Pagaidu aizsardzība – risinājums līdz tiesas nolēmumam

2024 - 03 - 27
Autors: Marija Berdova

Pirms kāda laika tika ieviests jauns pagaidu aizsardzības noregulējums, tā rezultātā visu civillietu kategorijās tika paredzēta iespēja piemērot pagaidu aizsardzības līdzekļus līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai.

Kāpēc jauns aizsardzības mehānisms?

Vispārējās pagaidu aizsardzības institūts civilprocesā tika ieviests ar 2021.gada aprīlī pieņemtajiem Civilprocesa likuma (CPL) grozījumiem. Latvija bija vienīgā no visām Baltijas valstīm, kurā nebija iespējams lūgt pagaidu aizsardzību visās lietu kategorijās, jo gan Igaunijā, gan Lietuvā šis tiesiskais instruments bija ieviests jau pirms kāda laika.

Pirms grozījumiem CPL Latvijā bija divi tiesiskās aizsardzības līdzekļi – prasības nodrošinājums, ko varēja lūgt piemērot tikai mantiskā rakstura prasībās, un pagaidu aizsardzība, ko varēja lūgt piemērot tikai šādu kategoriju lietās:

  • intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi un aizsardzība;
  • kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulču lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem;
  • pagaidu aizsardzība pret vardarbību;
  • maksātnespēja;
  • komercnoslēpuma aizsardzība pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Tomēr vairāku citu kategoriju lietās vecais CPL regulējums vispār neparedzēja nedz prasības nodrošinājuma iespēju, nedz pagaidu aizsardzības mehānismu. No civillietas ierosināšanas līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet vairāki gadi, tādēļ ir saprotams, ka tiesisko attiecību risinājums tiesvedības laikā var zaudēt savu aktualitāti vai būt novēlots, lai labotu personai nodarīto kaitējumu. Izteikts pagaidu aizsardzības trūkums bija īpaši izjūtams, piemēram, servitūtu lietās, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpuma lietās, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās.

Tādējādi loģisks solis bija ieviest tādu vispārējās tiesiskās aizsardzības līdzekli, ko persona varētu izmantot nosacīta pamiera stāvokļa nodrošināšanai situācijās, kad nepieciešams atrast pagaidu noregulējumu strīdus attiecībām vēl līdz galīgā sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Šobrīd CPL paredz, ka personas var lūgt piemērot pagaidu aizsardzību ne tikai atsevišķu lietu kategorijās, kā tas bija iepriekš, bet arī visās pārējās lietās – gan mantiskā, gan nemantiskā rakstura strīdos. Turklāt vienlaikus var lūgt gan prasības nodrošinājumu, gan pagaidu aizsardzību, ja izpildās likumā paredzētie attiecīgā tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas kritēriji.

Kas jānoskaidro pirms piemērošanas?

Lemjot par pagaidu aizsardzības piemērošanu konkrētajā lietā, tiesai ir jāveic četru soļu tests:

  • jākonstatē, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personai pieder tiesība, kuras aizsardzību tā lūdz prasībā;
  • jākonstatē, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personai piederošā tiesība tiek vai tiks aizskarta;
  • tiesai jārod atbilde uz jautājumu, vai pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka ar atbildētāja izdarītu pārkāpumu personai tiek vai tiks nodarīts būtisks kaitējums, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis netiks piemērots;
  • jāvērtē samērīgums jeb līdzsvars starp pušu tiesiskajām interesēm (proti, personas interesei jābūt nopietni apdraudētai, un šis apdraudējums ir jāsamēro ar atbildētāja intereses apdraudējumu).

Senāts 2022.gada 14.jūlija spriedumā lietā SKC-751/2022 atzinis – lai gan pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanai nepieciešams konstatēt visus četrus kritērijus, tomēr, jo lielāka ir pārliecība par pirmajiem diviem kritērijiem, proti, ka prasība ir pirmšķietami pamatota, jo mazāka nozīme ir atlikušajiem diviem, un otrādi.

Vienlaikus tiesai ir jākonstatē arī loģiska un pirmsšķietami ticama saikne starp prasīto pagaidu aizsardzības līdzekli un personai nodarīto kaitējumu. Piemēram, Senāts 2020.gada 14.februāra spriedumā lietā SKC-64/2020 par akciju sabiedrības akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanu konstatēja, ka “nav saprotams, kā tiesa varēja būt saskatījusi saikni starp padomes locekļu skaita samazināšanu (par ko bija apstrīdētais akcionāru sapulces lēmums) no vienas puses un aizliegumu atbildētājam veikt jebkādas darbības (sasaukt akcionāru sapulces, veikt jebkādus maksājumus) no otras puses”.

