – PVN piemērošanu pēc pakalpojuma norises vietas atkarībā no tā, vai uz to tiek tirgotas ieejas biļetes ‒, nosaka īstenošanas regulas 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN regula) 32.pants, kurš savukārt paskaidro direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 53.panta (ieviests ar PVN likuma 20.pantu) piemērošanu: proti, pakalpojumi, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, ietver tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru būtiskākā iezīme ir tiesību piešķiršana apmeklēt pasākumu apmaiņā pret biļeti vai samaksu, tostarp abonēšanu, sezonas biļeti vai periodisku maksājumu.

Īpaši tas attiecas uz tiesībām apmeklēt:

• teātra, cirka u. c. izrādes, gadatirgus, izklaides parkus, koncertus, izstādes un līdzīgus kultūras pasākumus;
• sporta pasākumus, piemēram, sacīkstes vai sacensības;
• izglītības un zinātnes pasākumus, piemēram, konferences un seminārus.

Tāpat – pēc pakalpojuma norises vietas ‒ PVN piemēro arī papildpakalpojumiem, kurus sniedz atsevišķi par samaksu šāda klātienes pasākuma apmeklētājiem, piemēram, par garderobes vai tualetes izmantošanu.

Ja par dalības maksu tiek izrakstīts rēķins

Ja uz klātienes pasākumiem netiek tirgotas ieejas biļetes, bet, piemēram, tiek izrakstīts rēķins par dalību šādā pasākumā, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma norises vieta tikai tad, ja pakalpojuma saņēmēji nav ar PVN apliekamas personas.

Piemērs

Latvijā tiek rīkota starptautiska kosmētikas un skaistumkopšanas konference – izstāde, kurā dalībniekiem ir jāmaksā dalības maksa. Par dalību konferencē izrakstāms rēķins, ja:

• dalībnieks ir PVN maksātājs – rēķins jāizraksta atbilstoši vispārīgajiem PVN noteikumiem, t. i., saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu:
  • piemērojot PVN 21% likmi, ja dalībnieks ir Latvijas PVN maksātājs;
  • bez PVN (atsauce uz PVN apgriezto maksāšanas kārtību), ja dalībnieks ir citas Eiropas Savienības (ES) valsts PVN maksātājs;
• ja dalībnieks nav PVN maksātājs – rēķins jāizraksta, piemērojot Latvijas PVN 21% likmi, jo konferences norises vieta ir Latvija.

Vienlaicīgi uz šādu konferenci-izstādi var tikt tirgotas arī apmeklētāju biļetes, kuras savukārt apliek saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem biļešu tirgošanas noteikumiem.  

Pasākumu rīkotājiem, kas organizē pasākumus citās valstīs, jārēķinās, ka līdzīgi noteikumi par PVN aprēķināšanu un reģistrēšanos par PVN maksātāju būs arī citās ES valstīs un citviet.

ES ietvaros pasākuma organizēšanai var apsvērt dažādu vienkāršoto režīmu izmantošanu saimnieciskās darbības organizēšanai – OSS režīmu, mazo un vidējo uzņēmumu režīmu vai arī reģistrēties vispārējam PVN režīmam konkrētajā dalībvalsti, kur pasākums tiek organizēts. Turklāt, ja ir vēlme par šāda pasākuma rīkošanu atskaitīt arī priekšnodokli konkrētajā valstī (piemēram, par konferenču zāles, koncertzāles, arēnas nomu, ēdināšanu u.c.), bez klasiskās PVN reģistrēšanās citā ES dalībvalstī nevarēs iztikt.

Virtuālajiem pasākumiem PVN nepiemēro atkarībā no sniegšanas vietas, bet gan vadoties no tā, kas ir virtuālā straumēšanas pakalpojuma saņēmējs.

PVN rēķins par biļetēm

Attiecībā uz PVN rēķinu izrakstīšanu par pasākumu biļetēm, Latvijas PVN likuma 129.panta 10.daļa pieļauj, ka atsevišķs PVN rēķins par biļetes tirdzniecību nav jāizraksta. Savukārt saskaņā ar PVN likuma 124.panta 3.daļu PVN par biļeti, kuru pārdod pats pasākuma rīkotājs (ne starpnieks), ir norādāms tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā attiecīgā biļete pārdota lietotājam.

PVN rēķini par citiem pakalpojumiem izrakstāmi vispārējā kārtībā atbilstoši PVN likuma 125.pantam.

