Izmaiņas IIN un VSAOI piemērošanā pēc partnerības institūta ieviešanas

2024. gada 11. janvārī Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja, ka par referendumu, kas paredzētu apturēto grozījumu Notariāta likumā atcelšanu, nobalsojuši vien 2,28% balsstiesīgo iedzīvotāju. Līdz ar to ir skaidri zināms, ka Latvijas tiesību sistēmā tiek ieviests jauns institūts – partnerība. Kā turpmāk būs ar nodokļiem un sociālajām iemaksām?

Partnerības tiesības

Partnerība ir paredzēta kā jauns veids, kādā divas pilngadīgas personas var juridiski nostiprināt savas attiecības. Savukārt personām, kuras būs stājušās partnerībā, tiks piešķirts noteikts sociālo un ekonomisko tiesību kopums.

Līdz ar šī institūta ieviešanu likumdevējs uzsāk pildīt savu pienākumu attiecībā uz viendzimuma pāru tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu. Tomēr šajā aspektā svarīgi, ka, lai gan partnerībā neatkarīgi no viņu dzimuma varēs stāties divas pilngadīgas personas, pieņemtās izmaiņas tiesību aktos nesasniedz to līmeni viendzimuma pāru tiesību aizsardzībai, kādu pieprasa Satversmes 110.pants un ko ir konkretizējusi Satversmes tiesa (ST) 2020.gada 12.novembra spriedumā lietā 2019-33-01 un 2021.gada 8.aprīļa spriedumā lietā 2020-34-03.

Partnerība ievieš nodokļu izmaiņas

Jebkurā gadījumā izmaiņām būs pozitīva ietekme arī uz atsevišķām partnerībā esošu personu ekonomiskajām tiesībām, tostarp saistībā ar nodokļu piemērošanu. Proti, likumdevējs pieņēmis grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (likums par VSA), ar kuriem atsevišķi likumu panti būs attiecināmi arī uz personām, kuras ir partnerībā ar citu personu. Uzreiz jāsaka, ka likumdevējs uz partnerībā esošām personām nav attiecinājis visas tiesības, kas šajos tiesību aktos paredzētas laulātiem pāriem. Primāri šīs atšķirības saistās ar regulējumu ģimenēs, kurās aug bērni. Tādēļ dažādu dzimumu partneriem, kuriem pieejams gan laulības institūts, gan partnerība, jāapsver attiecīgo statusu ieguvumi un trūkumi. Savukārt viendzimuma pāriem, kuriem pieejams vienīgi partnerības institūts, jāapzinās, ka partnerība joprojām negarantē vienlīdzīgas tiesības kā laulātiem pāriem.

IIN atvieglojumi

Izmaiņas likumā par IIN paredz, ka uz personām, kam ir partnerība, būs attiecināmas normas par aizdevuma izsniegšanu, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Likums paredz gada apliekamajā ienākumā neietveramos un ar nodokli neapliekamos ienākumu veidus, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība. Piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem, arī fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība.

Tāpat paredzēti arī citi atvieglojumi nodokļu jomā no dažādiem īpašumu atsavināšanas darījumiem, tostarp dāvinājumiem, ja darījumi notikuši starp personām, kas ir partnerībā. Atvieglojumi nodokļa maksātājam attiecināmi arī par personas, ar kuru ir partnerība, uzturēšanu. Visbeidzot, grozījumi likumā par IIN paredz, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiks atskaitīti arī maksātāja izdevumi par viņa ģimenes locekļu, tai skaitā partnera, kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.

