Kam jābūt iekļautam līgumā par datorprogrammas izstrādi?

Izstrādājot datorprogrammas, katrai no iesaistītajām pusēm ir savas intereses. Pasūtītājs vēlas sev neierobežotas tiesības, lai datorprogrammu pilnvērtīgi varētu izmantot tālāk savā saimnieciskajā darbībā, savukārt programmatūras izstrādātājs ir ieinteresēts saglabāt autortiesības sev un izstrādāto produktu piedāvāt pēc iespējas plašākam lietotāju lokam. Kā līgumā sabalansēt abu pušu intereses?

Datorprogramma ir autortiesību objekts, un tāpēc līgumā par datorprogrammas izstrādi un tās turpmāku izmantošanu ir jāņem vērā Autortiesību likumā noteiktās autora tiesības. Sagatavojot līgumu par datorprogrammas izstrādi, lielāko izaicinājumu rada tas, ka datorprogrammas pasūtītājs vēlas iegādāties sev visas tiesības bez ierobežojumiem, lai būtu drošs, ka pēc programmas izstrādes tam būs neierobežotas tiesības attiecīgo programmu pielāgot, uzlabot, papildināt, reproducēt un citādi izmantot. Savukārt datorprogrammas izstrādātāja interesēs ir vienu un to pašu risinājumu piedāvāt pēc iespējas lielākam izmantotāju skaitam, pamatojoties uz licences noteikumiem un saglabājot iespēju programmas izmantotājam sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar programmas uzturēšanu. Būtiski izrunāt šīs pretrunīgās intereses vēl pirms datorprogrammas izstrādes un pirms tās izmantošanas, jo vēlāk izstrādē investētie līdzekļi, laiks un cerības var likt vilties, ja līgumā neatrunātu ar autortiesībām saistītu iemeslu dēļ datorprogrammas pasūtītājs to nevar izmantot tā, kā tas bija to iecerējis un paļāvies.

Kas ir datorprogrammas autors?

Datorprogrammas autors vienmēr ir fiziska persona. To ir svarīgi atcerēties, ja līgums par datorprogrammas izstrādi tiek slēgts ar juridisku personu. Tādos gadījumos nepieciešams pārliecināties, ka fiziska persona, kas piesaistīta datorprogrammas izstrādei, savas autora tiesības ir nodevusi juridiskai personai tādā apmērā, kas tai ļauj rīkoties ar datorprogrammu tā, kā tas apsolīts pasūtītājam.

Autortiesības neaizsargā idejas

Autortiesības neaizsargā idejas un principus. Līdz ar to situācijās, kad datorprogrammas izstrāde notiek saskaņā ar pasūtītāja izteiktiem principiem un idejām, tie nekādas tiesības attiecībā uz datorprogrammu paši par sevi nenodrošina. Viens no biežāk izmantotajiem pasūtītāja argumentiem – norādīt, ka tās bijušas pasūtītāja idejas, kā labāk konfigurēt kādas no programmas nodrošinātām darbībām. Taču, ja ir vēlme pierādīt savu līdzautorību attiecībā uz datorprogrammu vai tās funkcionālajiem elementiem, tad ir būtiski mantisko tiesību piederību atrunāt līgumā par datorprogrammas izstrādi.

Maldīgs ir priekšstats, ka tiesības uz datorprogrammu pieder personai, kas ir pasūtījusi un apmaksājusi tās izstrādi. Autortiesību likums neparedz automātisku tiesību piederību pasūtītājam. Atbilstoši Autortiesību likumam datorprogrammas izstrāde tiktu vērtēta kā pasūtīts darbs, proti, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā. Tāpēc svarīgākā šo attiecību atslēga ir līguma saturs.

Darbinieka izstrādāta datorprogramma

Saskaņā ar Autortiesību likumu, ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Izvērtējot to, vai tiesības pieder darba devējam vai darbiniekam, svarīgi, pirmkārt, konstatēt darba tiesiskās attiecības, otrkārt, pierādīt, ka programma ir izstrādāta, pildot darba uzdevumu.