Virtuāli straumētie pasākumi

Mainās PVN piemērošana

Līdz 2025.gadam arī virtuālie pakalpojumi bija apliekami tāpat kā klātienes pasākumi, bet no 2025.gada PVN direktīva un attiecīgi arī PVN likums nosaka, ka virtuālajiem pasākumiem PVN nepiemēro atkarībā no sniegšanas vietas, bet gan vadoties no tā, kas ir virtuālā straumēšanas pakalpojuma saņēmējs. Proti, ja virtuālā pasākuma apmeklētājs:

• ir PVN maksātājs – PVN piemērošana ir pakalpojuma saņēmēja juridiskā adrese (atbilstoši PVN likuma 19.panta 1.daļai);
• nav PVN maksātājs (piemēram, fiziskā persona) – PVN piemērošanas vieta ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, vai, ja tādas nav, –pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Jāpievērš arī uzmanība, ka sniedzot virtuālās straumēšanas pakalpojumus ES patērētājiem, nav piemērojams PVN darījumu ES slieksnis – 10 000 eiro, tā kā tas ir elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem. Virtuāli straumētajiem pasākumiem B2C (Business to Customer) segmentā klienta dalībvalstī PVN piemērojams no pirmā iekasētā eiro.

Kādēļ tika mainīta kārtība? Kopš 2019.gada Eiropas Savienības Tiesā (EST) tika izskatītas divas nozīmīgas PVN lietas: 2019.gada 8.maija lieta C-568/17 un 2023.gada 23.novembra lieta C-532/22. Šajos spriedumos tika skaidrots, kā būtu jānosaka PVN par tiešraidēm – vai pēc uzņēmuma atrašanās vietas vai klienta atrašanās vietas, vai pēc vēl kādiem citiem kritērijiem? PVN direktīva un dalībvalstu PVN likumi tika izstrādāti vēl pirms tiešraides un virtuālie pasākumi bija kļuvuši plaši pieejami. Eiropas Komisija (EK) secināja, ka esošie pasākumu aplikšanas noteikumi nav pilnībā izmantojami virtuālu pakalpojumu sniegšanas gadījumos un neatbilst to iecerētajai PVN piemērošanai.

Attiecīgi PVN virtuālajiem pasākumiem tiek piemērots pēc tās likmes, kurā atrodas patērētājs, tāpat kā tas ir ar elektroniski sniegtu pakalpojumu aplikšanu ar PVN. Šāda kārtība arī tuvina vispārējam EK mērķim – preces un pakalpojumus ar PVN aplikt pēc iespējas tuvāk to patēriņa vietai.

Pakalpojumi, kuriem nepiemēro PVN

Latvijā ir arī speciālās normas attiecībā uz kultūras, izglītības un līdzīgiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, negūstot peļņu. Proti, tādus pakalpojumus kā:

• teātra un cirka izrādes;
• koncertus;
• bērniem paredzētos sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītos sarīkojumus;
• valsts atzītu muzeju, bibliotēku, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus un šo institūciju rīkotos kultūras un kultūrizglītības pasākumus;
• bibliotēkas krājumā esošās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšanas pakalpojumus

neapliek ar PVN, ja šos pakalpojumus sniedz publiskas personas vai personas, kas nav publiskas, ar nosacījumu, ka sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

Tāpat attiecībā uz sporta pasākumiem kopš 2024.gada 1.janvāra piemērojams atbrīvojums dalības maksai biedrību un nodibinājumu organizētās sporta sacensībās, kas notiek atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Arī šis atbrīvojums ir ar nosacījumu, ka biedrība vai nodibinājums negūst papildu ienākumus no šo sporta sacensību organizēšanas. Ja no sporta sacensību organizēšanas tomēr tiek gūti papildu ienākumi, atbrīvojumu no nodokļa piemēro gadījumos, kad šie papildu ienākumi tiek novirzīti biedrības vai nodibinājuma mērķiem sporta jomā.

Dažādi atbrīvojumi ir arī izglītības pakalpojumiem.

Tātad piemērojot PVN, ir svarīgs arī tas, kāda veida saturs tiek straumēts vai kā darīts pieejams. Proti, ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs kultūras, sporta un izglītības pakalpojumiem var tik piemērots PVN atbrīvojums. Savukārt, ja tiek pārdots iepriekš ierakstīts, lejupielādējams vai pēc pieprasījuma pieejams saturs, šādu pakalpojumu varētu uzskatīt par “elektroniski sniegtu pakalpojumu”.

Pakalpojumu sniedzējam vienmēr jāspēj nodrošināt pierādījumus par klienta mītnes, deklarēto vai pastāvīgo dzīves vietu, it īpaši, ja pakalpojumam netiek piemērots PVN.

Elektroniski sniegti pakalpojumi

No 2025.gada Latvijā arī attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem ir precizēti šo pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi. Vairs nav piemērojami “patiesās izmantošanas vietas” (use and enjoyment) noteikumi, lai noteiktu, vai pakalpojums uzskatāms par sniegtu ES vai ārpus ES un attiecīgi kāds PVN piemērojams.

Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtie pakalpojumi ir elektroniskā datu glabāšana (piemēram, mākoņglabāšana), e-pasta pakalpojumi, datņu koplietošana, interneta pakalpojumu sniedzēji, tiešsaistes spēles, tiešsaistes dalības programmas, tostarp diskusiju forumi, programmatūras licences, tostarp atjaunošana, abonēšanas pakalpojumi, telekomunikāciju pakalpojumi, gan fiksētās, gan mobilās līnijas, televīzijas un radio apraide, tirdzniecības platformas piekļuves maksa, video un mūzikas lejupielādes, iepriekš ierakstītu lekciju vai mācību materiālu lejupielādes, tīmekļa mitināšanas pakalpojumi.

