Nodokļu nomaksas pienākums, organizējot loterijas un konkursus

Preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādus rīkus un metodes, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus klientus. Tomēr visos gadījumos uzņēmumam rodas izdevumi šo aktivitāšu nodrošināšanai, līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai, organizējot šīs aktivitātes, ir jāmaksā kāds nodoklis.

Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) regulējums šajā ziņā ir visnotaļ sarežģīts un vietām pat pretrunīgs. Turklāt, ne vienmēr UIN likums, Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) un likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) ir savstarpēji saskaņoti. Tādēļ uzņēmumiem jābūt īpaši vērīgiem, lai būtu droši, ka nodokļu jomā tiek nodrošināta atbilstība un izsniegtā balva neradīs nepatīkamus pārsteigumus pašam komersantam un arī balvas ieguvējam.

Preču un pakalpojumu loterijas

Visi ar preču un pakalpojumu loteriju saistītie izdevumi ir tieši saistīti ar komersanta saimniecisko darbību. Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikts, ka par dalību šādā loterijā nav jāmaksā, taču dalības priekšnosacījums ir preces vai pakalpojuma iegāde. Šādas loterijas organizē preču ražotāji, izplatītāji, pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji , lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu, tāpēc to organizēšanas izdevumi ir tieši saistīti ar konkrētā komersanta komercdarbību.

To tiešā veidā apstiprina arī Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 67.3.apakšpunkts, kurā noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar reklāmas kampaņām, tostarp izdevumi par preču vai pakalpojumu loterijā izsniegtajiem laimestiem, ja tie izsniegti nodokļa maksātāja rīkotajā loterijā, kas veikta atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām šie izdevumi ir atzīstami par reklāmas izdevumiem. Līdz ar to tie ir pilnībā atzīstami par saimnieciskās darbības izdevumiem un nerada pienākumu maksāt UIN. Ņemot vērā minēto, lai arī PVN likums nesatur specifisku regulējumu attiecībā uz izdevumiem preču vai pakalpojumu loterijām, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām šie izdevumi ir atzīstami par reklāmas izdevumiem. Priekšnodoklis, kas samaksāts par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu vai loterijas laimesta iegādi, ir atskaitāms, ja vien attiecīgo preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar PVN.

Preču vai pakalpojumu loterijai ir nepieciešama Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegta atļauja, kuras saņemšanai viens no priekšnosacījumiem ir valsts nodevas samaksa. Pašreizējais valsts nodevas apmērs ir 25% no loterijas laimestu fonda.

Personai, kura saņem laimestu, atbilstoši IIN likuma 9.panta 1.daļas 26.punktam šāds ienākums nav apliekams ar IIN. Tādējādi preču un pakalpojumu loterijas nerada papildu nodokļu izdevumus ne loterijas organizētājam, ne laimesta ieguvējam, bet komersantam ir jānomaksā valsts nodeva 25% apmērā.

Jāpatur prātā, ka šis regulējums attiecas tikai uz preču un pakalpojumu loterijām, kas organizētas atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam un par kurām ir samaksāta valsts nodeva.

Citi konkursi un tajos izsniegtās balvas

MK noteikumu Nr.677 67.1. un 67.2.apakšpunktā noteikts, ka par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ir uzskatāmi arī ar reklāmas kampaņu saistītie izdevumi:

• par laimestiem vai balvām (nepārsniedzot mazvērtīga priekšmeta vērtību, tas ir 20 eiro), kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos;
• nodrošinot balvas (nepārsniedzot mazvērtīga priekšmeta vērtību) citu juridisko personu organizētajos publiskos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saimnieciskās darbības veicēja reklāma un konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas vai pakalpojumu noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jāiegādājas attiecīgā prece vai pakalpojums vai jāatbild uz kādu jautājumu.

Normatīvo aktu ievērošana

Pirmkārt, organizējot vai piedaloties šādos konkursos, būtiski nodrošināt, lai netiktu pārkāpts Preču un pakalpojumu loteriju likums. Dalībai konkursos jābūt bez maksas un bez prasības iegādāties kādu preci vai pakalpojumu. Pretējā gadījumā nepieciešama Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izsniegta atļauja. Papildu uzmanība jāvelta arī fizisko personu datu apstrādei, skaidri nosakot, vai un kādi personas dati tiks iegūti konkursa vajadzībām un kādiem mērķiem tie tiks izmantoti.