Līdz ar to jāsecina, ka pieprasītajam pagaidu aizsardzības līdzeklim jābūt piemērotam personas iespējamam tiesību aizskārumam, kā arī nedrīkst nepamatoti ierobežot tās atbildētāja tiesības, kas nav saistītas ar personas iespējami aizskartajām tiesībām.

Salīdzinājumā ar prasības nodrošinājumu

Apskatām galvenās atšķirības starp pagaidu aizsardzības un vispārējās pagaidu aizsardzības mehānismu un tiesiskās aizsardzības līdzekli – prasības nodrošinājumu.

Pagaidu aizsardzība

Salīdzinot abus tiesiskās aizsardzības līdzekļus (prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību), var secināt, ka lai gan tiem ir vairākas kopīgas pazīmes, tomēr šiem tiesiskajiem instrumentiem ir arī vairākas būtiskas atšķirības.

Abiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir pilnīgi atšķirīgi piemērošanas pamati. Prasības nodrošinājumu persona var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu būt apgrūtināta vai neiespējama (piemēram, atbildētājs pēc lietas ierosināšanas sācis atbrīvoties no saviem aktīviem, pārrakstot tos uz radiniekiem). Savukārt pagaidu aizsardzību var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka personas tiesības tiek vai varētu tikt aizskartas, un ja tās piemērošana ir nepieciešama iespējama kaitējuma novēršanai.

Lai gan abos gadījumos viena vai otra tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu var lūgt jebkurā tiesvedības stadijā, tostarp pirms prasības izvirzīšanas, taču iemesli lūgumam piemērot tiesisko aizsardzību atšķiras. Piemēram, prasības nodrošinājumu pirms tās izvirzīšanas var lūgt, ja parādnieks, izvairoties no saistību izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai veic citas darbības, kas liecina par viņa negodprātīgu rīcību. Savukārt pagaidu aizsardzību pirms prasības izvirzīšanas var lūgt tikai tad, ja būtiska kaitējuma novēršanai aizsardzību nepieciešams piemērot nekavējoties.

Atšķiras arī termiņi, kādos tiesa izskata jautājumu par viena vai otra tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu. Jautājumu par prasības nodrošināšanu tiesa izskata ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas (ja pieteikums saņemts kopā ar prasības pieteikumu). Savukārt jautājumu par pagaidu aizsardzību tiesa izskata:

  • 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas (ja pieteikums saņemts kopā ar prasības pieteikumu);
  • 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, rīkojot tiesas sēdi un pieaicinot lietas dalībniekus, ja pastāv nepieciešamība noskaidrot papildu apstākļus;
  • vai arī ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, ja kavēšanās var radīt neatgriezenisku kaitējumu un tiesai nav jāpieprasa papildu pierādījumi.

Jāpiebilst, ka jautājuma par pagaidu aizsardzību izskatīšanu steidzamības kārtībā var uzskatīt par izņēmuma gadījumu, kas var būt saistīts ar neatliekamību, kad steidzama rīcība ir īpaši svarīga. Personai pieteikumā būs ne tikai jāpamato jautājuma izskatīšanas steidzamība, bet arī jāiesniedz par to attiecīgi pierādījumi.

Vispārējās pagaidu aizsardzības mehānisms

Salīdzinot vispārējās pagaidu aizsardzības un prasības nodrošinājuma līdzekļus, jāsecina, ka tie lielākoties pārklājas. CPL piedāvātie pagaidu aizsardzības līdzekļi ir lietu kategoriju neitrāli un universāli (piemēram, aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības, pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības, izpildu darbības atlikšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšana Zemesgrāmatā vai citos publiskajos reģistros un tamlīdzīgi).