Šo pakalpojumu sniegšanas vietu regulē tikai PVN likuma 27.pants, kurš nosaka: Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātājs, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Tātad nav svarīgi, kur šie pakalpojumi tiek patērēti.

Elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem ir arī papildu nosacījums – ja kopējā sniegto pakalpojumu vērtība klientiem, kas nav reģistrēti PVN maksātāji (B2C) uz ES valstīm nepārsniedz 10 000 eiro, sniegtajiem pakalpojumiem piemēro Latvijas PVN, savukārt, pārsniedzot 10 000 eiro slieksni – obligāti jāmaksā klienta valsts PVN (PVN likuma 27.panta 3. un 4.daļa).

Attiecīgi, ja elektroniski sniegtie pakalpojumi tiek nodrošināti B2C klientiem uz citām ES valstīm, pārsniedzot kopējo apgrozījumu 10 000 eiro uz visām ES valstīm kopā, tad tāpat kā virtuālajiem pasākumiem, elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem PVN piemēro, vadoties no tā, vai klients ir vai nav PVN maksātājs. Proti, sniedzot elektroniskus pakalpojumu, nav jāanalizē, kur pakalpojums tiek reāli izmantots – ES vai ārpus ES, ko, piemēram, elektroniski sniegtu pakalpojumu gadījumā arī ir grūti noteikt.

Arī elektroniski sniegtajiem pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi iegūt informāciju par savu klientu – kurā valstī tas ir reģistrēts, vai tas ir PVN maksātājs, PVN nereģistrētām personām tā mītnes, deklarēto vai pastāvīgās uzturēšanās vietu.

Piemēram, sniedzot mākoņpakalpojumu, kas kvalificējas kā elektroniski sniegts pakalpojums:

• personām, kuras nav PVN maksātājas (B2C):
  • PVN piemērojams Latvijā, ja pakalpojumu saņēmēji ir reģistrēti ES, bet kopējais apgrozījums uz citām ES valstīm nepārsniedz 10 000 eiro;
  • PVN piemērojams tajā valstī, kurā ir šī klienta mītnes, deklarētā vai pastāvīgās uzturēšanās vieta – ja pakalpojuma saņēmēji ir reģistrēti ES un kopējais apgrozījums uz citām ES valstīm pārsniedz 10 000 eiro;

Attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem ES klientiem, PVN ir maksājams, reģistrējoties par PVN maksātāju attiecīgajā valstī vai reģistrējoties OSS režīmam un maksājot klienta valsts PVN caur īpašo OSS deklarāciju.

• klientiem, kas ir reģistrēti ārpus ES, t. s. trešajās valstīs, PVN Latvijā nav jāaprēķina. Tomēr jāpainteresējas, vai elektronisko pakalpojumu sniegšana trešās valsts B2C klientiem neliek reģistrēties par PVN maksātāju šajā trešajā valstī. Piemēram, Apvienotā Karaliste noteikusi, ka sniedzot elektroniskos pakalpojumus viņu B2C klientiem, maksājams Apvienotās Karalistes PVN par visām piegādēm.

• personām, kuras ir PVN maksātāji – PVN piemēro pakalpojuma saņēmēja valstī, bet to aprēķinās pats pakalpojuma saņēmējs.

Jāatceras, ka pakalpojumu sniedzējam vienmēr jāspēj nodrošināt pierādījumus par klienta mītnes, deklarēto vai pastāvīgo dzīves vietu, it īpaši, ja pakalpojumam netiek piemērots PVN.

Ar ko sākt?

Pirmkārt, virtuālo pakalpojumu organizatoriem un elektronisko pakalpojumu sniedzējiem jānoskaidro, vai klients ir PVN maksātājs vai ne. Ja pakalpojums tiek sniegts klientam, kas nav PVN maksātājs (tipiski fiziskajām personām), svarīgi noskaidrot, kurā ES dalībvalstī vai citā ārvalstī ir viņa mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta.

Klientam jāpiemēro PVN atbilstoši tā mītnes vietas valstij (piemērojot attiecīgo PVN likmi) vai jānoskaidro iespējamie atbrīvojumi no PVN pakalpojuma sniegšanas valstī. Tāpat jāpieņem lēmums, kā iekasētais PVN tiks samaksāts – tostarp izlemjot, vai ir nepieciešams:

• reģistrēties ārpus ES OSS režīmam (uzņēmumiem ārpus ES);
• reģistrēties ES OSS režīmam (ES uzņēmumiem);
• reģistrēties kā PVN maksātājam tajā valstī vai valstīs, kurā atrodas pasākuma dalībnieks, un iesniegt PVN deklarāciju;
• izmantot mazo, vidējo uzņēmumu režīmu.

Publikācija: ifinanses.lv