Kapitāla pieauguma nodoklis iepriekš uzsāktiem darījumiem

No 2025. gada 1. janvāra ir mainījusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme no 20% uz 25,5% ienākumam no kapitāla pieauguma. Lai nodrošinātu pāreju uz jauno nodokļu režīmu, tika ieviesti pārejas noteikumi, kas paredz nosacījumus iepriekš uzsāktiem, bet nepabeigtiem darījumiem ar kapitāla aktīviem. Uz kuriem aktīviem un situācijām šie pārejas noteikumi attiecas? Kā šie darījumi jādeklarē? Skaidrojam!

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) pārejas noteikumu 196.punktu ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti līdz 2024.gada 31.decembrim, bet nav pabeigti līdz 2024.gada 31.decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā, 2025., 2026. un 2027.gadā piemēros IIN likmi 20% apmērā.

Uz kuriem darījumiem attiecas?

Saskaņā ar likuma par IIN 16.¹panta 1.daļu par ienākuma gūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad tiek saņemta nauda vai citas lietas. Tomēr gadījumos, kad darījums sastāv no vairākiem posmiem un dažādi tā elementi, piemēram, līguma noslēgšana, naudas saņemšana, īpašumtiesību pāreja vai blakus nosacījumi, notiek dažādos taksācijas periodos, tiek piemērota šī likuma 16.¹panta 4.daļa, kas nosaka precīzāku ienākuma gūšanas dienas noteikšanas kārtību. Proti, ja darījums ir sadalīts vairākos taksācijas periodos, piemēram, tas ir uzsākts 2024.gada novembrī, bet pabeigts 2025.gada oktobrī, un starpposmos veikti regulāri maksājumi, tad saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 97.³punktu ienākums uzskatāms par gūtu tajā taksācijas periodā, kurā tas ir saņemts.

Papildus MK noteikumu Nr.899 97.⁴punkts nosaka, ka piemērojot likuma 16.¹panta 4.daļu, ja ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas tiek saņemts ilgāk nekā trīs taksācijas periodus pēc līguma noslēgšanas gada, visi ar atsavināšanu saistītie ienākumi tiek uzskatīti par gūtiem pirmo trīs taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar IIN apliekamajā ienākumā iekļauj arī visas vēl nesaņemtās summas, neatkarīgi no tā, vai tās faktiski ir saņemtas.

Turklāt MK noteikumu Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” 60.1.apakšpunkts nosaka darījuma elementus, kas var norādīt uz darījuma uzsākšanu – rokasnaudas saņemšana, līguma noslēgšana par kapitāla aktīva atsavināšanas nodomu, avansa maksājumi vai risku pāreja.

Ja šādiem darījumiem maksājumi tiek veikti pēc 2024.gada 31.decembra, tiem varētu tikt piemērota paaugstinātā 25,5% IIN likme. Tomēr pārejas noteikumu 196.punkts paredz izņēmumu, novēršot šādu situāciju. Tātad, ja ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā, tiem tiek piemērota 20% IIN likme, pat ja maksājumi tiek veikti 2025.gadā vai vēlāk.

Kā aprēķina kapitāla pieaugumu?

Saskaņā ar likuma par IIN 11.⁹panta 2.daļu, kapitāla aktīvi ir:

• nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
• akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
• uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
• ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
• virtuālā valūta;
• ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
• parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
• intelektuālā īpašuma objekti.

Kapitāla pieaugumu aprēķina, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes un ieguldījumu vērtību, kas veikti aktīva turēšanas laikā. Ja darījums ar kapitāla aktīvu rada peļņu, tad šī peļņa ir apliekama ar IIN.

Kapitāla pieaugums = atsavināšanas cena – (iegādes vērtība + papildu ieguldījumi).

Virtuālās valūtas gadījumā kapitāla pieaugums tiek noteikts, no atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību.

Kad jāiesniedz deklarācija?