Tomēr CPL paredz arī zināmas atšķirības:

  • gan prasības nodrošinājuma, gan pagaidu aizsardzības gadījumā tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma var aizstāt vienu pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu. Atšķirībā no prasības nodrošināšanas, kur atbildētājs var iemaksāt tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinātās prasības summu, lai ar to aizstātu piemēroto kustamās mantas apķīlāšanu, pagaidu aizsardzības gadījumā šāda opcija likumā nav paredzēta;
  • pagaidu aizsardzības gadījumā persona kā piemērojamo līdzekli var lūgt ne tikai aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Zemesgrāmatā vai citos publiskos reģistros, bet arī “citas atzīmes” reģistrāciju. Svarīgi, ka “citas atzīmes” reģistrācija atšķirībā no “aizlieguma atzīmes” nav šķērslis tālākai tiesību nostiprināšanai, tās mērķis ir ar publisku ierakstu informēt par tiesvedības faktu trešās personas. Iegūstot nekustamo īpašumu ar šādu Zemesgrāmatas atzīmi, jaunajam īpašniekam jāapzinās iespējamās tiesvedības radītās sekas (piemēram, ka pēc sprieduma stāšanās spēkā uz šo nekustamo īpašumu var būt vērsta piedziņa).

Visbeidzot, raksturojot vispārējās pagaidu aizsardzības instrumentu, ir vērts pieminēt arī jautājumu par atbildētāja iespējamu zaudējumu nodrošināšanu, kuru mērķis ir disciplinēt personu jau laikus rūpīgi izvērtēt un lūgt piemērot atbildētājam visnekaitīgāko tiesiskās aizsardzības līdzekli.

Prasības nodrošinājuma gadījumā summa, kuru atbilstoši tiesas lēmumam personai būtu jāiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā, ir 5% no prasības summas, bet tiesa var noteikt arī lielāku summu. Savukārt pagaidu aizsardzības gadījumā CPL neparedz konkrētu summu, kas personai būtu jāiemaksā, lai nodrošinātu atbildētāja iespējamos zaudējumus, aprobežojoties ar lakonisku apzīmējumu “noteiktās naudas summas iemaksāšana vai līdzvērtīgas garantijas iesniegšana”.

Atšķirībā no prasības nodrošināšanas, kurā tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no pienākuma nodrošināt atbildētāja iespējamos zaudējumus ar noteiktās summas iemaksu, ja lietas apstākļi liecina, ka zaudējumu nodrošināšana nav taisnīga vai ir nesamērīga ar personas mantisko stāvokli, attiecībā uz pagaidu noregulējumu šāds atbrīvojums likumā nav noteikts. Gadījumā, ja persona neveic tiesas noteikto pienākumu un atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšanai paredzētā summa nav iemaksāta tiesu izpildītāja kontā, vai nav sniegta līdzvērtīga garantija, tiesa lemj par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.

Ja prasība tiek noraidīta vai apmierināta tikai daļēji un atbildētājs ir iesniedzis tiesā lūgumu ar pierādījumiem par piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa radīto faktisko zaudējumu apmēru, tiesa spriedumā lemj arī par zaudējumu nodrošinājuma pilnīgu vai daļēju izmaksu atbildētājam. Savukārt, ja atbildētājs nav pieteicis šādu lūgumu vai arī nav iesniedzis tiesā atbilstošus pierādījumus par zaudējumu faktisko apmēru, tiesa liek atmaksāt nodrošināto zaudējumu summu atpakaļ prasības iesniedzējam.

Speciāls regulējums kapitālsabiedrību strīdos

CPL ir izdalītas vairākas lietu kategorijas, kurās persona var prasīt nevis vispārējo pagaidu aizsardzību, bet speciālo noregulējumu, tomēr šoreiz apskatām tieši speciālo pagaidu aizsardzību lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Pie šīs lietu kategorijas pieder kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulču lēmumi:

  • par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;
  • par izmaiņām pamatkapitāla apmērā (pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana);
  • par grozījumu izdarīšanu kapitālsabiedrības statūtos;
  • par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

Salīdzinot vispārējo pagaidu aizsardzības regulējumu ar speciālo pagaidu noregulējumu kapitālsabiedrību dalībnieku strīdos, jānorāda, ka speciālā pagaidu noregulējuma gadījumā pastāv zināmas atšķirības, tostarp:

  • pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu var iesniegt jebkurā tiesvedības stadijā, izņemot pirms prasības izvirzīšanas, bet vispārējo pagaidu aizsardzību var lūgt arī pirms tam;
  • pieteikumu izskata 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas vai vienlaikus ar lietas ierosināšanu – atšķirībā no vispārējā pagaidu noregulējuma nav iespējams lūgt izskatīt pieteikumu nekavējoties, ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu;
  • tiesas lēmumu, ar kuru noteikts, aizstāts vai atcelts pagaidu aizsardzības līdzeklis, nevar pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību;
  • nav paredzēta atbildētāja iespējamo zaudējumu nodrošināšana, lemjot par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu;
  • CPL paredz tikai divus pagaidu aizsardzības līdzekļus šīs kategorijas lietās: aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā un aizliegums atbildētājam veikt noteiktās darbības (vispārējais pagaidu noregulējums paredz krietni plašāku piemērojamu līdzekļu klāstu).

