Nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti

Nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti uzskatāmi par prettiesiskiem atbilstoši Civillikuma (CL) 1764.pantam, kā arī šie procenti ir atzīstami par spēkā neesošiem. Savukārt, ja aizdevums izsniegts, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kura nosacījumi ir aizņēmējam pārmērīgi apgrūtinoši, atbilstoši Krimināllikuma 201.pantam ir augļošana, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība. Kas ir nesamērīgi procenti?

Līgumsodu reforma

CL 1764.panta norma ir radusies 2014.gada līgumsodu reformas rezultātā, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Grozījumu anotācija nesniedz norādes par to, kādi būtu samērīgi un godīgai darījumu praksei atbilstoši procenti, bet gan pievēršas tā laika līgumsodu piemērošanas problemātikai, kas noveda aizņēmējus lielos un nepārvaramos parādu jūgos. Tā laika CL noteica, ka līgumsoda apmēru brīvi nosaka līdzēji, bet pieaugošs vai procentuāli izteikts līgumsods neaprobežojās ar zaudējumu vai galvenā prasījuma lielumu. Prasījumu summas parādu atdošanas prasībās nereti vairākkārt pārsniedza prasījumu pamatsummas, kas naudas aizdošanu padarīja par ļoti ienesīgu biznesu, paverdzinot parādniekus, kas parasti bija patērētāji.

Tādējādi ir sastopami viedokļi, ka jaunā līgumsodu reformas ietvaros mainītā norma par procentu lielumu pārsvarā attiecināma uz nokavējuma procentiem. Tomēr pati norma visai tieši un visaptveroši runā par procentiem plašākā nozīmē. Tāpēc nav viennozīmīgas skaidrības par to, ka šī norma būtu piemērojama tikai attiecībā uz nokavējuma procentiem un nav piemērojama uz līgumiskajiem procentiem par kapitāla lietojumu (piemēram, aizdevuma līguma procentu likmi par aizdevuma lietošanu). Tas nozīmē, ka likumdevējam un tiesām faktiski pastāv instruments noteikt vai konstatēt jebkādus pārmērīgus un negodīgus procentus.

Likumdevējs šo instrumentu jau ir izmantojis un noteicis dažādus procentu un izmaksu ierobežojumus patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos. Savukārt, izsmeļoša un viennozīmīga tiesu prakse, kas noteiktu kritērijus nesamērīgiem un godīgai darījumu praksei neatbilstošiem procentiem, vēl ir izveides procesā. Ar interesi tiek gaidīti tiesu secinājumi, vērtējot vienlīdzīgu darījumu dalībnieku pielīgtos līgumiskos procentus par kapitāla lietošanu, jo esošā tiesu prakse pārsvarā ir par nokavējuma procentu pārmērīgumu darījuma attiecībās, kurā viena puse ir patērētājs.

Neatbilstošie procenti tiesu praksē

Jāpiebilst, ka procentu samērīguma kontrole tiesu ziņā ir bijusi arī pirms pieminētās CL 1764.panta normas iestrādes. Proti, tiesām ir bijusi iespēja vērtēt pārmērīgi augstus procentus kā neatbilstošus CL 1.pantā noteiktajai labas ticības mērauklai, kas nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, un nedrīkst nepamatoti iedzīvoties uz cita rēķina. Senāts 2012.gada 17.decembra spriedumā lietā SKC-262/2012 norādīja, ka tiesa ir tiesīga vērtēt pielīgto procentu atbilstību CL 1.pantā ietvertajam labas ticības principam. Tika noteikts, ka procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu un jaukt tos ar procentos izteiktu līgumsodu. Savukārt nokavējuma gadījumā procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai.

Tomēr ievērības cienīgs ir Senāta Civillietu departamenta 2017.gada 24.augusta spriedums lietā SKC-211/2017, ar kuru tiesa atzina privātaunonomijas principa (līgumu brīvības princips, saskaņā ar kuru līdztiesīgi darījuma partneri var brīvi stāties līgumattiecībās un katras personas ziņā ir izvēlēties līgumpartneri un tā noteikumus) pārākumu darījumā, kas noslēgts starp divām vienlīdzīgām personām, proti, tādām personām, kur viens no līgumpartneriem nav ekonomiski vājāks par otru un līdz ar to nav potenciāli pakļauts ekonomiski spēcīgākā līgumpartnera mēģinājumiem diktēt savus noteikumus. Jāpiebilst gan, ka šis strīdus darījums bija noslēgts 2008.gadā, lai gan strīds pastāvēja tieši par 100% procentu maksāšanas saistību, kuru apgabaltiesa bija samazinājusi. Savukārt CL 1764.panta jauno redakciju nepiemēroja atbilstoši CL 3.pantam, jo darījums ir jāvērtē pēc tā laika likuma, kurā darījums ir bijis noslēgts.

Pastāvošajā tiesu praksē un tiesību doktrīnā dominē tādas atziņas, ka procentu, kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. Nokavējuma procentiem var būt augstāks apmērs, nekā procentiem par kapitāla lietojumu, jo nokavējuma procentiem ir arī pamudinājuma raksturs atdot parādu ātrāk. Tomēr procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu un jaukt to ar procentos izteiktu līgumsodu. CL 1765.pantā norādīts – ja likumisko procentu apmērs ir 6% no 100% gadā, tad par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu starp komersantiem ir astoņi procentpunkti virs procentu Eiropas Centrālā banka noteiktās pamatlikmes; savukārt līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, tie paši 6% no 100% gadā.