Otrkārt, lai izdevumi tiktu atzīti par reklāmas izdevumiem, strikti jāievēro MK noteikumu Nr.677 prasības, tostarp par balvu vērtību. Ja šīs prasības tiek ievērotas, arī PVN vajadzībām šādu konkursu rīkošanas izdevumi tiek uzskatīti par reklāmas izdevumiem (proti, veiktiem apliekamu darījumu nodrošināšanai), un priekšnodoklis ir atskaitāms. Ņemot vērā UIN likuma regulējumu, kā arī PVN likuma 1.panta 10.punktu, manuprāt, šīm balvām nav piemērojami ierobežojumi, kas attiecas uz maza apmēra dāvanām PVN likuma izpratnē.

Vērtējot MK noteikumu Nr.677 67.1. un 67.2.apakšpunktu kontekstā ar šo pašu noteikumu 5.pielikuma 3.2.piemērā sniegto informāciju par dāvanu kartes izsniegšanu, nav skaidrs, kādēļ ir paredzētas atšķirīgas nodokļu sekas atkarībā no tā, vai balvā izsniegtā dāvanu karte ir izmantojama pie paša komersanta vai cita komersanta. Šāds piemērs, manuprāt, nepamatoti sašaurina UIN likuma 8.panta 7.daļas 3.punktu un ir pretrunā ar MK noteikumu Nr.677 67.1. un 67.2.apakšpunktiem. Pēc būtības šādi izdevumi abos gadījumos būtu jāatzīst par reklāmas izdevumiem, jo komersanti šādus konkursus organizē un balvas piešķir ar mērķi piesaistīt jaunus klientus vai noturēt esošos, tādējādi veicinot savu preču vai pakalpojumu noietu.

Saņēmēja identificēšana, lai atzītu izdevumus

Komersantiem, kuri organizē konkursus, kuros dalība ir bez maksas un nav nepieciešama preču vai pakalpojumu iegāde, jāņem vērā, ka tad, ja balvas vērtība pārsniegs 20 eiro, varētu būt jāmaksā UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Ja balvas saņēmējs netiek identificēts, izdevumi netiek uzskatīti par saistītiem ar saimniecisko darbību, un jāmaksā UIN 25% apmērā, turklāt priekšnodoklis nav atskaitāms. Savukārt, ja persona tiek identificēta, tad jāmaksā IIN, piemērojot progresīvās likmes atkarībā no personas gada ienākuma apmēra. Šādā gadījumā izdevumi tiek atzīti par saistītiem ar saimniecisko darbību. Ievērojot minēto, PVN kontekstā varētu būt izdevīgāk identificēt balvas saņēmēju.

Tādēļ pirms šāda konkursa organizēšanas komersantiem jāizvērtē, vai balvas saņēmējs tiks identificēts. Konkursa noteikumos dalībnieki ir jāinformē par nodokļu ietekmi uz balvām. Konkursa organizētājam jāizlemj, vai nodokli par piešķirto balvu nomaksās pats komersants kā konkursa organizētājs vai arī tas būs jādara pašam balvas ieguvējam.

Kad un cik jāmaksā?

Ņemot vērā IIN likuma 17.panta 10.daļā sniegto uzskaitījumu par ienākumiem, no kuriem komersantam ir pienākums ieturēt IIN izmaksas brīdī, var rasties jautājums, vai komersantam, kas izmaksā vai izsniedz šādu balvu, ir pienākums ieturēt nodokli. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir skaidrojis, ka komersantam šāda pienākuma nav, jo konkursos saņemtās balvas nav uzskatāmas par dāvanām IIN likuma izpratnē. Vienlaikus konkursu organizētāji nereti izvēlas paši samaksāt IIN par piešķirtajām balvām un informēt par to VID, lai atvieglotu balvas ieguvēja administratīvo slogu un novērstu nepieciešamību pašam maksāt IIN no saviem līdzekļiem. Tas ir īpaši aktuāli, ja balva tiek piešķirta mantiskā, nevis naudas izteiksmē.

Jāņem vērā, ka konkursa organizētājam var rasties grūtības precīzi aprēķināt maksājamo IIN, jo tam nav pieejama informācija par balvas ieguvēja gada ienākumu apmēru un to, vai attiecīgajā gadā balvas ieguvējs ir saņēmis citas balvas līdzīgos konkursos. Parasti organizētāji piemēro 23% likmi, taču precīzs aprēķins var būt sarežģīts. Saskaņā ar IIN likuma 9.panta 1.daļas 10.punktu konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 143 eiro, un publiskos starptautiskos konkursos gūtās balvas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 1423 eiro, nav apliekamas ar IIN.

Ar šobrīd Saeimā izskatāmajiem grozījumiem IIN likumā ir paredzēts palielināt šo neapliekamo balvu kopējo vērtību līdz 1500 eiro gadā, attiecinot to gan uz vietējiem, gan starptautiskiem konkursiem.

Publikācija: ibizness.lv