Kas atbildīgs, ja vēstule pazudusi piegādes ceļā?

Sadarbības partneris nosūta ierakstītu vēstuli, kas piegādes ceļā pazūd un galu galā netiek piegādāta, kas savukārt apgrūtina darījuma procesu. Kuram šajā gadījumā jāuzņemas atbildība par sūtījuma nozaudēšanu? Vai iespējams lūgt kompensāciju no atbildīgās personas?

Atbilstoši Pasta likuma 1.panta 6.punktam ierakstīts pasta sūtījums ir reģistrēts sūtījums, par kuru sūtītājam izsniedz kvīti, kas apstiprina, ka pasta sūtījums ir nodots pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, un kuru adresātam izsniedz pret parakstu vai citu apliecinājumu, izmantojot sistēmas, kas sagatavo sūtījumu saņemšanas datus un kas pierāda, ka sūtījums ir saņemts. No šī secināms, ka vēstules nosūtīšanu, izmantojot ierakstītā sūtījuma pakalpojumu, tās nosūtītājs izvēlas kā drošības garantiju salīdzinājumā ar vienkāršas (nereģistrētas) pasta vēstules nosūtīšanu.

Atbildība par vēstules nozaudēšanu

Dodoties uz pastu, vēstules nosūtītājs vēršas pie pasta komersanta, kurš tam par atbilstošu samaksu nodrošina pakalpojumu saistībā ar ierakstītās vēstules nosūtīšanu. Abu starpā būtībā tiek noslēgts līgums, un ar tā noslēgšanas brīdi tie ir savstarpēji atbildīgi par otram nodarītajiem zaudējumiem.

Saskaņā ar Pasta likuma 44.panta 1.daļas 1.punktu pasta komersants ir materiāli atbildīgs par ierakstītu pasta sūtījumu nozaudēšanu. Pasta komersants par nozaudēšanu ir atbildīgs pret ierakstītās vēstules nosūtītāju, tomēr atbildība tam var arī neiestāties. Saskaņā ar Pasta likuma 45.panta 1.daļu pasta komersants ir atbrīvots no materiālās atbildības, ja nepārvarama vara ir kā cēlonis sūtījuma nozaudēšanai. Pilnīgu nepārvaramas varas jeb force majeure apstākļu uzskaitījumu nav iespējams definēt, taču atšķirībā no vienkārša apgrūtinājuma izpildīt uzņemto saistību nepārvarama vara ir šķērslis, kas padara saistības izpildi neiespējamu. Noteiktos apstākļos pasta komersants uz nepārvaramas varas ģenerālklauzulu varēs atsaukties, piemēram, saistībā ar negaidītiem plūdiem, vētrām, karu un streikiem. Lai tas būtu pamatoti, kumulatīvi nepieciešams konstatēt, ka:

• šādu šķērsli iepriekš nebija iespējams paredzēt;
• no tā nevarēja izvairīties;
• tas nav noticis puses (pasta komersanta) rīcības dēļ;
• tas saistības izpildi padara neiespējamu.

Atbildība neiestāsies arī, ja nozaudēšanai par pamatu bijusi sūtītāja vaina vai sūtījuma satura īpašības. Piemēram, Pasta likuma 45.panta 2.daļā norādīts, ka pasta komersants neatbild par pasta sūtījuma nepiegādāšanu adresātam, ja pasta sūtījums satur pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus. Pats sūtītājs būs atbildīgs arī, ja nosūtītajai vēstulei bijis neatbilstošs iepakojums.

Turklāt atbilstoši Pasta likuma 45.panta 2.daļas 4.punktam pasta komersants nav atbildīgs arī par netiešiem zaudējumiem, kas vēstules sūtītājam vai saņēmējam radušies sakarā ar pasta sūtījuma nozaudēšanu. Civillikuma (CL) 1773.pantā netiešs zaudējums definēts kā zaudējums, kas radies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām. Lai arī netieša zaudējuma iestāšanās nav tieši saistāma ar tās cēloni (prettiesisku darbību vai bezdarbību), pārkāpējam tik un tā par to var pārmest un pieprasīt nodarītos zaudējumus. Pasta likums tomēr izslēdz iespēju vēstules nosūtītājam vai adresātam vērsties pie pasta komersanta ar šādu prasību, tāpēc gadījumā, ja ierakstītās vēstules nozaudēšana apgrūtina darījuma procesu, pasta komersants nebūs atbildīgs par tādiem  netiešiem zaudējumiem, kā piemēram, iespējamo atrauto peļņu vai saistības izpildes nokavējuma atlīdzību. Pastāv iespēja, ka par netiešajiem zaudējumiem varētu būt atbildīga tieši kāda no apgrūtinātā darījuma pusēm.

