Kolektīvā finansēšana – jaunas iespējas uzņēmējiem alternatīvā finansējuma saņemšanai

2021.gada nogalē spēkā stājās regula 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, bet 2022.gada 4.maijā – Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums (Likums), kurā ir noteiktas nacionālās prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā Latvijā. Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti juridiski šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem alternatīvā finansējuma piesaistē.  

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotajā 2022.gada Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019.gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā. Vēl pirms Likuma pieņemšanas FKTK publiski aicināja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai, tāpat FKTK ziņoja, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3–5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. 2022.gada augustā FKTK izsniedza SIA “CrowdedHero Latvia” Latvijā pirmo ES mēroga kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēja darbības atļauju.

Ņemot vērā arvien pieaugošās iespējas alternatīvā finansējuma saņemšanai un plašo kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu loku, izskatīsim jaunā regulējuma radītās iespējas un no tā izrietošos pienākumus gan no regulas, gan Likuma viedokļa.

Ko paredz regula?

Kolektīvās finansēšanas regulas izpratnē ir alternatīvā finansējuma veids, kurā iesaistīti

• projektu īpašnieki, kuriem nepieciešams finansējums konkrētam projektam,
• ieguldītāji, kuri finansē projektu īpašnieku ierosinātos projektus, un
• kolektīvās finansēšanas platformas, kas saved kopā projektu īpašniekus un ieguldītājus.

Lasit plašāk.

Publikācija: itiesibas.lv