Vai kafejnīcām jāsaņem pašvaldības atļauja pasākumiem?

Komersantam sākotnēji jāizvērtē notikuma primārais mērķis, lai noteiktu, vai uz organizēto pasākumu attiecināms Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likums un nepieciešama pašvaldības atļauja.

Publiska pasākuma rīkošanas atļauja nav nepieciešama, ja notikuma primārais mērķis ir ēdināšanas pakalpojumu sniegšana kafejnīcā, restorānā (arī terasē). Savukārt, ja mērķis ir pulcēt fiziskas personas izklaides vai atpūtas nolūkos, piemēram, aicinot apmeklēt koncertu sabiedrībai pieejamā ārtelpā, tad uz notikumu attieksies Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likums .

Kas ir publisks pasākums? 

Atbilstoši likuma 5.pantam publisku pasākumu rīkošanai jāsaņem attiecīgās pašvaldības atļauja. Likuma 1.panta 1.daļas 1.puntā publiski pasākumi tiek definēti kā personas plānots, organizēts, sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā. Savukārt publiska vieta ir jebkura vieta, kura kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs vai kas nepiedalās pasākuma organizēšanā (likums 1.panta 1.daļas 1.¹punkts).

Āra terases parasti tiek izvietotas pie pastāvīgām tirdzniecības vietām (kafejnīcām) uz ielas, ēku pagalmos vai iekšpagalmos. Vienlaikus kafejnīcu komercdarbības pamatā ir jebkuras fiziskas personas spēja kafejnīcu apmeklēt, līdz ar to  kafejnīcu āra terases atbilst publiskas vietas jēdzienam Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē.

Jāpiebilst, ka likumā ietvertā jēdziena “publisks pasākums” skaidrojums daļēji ir tautoloģisks – lai gan likumā definēta publiska vieta, tomēr jēdziena “pasākums” skaidrojums neļauj droši secināt to, kas likumdevēja ieskatā ir pasākums. Atbilstoši Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma 1.panta 2.punktam publisks pasākums ir “svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums.

Tikmēr Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca “pasākums” tiek skaidrots kā: “Ar noteiktu mērķi organizēta cilvēku grupas vai masu kopā sanākšana. Pasākumi var būt slēgti un atklāti; var notikt telpās un ārpus tām; var būt īsi un gari; vienreizēji vai regulāri; [..] ar dažādu mērķi un saturu (izklaides, audzinoši, izglītojoši utt.)[…].”

Jēdziens “pasākums” gramatiski aptver teju ikkatru notikumu, kurā pulcējas personu grupas. Tādēļ nepieciešams padziļināti pievērsties tieši Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma regulējuma mērķim.

Tiesu praksē norādīts, ka likuma regulēto pasākumu mērķis var būt izklaide un atpūta. Saskaņā ar Senāta 2017.gada 6.decembra spriedumu lietā SKA-240/2017 pasākumus var rīkot svinību, piemiņas, izklaides un/vai atpūtas nolūkos. Analizējot likuma pieņemšanas gaitu, secināms, ka Saeimas sēdēs, lemjot par konkrētā likumprojekta apstiprināšanu, deputāti atsaucās uz likumu kā ierobežojumu kopumu “ielu svētku” rīkošanai. Likumdevēja mērķis, izstrādājot un pieņemot Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likumu, bija radīt ierobežojumus tieši lielāka mēroga svinībām.

Likums attiecas konkrēti uz plašāka mēroga pasākumiem, kurā dalību ņem liels skaits cilvēku, kas atbilst definētajam normu kopumam. Atbilstoši likuma 6.pantam iesniedzot iesniegumu pašvaldībai par pasākuma organizēšanu, tajā jābūt norādītai informācijai:

• par pasākuma kārtības uzturētāju;
• par tehnisko drošību atbildīgajām personām;
• par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajām personām;
• par pasākumā izmantojamām bīstamām iekārtām, plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem.

Jāņem vērā, ka pašvaldība saskaņā ar Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma 8.pantu izsniedz atļaujas tieši vienreizēju publisku pasākumu rīkošanai. Proti, notikumam, lai tas ietilptu Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma tvērumā, jābūt vienreizīgam, uz noteiktu mērķi vērstam un jārada paaugstināts drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējums.

Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis nav organizēt cilvēku grupu vai masu sanākšanu konkrētam nolūkam, bet gan sniegt personām ikdienišķus pakalpojumus, kas nerada ārpuskārtas drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumu. Būtībā kafejnīcu darbība āra terasēs nav uzskatāma par publiska pakalpojuma organizēšanu.

Prasības, kas ir jāievēro rīkojot publisku pasākumu 

Vai situācija mainās, ja āra terasē uzstājas mākslinieks ar priekšnesumiem? Atbilstoši Senāta spriedumu lietā SKA-240/2017 arī koncerts uzskatāms par publisku pasākumu Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē. Lai noteiktu, vai kafejnīcas terasē rīkotais notikums ir uzskatāms par “publisku pasākumu”, katrā gadījumā ir jāvērtē, kāds ir notikuma primārais mērķis:

• aicināt sabiedrību apmeklēt terasē notiekošu koncertu;
• sniegt personām ēdināšanas pakalpojumu, nodrošinot mūziku patīkamas kafejnīcas gaisotnes veidošanai.

Par vienu vai otru mērķi var liecināt vairākas pazīmes – pieaicinātā mūziķa atpazīstamība, sagaidāmais apmeklētāju skaits, reklāmas materiālos ietvertais notikuma apraksts un notikuma publicitāte. Ja pieaicinātais mūziķis ir plaši atpazīstams, sagaidāms, ka  apmeklētāju skaits būtiski pārsniegs parasti āra terasē ikdienā pieļauto apmeklētāju skaitu, vai, ja notikums publiski tiek reklamēts kā sabiedrības izklaidei rīkots koncerts, tad uz notikumu varētu tikt attiecinātas Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma prasības.

Taču ja mūziķis nodrošina kafejnīcā fona mūziku un uzstāšanās netiek reklamēta kā koncerts un, ja uzstāšanās nepulcēs neparasti daudz cilvēku, notikums visticamāk neatbildīs Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma  tvērumam. Jēdziena “fona mūzika” skaidrojumu neparedz neviens normatīvais akts, tādēļ tas vai mūzika paredzēta vienīgi gaisotnes radīšanai, katru reizi būs atsevišķi vērtējams jautājums.

Lai novērstu iespējamus administratīvā soda riskus, pirms notikuma rīkošanas, vēlams konsultēties ar konkrēto pašvaldību par atļaujas nepieciešamību. Ja atļauja nepieciešama, atbilstoši Publisko pasākumu un svētku pasākumu drošības likuma 5.panta 1.daļai pieteikums atļaujai publiska pasākuma rīkošanai iesniedzams ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā pasākuma.