Godīgi procenti

Kapitāla kā augļus nesošas lietas ekonomiskā atdeve netiek strikti reglamentēta, un tāpēc ir ļoti apgrūtinoši noteikt vispusīgi piemērojamus kritērijus godīgiem procentiem. Jo vairāk – mazāki procenti piemērojami ilgtermiņa kreditēšanā, bet augstāki, savukārt, vidēja un īsa termiņa kreditēšanā. Tādējādi procentu lielums ir atkarīgs no dažādiem parametriem un pārsvarā tiek noteikts, balstoties uz individuāla izvērtējama atkarībā no darījumu pusēm, to ekonomiskā stāvokļa, darījuma veida, summas, termiņa un citiem aspektiem. Tāpēc godīgu un darījumu praksei atbilstošu procentu noteikšana ir ļoti individuāla, atkarīga no konkrētā darījuma, un tai nav piemērojama viena mēraukla. Kā viens no kritērijiem procentu noteikšanai minams nosacījums, ka procentu summa nepārsniedz pamatsummas lielumu, jo likumdevējs ir paredzējis slieksni, CL 1763.pantā nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

Pieskaroties arī Krimināllikuma 201.pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma sastāvam, norādāms, ka praksē tomēr grūti pierādīt aizdevuma ņēmēja smagā materiālā stāvokļa izmantošanu ar pārmērīgi apgrūtinošiem aizdevuma nosacījumiem. Tomēr ir atrodams spriedums krimināllietā 12502003810, ar kuru piemērots piespiedu darbs uz 40 stundām par šādu nodarījumu. Lietas būtība bija tāda, ka 2007.gadā tika izsniegti divi aizdevumi 1000 latu apmērā, paredzot līgumsodu 50% apmērā no neatdotās aizdevuma summas par katru kavējuma dienu. Lai gan šī lieta nav saistīta ar kapitāla lietošanas pārmērīgiem procentiem (bet gan līgumsodu), tomēr tas ir rets spriedums, ar kuru konstatēts ne tikai tas, ka aizdevējs apzinājās aizņēmēja grūto materiālo stāvokli, bet arī tas, ka 50% dienā ir pārāk apgrūtinošas saistības, kas rezultējās ar to, ka apsūdzētais bija piedzinis pamatparādu, līgumsodu par 165 dienām un likumiskos procentus par kopējo summu gandrīz 170 000 latu apmērā. Šķiet, ka pārmērīgi apgrūtinošie aizdevuma nosacījumi šeit ir acīmredzami.

Patērētāju tiesību aizsardzības regulējums procentu piemērošanā

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.panta 2.² un 2.³daļa nosaka, ka patērētāja kreditēšanas līguma izmaksām jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījumu praksei, bet kredīta kopējās izmaksas patērētājam uzskata par neatbilstošām, ja tās pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas.

Par kredīta kopējām izmaksām uzskata visas kredīta devējam zināmās izmaksas, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu, kas ietver komisijas naudas, nodevas un jebkādus citus maksājumus, tajā skaitā procentus. Tādējādi ir iespējams secināt likumdevēja maksimāli pieļauto procentu likmi pie nosacījuma, ja visas pārējās izmaksas ir nulle. Proti, ja patērētājam nav jāmaksā nekādas citas maksas, tad uz visu patērētāja kreditēšanas līguma darbības laiku procentu likme dienā nedrīkst pārsniegt 0,07%.

Īpašu izmaksu apjomu PTAL nosaka attiecībā uz ļoti īsa termiņa aizdevumiem. Atbilstoši PTAL 8.panta 2.⁴daļai, ja kreditēšanas līgums paredz kredīta atmaksu laika posmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, tad jebkuru ar kredītu saistīto izdevumu summa, kas ietver komisijas maksu, termiņa atlikšanu un citu ar kredīta līguma izpildi saistīto maksājumu summu, tajā skaitā procentus, nokavējuma procentus, līgumsodu, nedrīkst pārsniegt izsniegtā kredīta summu.

Savukārt attiecībā uz nokavējuma procentiem PTAL 8.panta 2.⁶daļa nosaka, ka nokavējuma procentu noteikums nav spēkā, ja nokavējuma procentu likme ir lielāka par 36 procentpunktiem virs aizņēmuma gada likmes. Tomēr šis noteikums nav piemērojams hipotekārajiem kredītiem un kredītu līgumiem, kurus noslēdzis ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.

Sekas līgumattiecībās, ja procenti ir par pārmērīgi

Tiesas atsevišķos gadījumos ir samazinājušas pārmērīgos procentus. Tomēr, ja atbilstoši CL 1764.pantam procentus novērtē kā prettiesiskus, tiem esot nesamērīgiem vai godīgai darījumu praksei neatbilstošiem procentiem, to piemērošana būtu absolūti izslēdzama, tos nesamazinot un negrozot. Šāds vērtējums būtu sniedzams kopsakarā ar CL 1592.pantu, kas nosaka, ka neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nesaista, kā arī CL 1415.pantam, kas nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā. Tādējādi, attiecībā uz pielīgtajiem procentiem, kas tiek atzīti par prettiesiskiem, būtu jāuzskata, ka tāda vienošanās nesaista un pielīgtie procenti nav maksājami vispār. Savukārt, kad uzskatāms, ka procenti nav pielīgti, tad piemērojami likumiskie procenti atbilstoši CL 1765.pantam.

Tādi apsvērumi ir secināmi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. PTAL 6.panta 8.daļa nosaka, ka ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem atbilstoši PTAL 6.panta 3.daļai, cita starpā, ir uzskatāmi tādi noteikumi, kas uzliek patērētājam neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi vai kas ir pretrunā ar PTAL 5.pantā noteikto līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu (patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām). Ja noteikumu atzīst par netaisnīgu, tad attiecībā pret patērētāju šo noteikumu nepiemēro vispār, un tādējādi ir piemērojami tikai likumiskie 6%.

Publikācija: itiesibas.lv