Lai nodrošinātu, ka darījumiem, kas uzsākti līdz 2024.gada 31.decembrim, saglabājas IIN 20% likme, MK noteikumu Nr.662 59.punktā ir noteikts darījumu deklarēšanas termiņš.

Ja taksācijas periodā uzsāktie darījumi netiek pabeigti viena taksācijas gada laikā, nodokļa maksātājam līdz 2025.gada 1.jūnijam jāiesniedz deklarācija par taksācijas periodā uzsāktajiem, bet nepabeigtajiem darījumiem, norādot attiecīgo informāciju par darījumu. Tātad, ja deklarācija tiek iesniegta, attiecīgajiem darījumiem joprojām tiks piemērota 20% nodokļa likme, nevis jaunā 25,5% likme. Šis regulējums attiecas uz periodu no 2025. līdz 2027.gadam.

Ienākuma no kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņu nosaka likuma par IIN 19.panta 5.³daļa. Deklarācijas iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no gūtā ienākuma apmēra, proti:

• ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reizi ceturksnī – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam;
• ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim.

Abos gadījumos aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz attiecīgā mēneša 23.datumam.

Lai darījumiem ar kapitāla aktīviem, kas uzsākti līdz 2024.gada 31.decembrim, bet nav pabeigti līdz šim datumam, tiktu piemērota iepriekšējā 20% IIN likme, tie ir jādeklarē līdz 2025.gada 1.jūnijam.

Kāda likme jāpiemēro?

Vai likuma par IIN pārejas noteikumu 196.punkts ir attiecināms uz dividendēm, ieguldījumu kontiem un iemaksām privātajos pensiju fondos? Nē, nav, jo likumdevējs ir paredzējis atšķirīgu nodokļu maksāšanas kārtību no jautājumā minētajiem ienākumiem. Lai būtu iespējams labāk izprast atšķirības turpinājumā apskatīsim katru no šiem ienākumu veidiem.

Maksājumi privātajos pensiju fondos

Ja pensijas kapitālu veido fiziskās personas iemaksas privātajā pensiju fondā, tā izmaksas ar IIN netiek apliktas. Savukārt, ja pensijas kapitāls veidojas no darba devēja iemaksām privātajā pensiju fondā, kas tiek izmaksāts fiziskajai personai, privātais pensiju fonds ietur IIN atbilstoši pamatlikmei un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23.datumam.

Arī no ieguldījumiem privātajos pensiju fondos var veidoties ienākums (peļņa). Šī peļņa, kas gūta no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, tiek klasificēta kā ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. Izmaksājot šo ienākumu, privātais pensiju fonds ietur IIN 25,5% apmērā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23.datumam. Par ienākuma gūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad papildpensijas saņēmējs saņem maksājumu no privātā pensiju fonda.

Maksājumi dzīvības apdrošināšanai

Ja dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus ir veikusi pati fiziskā persona, tad izmaksātā atlīdzība, sasniedzot līgumā noteikto beigu termiņu, ar IIN netiek aplikta.

Savukārt, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, kuru par darbinieku veicis darba devējs, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam vai izbeidzot līgumu pirms termiņa, IIN 25,5% apmērā ietur apdrošināšanas sabiedrība un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23.datumam.

Iemaksas ieguldījumu kontā

Veicot maksājumus ieguldījumu kontā, par ienākuma gūšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad no ieguldījumu konta izmaksātā naudas summa pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu. Fiziskā persona aprēķina un samaksā IIN par gūto ienākumu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un tai pievienojot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja sagatavoto ieguldījumu konta izrakstu.

Ieguldījumu konta izrakstā tiek norādīta informācija par gada laikā veiktajām iemaksām un izmaksām, tostarp iemaksas, kas saistītas ar vērtspapīru notikumiem. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam ir pieejama attiecīga informācija, ieguldījumu konta izrakstā tiek norādīti arī dati par naudas līdzekļiem, kas iegūti ieguldījumu konta darījumu izpildes rezultātā, kā arī par nodokļiem, kas ieturēti no šiem līdzekļiem.

