Nepatiesas un nepārbaudītas informācijas publicēšana ir godu un cieņu aizskaroša

2024. gada janvāra beigās stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums, ar kuru nospriests piedzīt no atbildētāja SIA All Media Latvia morālā kaitējuma atlīdzību par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu publicēšanu par Arni Cimdaru.

Lietas ietvaros tiesa vērtēja SIA All Media Latvia rīcību, 2021. gada oktobrī programmas “TV3 Ziņas” sižetā publicējot nepatiesu informāciju par mirušo A. Cimdaru. Tiesa atzina, ka SIA All Media Latvia izplatītās nepatiesās ziņas par A. Cimdara vakcinācijas sertifikātu ir viņa un viņa ģimenes godu un cieņu aizskarošas, ka atbildētāja ir pārkāpusi pieļaujamās vārda brīvības robežas, neattaisnojami un acīmredzami neproporcionāli iejaukusies prasītāju un mirušā A.Cimdara personiskajā dzīvē, radot negodu mirušā piemiņai un nodarot morālas ciešanas viņa tuviniekiem.

Izplatītās ziņas bija nepatiesas

Tiesa vērtēja minētajā sižetā un portālā zinas.tv3.lv iekļauto informāciju par to, ka pāris dienas iepriekš mirušais bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (“CVK”) vadītājs “Cimdars, iespējams, uzrādījis viltotu vakcinācijas sertifikātu”.

Pēc ziņu publiskošanas Valsts policija veica apstākļu pārbaudi un konstatēja, ka Cimdars nav nedz ieguvis, nedz izmantojis viltotu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu un ka ārstniecības personām viņš savlaikus ir sniedzis informāciju, ka nav vakcinējies. Arī Nacionālā veselības dienesta rīcībā nav bijusi informācija par Cimdaram izveidotiem vakcinācijas sertifikātiem.

Neskatoties uz mediju leģitīmo mērķi informēt sabiedrību par aktuāliem un nozīmīgiem notikumiem, šajā gadījumā iejaukšanās prasītāju un mirušā A. Cimdara personiskajā dzīvē ir bijusi acīmredzami nepropocionāla.

Medijs pārkāpa pieļaujamās vārda brīvības robežas

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi tiesību uz vārda brīvību izmantošanā, medijam kā “sabiedrības sargsunim” ir jāatceras arī par uzliktajiem pienākumiem un atbildību – sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju. Ziņojot par jautājumiem, kas ir sabiedrības interesēs, žurnālists rīkojas labā ticībā, lai sniegtu precīzu un uzticamu informāciju, ievērojot žurnālistu ētikas normas.

Pirms informācijas publiskošanas medijam bija rūpīgi jāizvērtē publicējamās informācijas sabiedriskais nozīmīgums, kā arī tas, vai personai nodarītais kaitējums ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu no publicētajām ziņām. Tieši šo robežšķirtni SIA All Media Latvia pārkāpa, ar savu ziņu nododot vēstījumu sabiedrībai, ka sabiedrībā godāts un cienīts cilvēks, iespējams, ir rīkojies prettiesiski, amorāli un izdarījis kriminālsodāmu pārkāpumu.

Spriedumā norādīts, ka liela sabiedrības daļa ar pastiprinātu interesi uztver ziņas, kas saistītas ar sabiedrībā atpazīstamu cilvēku pieļautiem vai iespējami pieļautiem likumu pārkāpumiem, un pēc informācijas iegūšanas tā sabiedrībā tiek plaši apspriesta. Turklāt ziņa tika pausta populārā medijā vienā no populārākajiem vakara ziņu raidījumiem ar lielu skatītāju auditoriju visskatītākajā raidlaikā. Neitrāls skatītājs, dzirdot šādu ziņu, saņemtajai informācijai piešķir augstu ticamības pakāpi, jo aizdomas par sabiedrībā atpazīstamas personas iespējami veiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu publiski netiek paustas bez pietiekami pārbaudītas faktoloģiskās bāzes.

Medijs nerespektēja personas dzīves laikā iegūto nevainojamo reputāciju un tuvinieku sēras

Tiesa par pašsaprotamu uzskatīja prasītājiem – A. Cimdara ģimenes locekļiem – radīto emocionālo šoku un pārdzīvojumus, ko izraisīja izplatītā nepatiesā ziņa par A. Cimdaru divas dienas pēc viņa nāves. Atbildētāja nav respektējusi A. Cimdara dzīves laikā iegūto nevainojamo reputāciju un tuvinieku sēras, radot dzīves psiholoģiski grūtā laikā papildus morālas ciešanas un iesaistot prasītājus publiskā forumā mirušā un viņa ģimenes goda un cieņas aizsardzībai.

Zem sabiedriskā nozīmīguma argumenta saskatāma vēlme radīt sensāciju

Tiesa atzina, ka izplatītā ziņa pati par sevi nesniedz pienesumu sabiedrības debatei un neraisa turpmāku diskusiju par vakcinācijas jautājumu, jo saturiski ziņa nav par pandēmijas izplatību un tās ierobežošanu, vakcināciju un sertifikātu nepieciešamību. Tiesa secināja, ka zem medija sabiedriskā nozīmīguma argumenta saskatāma vēlme radīt sensāciju.

Medijam rūpīgi jāpārbauda informācija par sabiedrībā godātu un cienījamu cilvēku

Informācijas saņemšana par sabiedrībā godāta un cienījama cilvēka izdarītu kriminālsodāmu pārkāpumu pirms tās publiskošanas atbildētājai bija rūpīgi izvērtējama un pārbaudāma, jo A. Cimdars ar savu nevainojamo reputāciju sabiedrībā atbildētājai nebija devis nekādu pamatu uzskatīt, ka viņš varētu būt izdarījis kriminālsodāmu nodarījumu.

Kādas mācības gūt no šīs lietas?

Nav noliedzams, ka medijiem ir jāinformē sabiedrība par tai nozīmīgiem jautājumiem. Tomēr gadījumos, kad informācija ir sensitīva un skar sabiedrībā zināmu un cienījamu personu, medijam pirms informācijas publiskošanas īpaši rūpīgi jāizvērtē sabiedriskais nozīmīgums un tas, vai personai nodarītais kaitējums ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu. Ar sabiedriskā nozīmīguma argumentu vien nebūs iespējams attaisnoties, ja publicētā informācija izrādīsies nepatiesa un tās publiskošanu būs motivējusi vēlme radīt sensāciju.