Paplašinātas tiesības sociālajām iemaksām

Savukārt izmaiņas likumā par VSA paredz, ka noteikumi attiecībā uz obligāto sociālo apdrošināšanu partnerībā esošām personām būs tādi paši kā laulātajiem, kur viens no laulātajiem pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai atrodas ārvalstīs dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā. Tāpat partneris būs tiesīgs saņemt atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, ja partnerība bijusi ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija. Turklāt pašnodarbinātā partneris varēs brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Lai gan kopumā jaunieviestais partnerības institūts nesniedz pilnīgu un visaptverošu viendzimuma pāru sociālekonomisko un personisko tiesību aizsardzību, tas nenoliedzami uzsāk ceļu uz atsevišķu jautājumu atvieglošanu un sakārtošanu šāda veida ģimenēm. Tāpat zīmīgi, ka partnerība būs pieejama arī pretējā dzimuma pāriem, kuri nevēlas stāties laulībā. Minētais kopumā veicinās gan personu tiesību ievērošanu, gan pārtrauks tiesiskās nenoteiktības situāciju attiecībā gan uz viendzimuma, gan pretējā dzimuma pāriem.

Senāta nostāja

Proti, ievērojot, ka likumdevējs ilgstoši atteicās ieviest regulējumu, kas attiektos arī uz viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzību, ST spriedumā lietā 2020-34-03 tika attīstīts faktiskās ģimenes jēdziens, kas aptvēra ģimenes, kuras pelnījušas Satversmē garantēto aizsardzību, tomēr to nesaņem, jo šie pāri nav “juridiski redzami” valstij. Radās situācijas, kur šo faktiskās ģimenes statusu vēlējās izmantot un uz sevi attiecināt arī pretējā dzimuma pāri, kuri nav stājušies laulībā, it īpaši attiecībā uz nodokļu atbrīvojumiem, kas pienākas laulātajiem. Taču atbilstoši Senāta secinājumiem 2023.gada 26.oktobra spriedumā lietā SKA-513/2023 nodokļu atbrīvojumu piemērošanā dažādu dzimumu partneru nereģistrētu kopdzīvi pielīdzinot laulībai, tiktu radīta situācija, ka, no vienas puses, nereģistrētās kopdzīves partneri varētu baudīt priekšrocības, kādas ir laulātajiem, savukārt, no otras puses, neuzņemties citas saistības un atbildību, kas izriet no laulības.

Šāda selektīva laulības priekšrocību izmantošana nereģistrētas kopdzīves partneriem nepamatoti radītu labvēlīgāku situāciju kā laulātajiem, kuriem ir gan no laulības izrietošas tiesiskas priekšrocības, gan saistības un atbildība. Tādējādi Senāts atzina, ka likuma par IIN lietotais jēdziens “saista laulība” nav interpretējams paplašināti, ietverot arī dažādu dzimumu partneru nereģistrētu kopdzīvi. Senāts tostarp uzsvēra, ka atšķirībā no viendzimuma partneriem, kuriem Latvijas likumdevējs normatīvajos aktos juridisku atzīšanu nebija paredzējis, dažādu dzimumu partneriem, kā jau minēts, pastāv iespēja reģistrēt laulību. Ikvienam pārim, kuru veido dažādu dzimumu pilngadīgas personas, valsts nodrošinājusi vienlīdzīgas iespējas stāties laulībā, tādējādi nodrošinot tām no laulības izrietošu tiesisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, kā arī nodrošinot iespēju baudīt no laulības reģistrācijas izrietošās priekšrocības.

Tādējādi ar partnerības institūtu ieviestās izmaiņas nodokļu piemērošanā rada papildu risinājumu dažādu dzimumu pāriem, kuri vēlas saņemt likumā paredzētos atbrīvojumus vai tiesības, taču nevēlas stāties laulībā. Vienlaikus secināms, ka gadījumā, ja personas nebūs stājušās ne partnerībā, ne laulībā, attiecīgie atbrīvojumi vai tiesības nebūs attiecināmas uz “faktisko ģimeni”. Viendzimuma pāriem, savukārt, tiek nostiprinātas tiesības uz atsevišķām ekonomiskajām tiesībām, kas atvieglos viendzimuma pāru pieeju tām.

Publikācija: ifinanses.lv