Aizsardzības līdzekļi

Aizlieguma atzīmes, ko ieraksta komercreģistrā kā pagaidu aizsardzības līdzekli konkrētā lietā, atšķiras no tām aizlieguma atzīmēm, ko atbilstoši savai kompetencei lūdz piereģistrēt zvērināts tiesu izpildītājs vai Valsts ieņēmumu dienests (VID). Piemēram, praksē var novērot, ka dažkārt komercreģistrā ir reģistrētas atzīmes par “jebkādu pārreģistrāciju aizliegumu”, kas ir diezgan vispārīgs un universāls. Taču šādi tiesu izpildītāja vai VID nodrošinājumi ir vērsti uz to, lai saglabātu sabiedrības amatpersonu vai dalībnieku sastāvu, lai sabiedrība nevarētu izvairīties no saistību izpildes (turklāt atsevišķos gadījumos pārreģistrācijas darbības komercreģistrā ar tiesu izpildītāja vai VID atļauju tomēr var veikt).

Savukārt pagaidu aizsardzības līdzekļi ir vērsti uz konkrētas personas tiesību aizsardzību attiecīgās civillietas izskatīšanas gaitā, tādēļ vispārīgu un universālu aizliegumu piemērošana, kas var paralizēt sabiedrības darbību un rada aizdomas par nolūku kaitēt sabiedrībai, neatbilst pagaidu aizsardzības mērķim – konkrēta tiesību aizskāruma novēršanai. Līdz ar to atbilstoši Senāta 2017.gada 29.septembra spriedumam lietā SKC-1628/2017 šādu vispārīgu aizliegumu piemērošana nav pieļaujama.

Izvērtējot tiesu praksi par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu kapitālsabiedrību dalībnieku strīdos, par pagaidu aizsardzības mērķim atbilstošiem tikuši atzīti šādi pagaidu aizsardzības līdzekļi:

  • aizliegums veikt izmaiņas valdes sastāvā;
  • aizliegums veikt statūtu grozījumus, pamatkapitāla samazināšanu un palielināšanu, likvidācijas uzsākšanu un reorganizāciju;
  • aizliegums veikt izmaiņas attiecībā uz konkrētam dalībniekam piederošajām sabiedrības kapitāldaļām;
  • aizliegums izdarīt ierakstu par izmaiņām valdes/padomes sastāvā, kas balstīts uz noteiktā datumā pieņemtu dalībnieku sapulces lēmumu;
  • aizliegums atsavināt vai ieķīlāt atbildētājam piederošās kapitāla daļas;
  • aizliegums izmantot balsstiesības akcionāru sapulcē, ciktāl šāds ierobežojums neparalizē sabiedrības darbību.

Savukārt par pagaidu aizsardzības mērķim neatbilstošiem tikuši atzīti šādi pagaidu aizsardzības līdzekļi:

  • aizliegums jebkādu darbību veikšanai;
  • aizliegums rīkot dalībnieku (akcionāru) sapulces līdz brīdim, kad spriedums lietā stāsies likumīgā spēkā;
  • aizliegums veikt jebkādus maksājumus no sabiedrības līdzekļiem, izņemot nodokļus, darba algu un komunālo pakalpojumu maksājumus;
  • aizliegums izmantot balsstiesības, ja tas piemērojams vairāk nekā 50% daļām un vērsts uz sabiedrības darbības paralizēšanu.

Lai arī gandrīz jebkurš tiesību vai interešu aizskārums izraisa kādas negatīvas sekas šo tiesību īpašniekam, tomēr Senāta spriedumā lietā SKC-751/2022 atzīts, ka “ne jebkuras neērtības dod tiesības pretendēt uz pagaidu aizsardzību. Kaitējumam (prasītāja mantisko vai nemantisko labumu aizskārumam) ir jāsasniedz pietiekama nopietnības pakāpe, proti, tam jābūt pietiekami nozīmīgam, lai būtu nepieciešama nekavējoša tiesas rīcība pirms lietas galīgā noregulējuma. Par kaitējuma nopietnību, cita starpā, var liecināt tas, ka kaitējums ir neatgriezenisks vai grūti novēršams.”

Publikācija: itiesibas.lv