Nepieciešamie uzlabojumi Latvijas šķīrējtiesu regulējumā
2023 - 05 - 16
Autors: Lauris Liepa, Maija Tipaine, Dr. Toms Krūmiņš
Latvijas šķīrējtiesu regulējums ir nepilnīgs, un pirms astoņiem gadiem pieņemtais Šķīrējtiesu likums šīs nepilnības nav novērsis. To, ka Šķīrējtiesu likums un Latvijas šķīrējtiesu regulējums neatbilst Satversmei un starptautiski atzītiem šķīrējtiesu tiesību standartiem vismaz vienā būtiskā aspektā, proti, šķīrējtiesu spriedumu atcelšanas regulējumā, nule apliecināja arī Satversmes tiesa. Tomēr tādu pašu secinājumu varētu izdarīt par vēl vairākiem citiem Latvijas šķīrējtiesu regulējuma aspektiem. Šī raksta mērķis ir apkopot būtiskākās regulējuma nepilnības, sniegt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem un aicināt uz plašāku diskusiju par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas šķīrējtiesu regulējumā.
2023. gada 23. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-03-01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes tiesa secināja, ka Latvijas šķīrējtiesas procesa uzraudzības regulējums ir nepilnīgs un neatbilst Satversmei. Minētais spriedums attiecas uz tā saucamo šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu, ko Latvijas tiesās ilgstoši nav bijis iespējams prasīt. Tomēr šī ir tikai viena no Latvijas šķīrējtiesu regulējuma nepilnībām.
Kā to citastarp spriedumā lietā Nr. 2022-03-01 uzsvērusi Satversmes tiesa, “situācijā, kurā Satversmes tiesa jau iepriekš vērsusi likumdevēja uzmanību uz šķīrējtiesas procesa uzraudzības tiesiskā regulējuma trūkumiem, likumdevējam ilgstoši neieviešot efektīvu šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānismu, tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās ne tikai šķīrējtiesām, bet arī pašai valstij un tiesībām”.1
Sabiedrības uzticēšanās šķīrējtiesām, kā arī pašai valstij un tiesībām tiek mazināta ne tikai tāpēc, ka likumdevējs ilgstoši nav ieviesis efektīvu šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānismu, bet arī tāpēc, ka nav ieviests starptautiskiem šķīrējtiesu standartiem atbilstošs šķīrējtiesu regulējums kā tāds. Kā to jau iepriekš atzinusi Satversmes tiesa,2 šāds visā pasaulē izmantojams šķīrējtiesu regulējuma standarts ir iekļauts 1985. gada 21. jūnijā ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) radītajā paraugā šķīrējtiesu likumam – Parauglikumā.3 Tomēr Šķīrējtiesu likums nav balstīts uz Parauglikumu.
Šķīrējtiesu likums atšķiras no Parauglikuma vairākos būtiskos aspektos, kuru dēļ strīdus izskatīt Latvijas šķīrējtiesās nav ieteicams:
- nepietiekama kontrole un atbalsts no valsts tiesu puses, t. sk. šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas mehānisma neesamība, ierobežotas iespējas nodrošināt prasību, pierādījumu nodrošināšanas / izprasīšanas / nostiprināšanas regulējuma neesamība;
- ad hoc šķīrējtiesu spriedumu neatzīšana;
- slēgti šķīrējtiesnešu saraksti;
- neadekvātas šķīrējtiesnešiem izvirzītās prasības;
- šķīrējtiesnešiem noteiktais aizliegums pārstāvēt šķīrējtiesas procesā pusi, ja šķīrējtiesnesis ir iekļauts šīs šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā;
- neefektīva kontrole pār šķīrējtiesas institūcijām.
Atsauce uz žurnālu: Liepa L., Tipaine M., Krūmiņš T. Nepieciešamie uzlabojumi Latvijas šķīrējtiesu regulējumā. Jurista Vārds, 16.05.2023., Nr. 20 (1286), 7.-12.lpp.