Mākslas darbi izsolē – juridiskie aspekti

Kā noteikt mākslas darba vērtību? Kādu līgumu slēgt ar mākslas darba autoru, ja tā darbs tiek pārdots izsolē? Kam pieder autortiesības? Un kādi juridiskie aspekti jāņem vērā, pārdodot mākslas darbu?

Mākslas darba vērtība

Kaut arī pastāv sertificēti mākslas darbu vērtētāji, mākslas darba vērtības noteikšana var būt apgrūtinoša, jo to ietekmē dažādi apstākļi, kurus nav iespējams prognozēt, piemēram, tas, vai nesenā pagātnē tirgū ir bijuši darījumi ar līdzīgiem mākslas darbiem; attiecīgā mākslinieka radīto darbu pieejamība tirgū; mākslas darba radīšanas tehnika un laiks; to personu skaits, kas attiecīgo mākslas darbu vēlas iegādāties u.c. Tāpat cena var būt grūti nosakāma arī citiem priekšmetiem, kuru skaits to izcelsmes dēļ ir ierobežots, piemēram, mūsdienās lielu popularitāti guvuši Rīgas Porcelāna rūpnīcas (vēlāk –- Rīgas Porcelāna fabrikas) ražotie trauki un figūras. Par labi saglabātiem porcelāna vai fajansa izstrādājumiem to tīkotāji dažkārt atļaujas maksāt pat neiedomājami augstas naudas summas.

Grūtības noteikt mākslas darba vērtību var būt iemesls attiecīgo darbu pārdot izsoles veidā.

Atbilstoši Civillikuma (CL) noteikumiem pārdošana izsolē nozīmē noslēgt pirkuma līgumu ar to, kas par pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu. Katrs izsoles dalībnieks atbilstoši likumam ir saistīts ar savu solījumu, kamēr kāds viņu nepārsola. Kādam pārsolot, agrākās cenas solītājs atsvabinās no savas saistības. Citiem vārdiem sakot –priekšmetu pārdošana izsolē pārdevējam ļauj noteikt minimālo cenas slieksni, par kādu tas būtu gatavs attiecīgo priekšmetu pārdot, bet izsoles cena nav ierobežota ar maksimālo cenas amplitūdu un priekšmets tiek pārdots tam, kurš sola maksāt visvairāk. Pietiek ar diviem izsoles dalībniekiem, kas darbu ļoti vēlas iegādāties, un cenas kāpums apstājas tajā brīdī, kad kāds no tiem ar solīšanu padodas.

Lasīt plašāk.