Lai arī darba devējam ir zināmas priekšrocības uz datorprogrammu, nevajadzētu aizmirst, ka tās izmantošanā svarīgs var būt ne tikai datorprogrammas kods, bet arī citi ar to saistīti autortiesību objekti, piemēram, pavadošās instrukcijas, dizaina objekti vai pat preču zīmes. Ja tiesību piederība attiecībā uz šiem autortiesību objektiem nav atrunāta darba līgumā, tad atšķirībā no tiesībām uz pašu datorprogrammu, autortiesības uz šiem citiem autortiesību objektiem pieder darbiniekam.

Kādas tiesības pieder datorprogrammas izstrādātajam?

Ievērojot to, kādas tiesības pieder datorprogrammas izstrādātājam, jāapsver, kādu tiesību atsavināšanu vai ierobežošanu ir nepieciešams iekļaut līgumā par datorprogrammu izstrādi.

Datorprogrammu izstrādātājam kā autoram ir mantiskās un personiskās tiesības.

Datorprogrammas autora mantiskās tiesības ietver tiesības​:

• izplatīt datorprogrammu;​
• padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un laikā;​
• iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;​
• īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu, ja vien šīs darbības, tostarp arī kļūdu labošana, nav nepieciešamas datorprogrammas atļautai lietošanai paredzētajam mērķim;​
• tulkot, adaptēt un jebkā citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus.

Datorprogrammas autora personiskās tiesības ir salīdzinoši ierobežotas, pamatojoties uz tām, viņš nevar aizliegt datorprogrammas pārveidošanu, grozīšanu un papildināšanu, ja vien šāda izmantošana nekaitē autora godam un cieņai, tāpat arī nevar īstenot savas personiskās tiesības uz darba atsaukšanu.​ Tomēr jāatceras, ka datorprogrammas grozīšana, pārveidošana un papildināšana ir arī mantiska tiesība un katrā konkrētajā gadījumā būtu jāvērtē, vai attiecīgā darbība ir saistīta ar datorprogrammas komerciālu izmantošanu vai ar personiskiem, emocionāliem iemesliem. Visdrīzāk šo darbību veikšana būs saistīta ar komerciālu izmantošanu, kas nozīmē, ka tās veikšanai būs nepieciešama autora atļauja.

Datorprogrammas izmantošanas juridiskais pamats

Līdztekus datorprogrammas izstrādes nosacījumiem pusēm jāvienojas arī par to, uz kādu noteikumu pamata datorprogramma tiks izmantota pēc tam, kad tā būs izstrādāta. Būtiski, lai nosacījumi, ar kādiem datorprogramma tiks izmantota, ir savstarpēji skaidri vēl pirms datorprogrammas izstrādes, jo vēlāka vienošanās par izmantošanas kārtību var būt neiespējama.

Ierastākais datorprogrammas izmantošanas pamats ir licence. Ir svarīgi vienoties par:

• licences termiņu;
• teritoriju, kurā atļauta datorprogrammas izmantošana​;
• licences tvērumu, piemēram, darba staciju skaitu vai maksimālo lietotāju skaitu, kā arī citiem noteikumiem.

Jāņem vērā, ka tad, ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nebūs ierobežoti laika ziņā, autors vai cits autortiesību subjekts var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, 6 mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

Otrs pamats, kas dotu tiesības izmantot datorprogrammu, ir mantisko tiesību atsavināšana, proti, mantisko tiesību nodošana datorprogrammas pasūtītājam. Tādējādi pasūtītājs, kas turpmāk būs mantisko tiesību turētājs, varēs brīvi lemt par šīs datorprogrammas izmantošanu, to nesaskaņojot ar datorprogrammas izstrādātāju. Papildus mantisko tiesību atsavināšanas noteikumiem šādā līgumā ir būtiski ietvert apliecinājumus, kas nodrošina, ka par datorprogrammas izmantošanu nevienai trešajai personai neradīsies nekādi iebildumi. Piemēram, norādīt, ka datorprogramma izstrādāta tikai kā tās autora radošas darbības rezultāts, tajā nav inkorporēti trešo personu risinājumi vai atvērtie kodi, tiesību atsavināšana ir ekskluzīva un attiecas uz neierobežotu laiku un teritoriju.

