Kādi ir ierobežojumi skaidrās naudas darījumiem?

Sabiedrība, kas ir reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja Latvijā, tikko ir nodevusi ēku ekspluatācijā un dažas no tās telpām iznomā. Pašnodarbinātā persona, kas nav reģistrēta kā PVN maksātāja, vēlas nomāt telpas un ikmēneša maksu par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem maksāt skaidrā naudā, saņemot no sabiedrības stingrās uzskaites kvīti par veikto maksājumu. Kādi ir ierobežojumi skaidrās naudas darījumiem? Kādas atskaites jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID)? Vai jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām?

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 30.panta 1.daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Saskaņā ar likuma par NN 30.panta 1.²daļu šā panta 1.daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.

Minētais ierobežojums attiecināms uz katru atsevišķo darījumu ar vienu darījumu partneri neatkarīgi no tā, kādā laika periodā tie notiek. Lai noteiktu, vai nodokļu maksātāja veiktās operācijas uzskatāmas par vienu darījumu, jāņem vērā to juridiskā forma, ekonomiskais saturs un būtība. Nav pieļaujama mākslīga viena darījuma sadalīšana vairākās operācijās.

Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Piemērojot likuma par NN 30.pantu, nomas līguma noslēgšanu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību no vienas puses un fizisko personu, kura reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, no otras puses varētu uzskatīt par atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri. Savukārt šī līguma ietvaros veiktos ikmēneša maksājumus – par vairākām operācijām, kas veiktas viena atsevišķa darījuma ietvaros ar vienu darījuma partneri.

Minētajā piemērā sabiedrība varētu saņemt vairākus ikmēneša maksājumus no fiziskās personas, kura reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, skaidrā naudā apmērā, kas kopā nepārsniedz 7200 eiro skaidrā naudā. Atlikusī summa, proti, turpmākie ikmēneša maksājumi saskaņā ar noslēgtā nomas līguma noteikumiem būtu jāsaņem bezskaidras naudas norēķinu veidā.

Arī tiesu praksē atzīts, ka, nosakot nodokļu maksātājam aizliegumu skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, aizliegums attiecināms arī uz darījumiem, kas notiek vairākās operācijās. Likumdevēja mērķis bija aptvert arī tos darījumus, kuros visa samaksa netiek veikta vienlaikus, bet gan vairākos maksājumos, kā arī izslēgt iespēju, ka notiek mākslīga darījuma summas sadalīšana. Tiesību normā tiek pieprasīts, lai darījums, kura summa pārsniedz 7200 eiro, būtu veikts, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus – bankas norēķinu kontu.

Attiecībā uz paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām, kas sniedzami saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 38.panta 3.daļu, tie VID sniedzami par fizisko personu saņemto, nevis maksāto ienākumu. Šajā konkrētajā gadījumā šis paziņojums nav jāiesniedz.

Publikācija: ifinanses.lv