Vispirms būtu nepieciešams izvērtēt, kādā stadijā ir konkrētais darījums. Ja, piemēram, nozaudētā ierakstītā vēstule nosūtīta kā oferte (piedāvājums) potenciālajam līguma partnerim noslēgt darījumu, būtu nepamatoti pieņemt, ka varētu prasīt zaudējumu atlīdzību par šāda darījuma apgrūtinājumu. Turpretī, ja ierakstītā vēstule nosūtīta saistībā ar jau pastāvošu darījumu, viena puse pie otras varētu vērsties arī par netiešu zaudējumu atlīdzību. Proti, CL 1.pantā ir nostiprināts labas ticības princips, kas sevī ietver pienākumu izlietot tiesības un izpildīt pienākumus atbilstoši labai ticībai. Līguma pusei ir jāievēro otras puses pamatotās intereses un dibinātā uzticēšanās.

Ja darījuma pusei noteiktā termiņā ir bijis pienākums nosūtīt otrai pusei kādu dokumentu, bez kura nav iespējama darījuma izpilde, nosūtītājs nevarēs formāli atsaukties uz sūtījuma nozaudēšanu. Nosūtītājam būtu saprātīgi un iespēju robežās jārīkojas, lai konkrētais dokuments nonāktu pie tā adresāta noteiktajā termiņā. Arī adresātam ir pienākums līdzdarboties nosūtīšanas procesā, jo CL 1776.pantā paredzēts, ka cietušais nevar prasīt zaudējumu atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst. Nepieciešamības gadījumā, puses var vienoties par dokumenta nosūtīšanu gan elektroniskā veidā, gan ar atkārtotu ierakstīto vēstuli.

Zaudējumu atlīdzināšana

Zaudējumu atlīdzību par tiešajiem zaudējumiem, proti, par ierakstītās vēstules nozaudēšanu, nosūtītājs no pasta komersanta var saņemt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.227 “Noteikumi par kārtību, kādā pasta komersants izmaksā atlīdzību par iekšzemes pasta sūtījumu nozaudēšanu, to satura bojājumu vai iztrūkumu” 7.punktu – 28,46 eiro apmērā. Atlīdzības apmērs var atšķirties, ja ierakstītā vēstule ir bijusi pārrobežu, nevis iekšzemes pasta sūtījums. Pasta komersantam pilnā apmērā ir jāatmaksā arī nosūtītāja veiktā maksa par nepilnīgo pakalpojumu.

Zaudējumu atlīdzību par netiešajiem zaudējumiem darījuma puses (ierakstītās vēstules adresāts no nosūtītāja vai nosūtītājs no adresāta) var pieprasīt atbilstoši CL noteiktajiem vispārējiem zaudējumu atlīdzības noteikumiem. Šādu prasību būtu iespējams vērst gan uz jau radušos zaudējumu, gan arī uz nākotnes zaudējumu.

Jāņem vērā, ka par nejaušiem zaudējumiem atbildību varētu pieprasīt vienīgi, ja šāda saistība tikusi pielīgta. Turklāt ir jāpierāda arī cēloniskais sakars – saistība starp prettiesisko darbību un zaudējumiem. Tieši to personai, kas iesniegusi prasību, var nākties pierādīt visgrūtāk, ņemot vērā, ka ierakstīta sūtījuma nozušanas faktu konstatēt ir vienkārši un darījuma pusēm būtu aktīvi jārīkojas, lai novērstu iespējamus zaudējumus, kas tām netieši varētu rasties šādas situācijas rezultātā.

Publikācija: itiesibas.lv