Kāds līgums jāslēdz ar darbinieku par transportlīdzekļa izdevumu kompensāciju?

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 9.panta 1.daļas 16.punktā, kā arī Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” normu piemērošanas kārtība” 43.punktā noteiktajam – darba devējs var izmaksāt darbiniekam kompensāciju par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos 0,04 eiro par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī, šai kompensācijai nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Uz kāda līguma pamata ir domāta šī transportlīdzekļa izmantošana? Uz patapinājuma līguma? Uz cita veida līguma? Vai arī pietiek tikai darba līgumā ierakstīt, ka darba vajadzībām lieto personisko automašīnu? Jautājums rodas tāpēc, ka nav saprotams, ar ko atšķiras patapinājuma līgums, kad darbinieks automašīnu nodod bezatlīdzības lietošanā, ar šo nosacījumu, ka darba devējam ir jāsedz izmaksas, kas saistītas ar automašīnas nolietošanos.

Atbilstoši likuma par IIN 9.panta 1.daļas 16.punktam ar IIN netiek apliktas kompensācijas izmaksas. Savukārt MK noteikumu Nr.899 43.punkts nosaka, ka kompensācijas izmaksas ir arī summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī.

Turklāt arī saskaņā ar Darba likuma (DL) 76.panta 1.daļas 3.punktu darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši dnodoarba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju).

No iepriekš minētajām normām izriet, ka MK noteikumu Nr.899 43.punktā paredzētais IIN atvieglojums par nolietojuma kompensāciju ir piemērojams vienīgi gadījumos, kad vienošanās par darbinieka transportlīdzekļa izmantošanu ir noslēgta uz darba līguma pamata. Šādā gadījumā darba līgumā būtu nepieciešams ierakstīt ne tikai, ka darbinieks lieto personisko transportlīdzekli darba vajadzībām, bet arī paredzēt konkrētus kompensācijas apmērus un veidus, kādā tās tiek izmaksātas.

Turpretī patapinājuma līgums, saskaņā ar kuru darba devējs ar darbinieku ir vienojies par tā personiskā transportlīdzekļa izmantošanu, ir nošķirams no darba līguma. Šāds līgums tiks pakļauts Civillikumā (CL) paredzētajam regulējumam par patapinājuma līgumu, un noteiktās DL vai MK noteikumu Nr.899 normas par kompensācijas izmaksāšanu saistībā ar transportlīdzekļa nolietojumu nevarēs tikt piemērotas.

Jānorāda, ka ne CL, ne arī citi normatīvie akti tieši neaizliedz darba devējam ar darbinieku vienoties arī par darbiniekam piederošā transportlīdzekļa nolietojuma kompensāciju patapinājuma līgumā, taču šāda atruna būtu jāiekļauj konkrētajā līgumā, jo neviens normatīvais akts neuzliek darba devējam kā patapinājuma ņēmējam pienākumu kompensēt jebkāda veida izdevumus. Līgumā varētu veikt atrunu, par to, ka darba devējam ir jāveic transportlīdzekļa uzturēšana, tostarp remonts un apkope.

Arī attiecībā uz IIN nodokļa atvieglojumu jānorāda, ka tas var tikt piemērots vienīgi, ja vienošanās paredzēta darba līgumā un ja tiek ievēroti MK noteikumu Nr.899 pantā noteiktie ierobežojumi (0,04 eiro par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī). Līdzēji var vienoties arī par lielāku kompensācijas apmēru, taču pārsnieguma daļai vairs netiek piemēros IIN atbrīvojums.

Darba devējam, izvēloties vienošanos par darbinieka transportlīdzekļa izmantošanas iekļaušanu darba vai patapinājuma līgumā, būtu jāizvērtē gan transportlīdzekļa saistīto izmaksu apjoms, gan arī, cik daudz transportlīdzeklis tiks izmantots tieši saimnieciskajai darbībai vai darbinieka privātajām vajadzībām. Piemēram, saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta 3.daļu darba devējam būs pienākums maksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) neatkarīgi no tā, cik daudz darbinieka transportlīdzeklis tiek izmantots viena mēneša ietvaros, ja vienošanās noslēgta saskaņā ar darba līgumu. Turpretī saskaņā ar minētā panta 4.daļu, gadījumā, ja vienošanās iekļauta patapinājuma līgumā – UVTN jāmaksā vienīgi, kad transportlīdzeklis tiek lietots vairāk nekā 15 dienas viena kalendārā mēneša laikā.

Publikācija: ifinanses.lv