Ja datorprogrammas izstrādē tiek izmantoti atvērtie kodi

Datorprogrammu izstrādē ļoti bieži tiek izmantoti atvērtā koda (open-source) programmatūru risinājumi. Lai gan atvērtā koda programmatūras sniedz daudz ieguvumu, piemēram, ātrāku izstrādi un zemākas izmaksas, būtiski ir līgumā ar izstrādātāju paredzēt nosacījumus par atvērtā koda izmantošanu.

Ņemot vērā, ka atvērtā koda licences ir ļoti atšķirīgas ar dažādiem ieguvumiem un riskiem, par tā izmantošanu pasūtītājam ir jāvienojas ar izstrādātāju pirms programmatūras izstrādes. Līgumā ir būtiski skaidri noteikt, vai pasūtītājs piekrīt atvērtā koda komponenšu izmantošanai programmatūrā un vai to izmantošanai ir kādi ierobežojumi. Piemēram, pasūtītājs piekrīt konkrētu atvērtā koda licenču izmantošanai, kuru nosacījumi neliek publicēt pirmkodu, un izstrādātājam ir pienākums uzskaitīt visas izmantotās atvērtā koda licences un informēt pasūtītāju par izmantoto atvērtā koda licenču nosacījumiem un to ietekmi uz izstrādāto programmatūru. Savukārt, ja pasūtītājs nevēlas, lai programmatūru izstrādē tiktu izmantoti atvērto kodu risinājumi, tas ir skaidri jāatrunā līgumā. Tādējādi tiks novērstas situācijas, kad rodas pārpratumi par datorprogrammu koda daļām. kā arī pienākumiem un riskiem, kas var rasties no nejaušas atvērtā koda izmantošanas un iestrādes datorprogrammā.

Atvērtā koda izmantošanai datorprogrammu izstrādē svarīgi ir sekot līdzi labai praksei. Primāri ir nepieciešams pārzināt dažādas atvērtā koda programmatūru licences un to nosacījumus – zināt savas tiesības un pienākumus. Svarīgi ir arī sekot līdzi tam, kā tiek izmantoti atvērtā koda risinājumi, un uzskaitīt, kādi licenču nosacījumi tiek piemēroti. Būtiski ir arī izstrādāt atvērtā koda datorprogrammu izmantošanas politiku un par to informēt un apmācīt datorprogrammu izstrādātājus.

Atbildība par datorprogrammas neatļautu izmantošanu

Par datorprogrammas neatļautu izmantošanu likumā paredzēta gan civiltiesiska , gan krimināltiesiska atbildība. Civiltiesiskas atbildības gadījumā pārkāpējam būtu jārēķinās ar zaudējumu kompensāciju, kas nosakāma atbilstoši Civillikumam, bet gadījumos, kad šādā veidā to noteikt nevar, tad to aprēķins veicams ar tā saukto licences maksas metodi, kas paredz, ka zaudējumu apmērs ir tāds, kas būtu atlīdzināms par ekvivalentas datorprogrammas atļautu izmantošanu.

Savukārt kriminālatbildība iestājas, ja ar datorprogrammas izmantošanu ir radīts būtisks kaitējums, proti, mantisks zaudējums piecu minimālo mēnešalgu apmērā (3500 eiro), un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, kuru aizsardzību nodrošina Satversme. Citas ar likumu aizsargātas intereses netiek vērtētas, ja nodarītais mantiskais zaudējums ir desmit minimālo mēnešalgu apmērā (7000 eiro).

Juridiskas personas gadījumā pie kriminālatbildības tiktu saukta persona, kas atbild par tās likumīgu darbību, proti, valdes loceklis.

Publikācija: itiesibas.lv