Piemērs
Persona A 2024.gadā atvēra ieguldījumu kontu un gada laikā veica vairākas darbības. Janvārī A iemaksāja kontā 5000 EUR, bet jūnijā vēl 3000 EUR, kopumā iemaksājot 8000 EUR. Decembrī A izņēma no ieguldījumu konta 9500 EUR, kas pārsniedza iemaksāto summu. Tā kā izmaksātā summa pārsniedz iemaksāto summu par 1500 EUR (9500 – 8000), šī starpība tiek uzskatīta par gūto ienākumu, par kuru jāmaksā IIN.

Ņemot vērā, ka ieguldījumu konta izmantošanas gadījumā likums par IIN nosaka īpašu kārtību ienākuma gūšanas brīža noteikšanai, līdz ar to likuma par IIN pārejas noteikumu 196.punkts nav piemērojams ienākumam no ieguldījumu konta.

Dividendes

IIN piemērošana dividendēm, dividendēm pielīdzināmam ienākumam un nosacītajām dividendēm ir atkarīga no perioda, kad ir gūta sadalītā peļņa. Atšķirība pastāv tādēļ, ka līdz 2017.gada 31.decembrim spēkā bija likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (likums par UIN), bet no 2018.gada 1.janvāra to aizstāja Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums). Jaunais regulējums mainīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas kārtību, tostarp attiecībā uz dividendēm un dividendēm pielīdzināmajiem ienākumiem. Līdz ar to nodokļu piemērošana dividendēm pēc 2018.gada tiek veikta vienotā sistēmā ar IIN.

IIN tiek piemērots Latvijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm, ārvalstu uzņēmumu izmaksātajām dividendēm, kā arī dividendēm pielīdzināmajam ienākumam un nosacītajām dividendēm, ja uz tām neattiecas nodokļu atbrīvojums.

Saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 2.¹punktu, dividendes (tai skaitā nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināmais ienākums) ar IIN neapliek, ja izpildās kāds no šiem nosacījumiem:

• Latvijā ir samaksāts UIN atbilstoši UIN likumam (šis atbrīvojums nav piemērojams, ja UIN ir maksāts saskaņā ar iepriekšējo likumu par UIN);
• ārvalstīs ir samaksāts UIN vai tam pielīdzināms nodoklis, vai no dividendēm (tai skaitā nosacītajām dividendēm vai dividendēm pielīdzināmā ienākuma) ir ieturēts IIN vai tam pielīdzināms nodoklis.

Ja neizpildās minētie atbrīvojumi, dividendēm piemēro IIN 25,5% likmi. IIN tiek attiecināts uz fizisko personu – gan rezidentu, gan nerezidentu – ienākumiem. Nodoklis tiek piemērots tad, kad tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali dividendēs, neatkarīgi no tā, kad dividendes faktiski tiek izmaksātas dalībniekiem.

Ja šāds ienākums tiek gūts pēc 2025.gada 1.janvāra, tad jāpatur prātā, ka arī dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes, kas ir atbrīvotas no IIN atbilstoši likuma par IIN 9.panta noteikumiem, tiek iekļautas personas gada ienākumā, lai noteiktu, vai ir pārsniegts 200 000 eiro slieksnis. Ja personas gada ienākums atbilstoši likuma par IIN noteikumiem pārsniedz 200 000 eiro, tad par ienākuma daļu virs 200 000 eiro ir jāmaksā papildu IIN 3% likme.

Tātad, lai darījumiem ar kapitāla aktīviem, kas uzsākti līdz 2024.gada 31.decembrim, bet nav pabeigti līdz šim datumam, tiktu piemērota iepriekšējā 20% IIN likme, tie ir jādeklarē līdz 2025.gada 1.jūnijam, iesniedzot IIN deklarācijas DK “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” pielikumu “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā”. Pretējā gadījumā par šiem darījumiem nāksies maksāt IIN pēc jaunās likmes, proti, 25,5%.

Publikācija: ifinanses.lv