Kā noformēt preču transportēšanas dokumentus?

Uzņēmums, kas reģistrēts Eiropas Savienībā (ES) un ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā valstī, pērk preces Latvijā un pats tās izved no Latvijas gan ar lidmašīnu, veicot lidojumu no Latvijas uz savu valsti, gan ar uzņēmumam piederošu sauszemes transportlīdzekli. Šajā situācijā netiek noformēta starptautiskā preču transporta pavadzīme (CMR). Kā jānoformē preču transportēšanas dokumenti šādā situācijā? Vai Latvijas uzņēmumam ir tiesības šādam darījumam piemērot PVN likmi 0% apmērā? Kādus dokumentus var izmantot, lai pamatotu 0% likmi?

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 43.panta 4.daļu PVN 0% likmi piemēro preču piegādei ES teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

• preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;
• preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Proti, piegādātājam ir tiesības preču piegādei ES teritorijā piemērot PVN 0%, ja preču saņēmējs ir uzrādījis iesniedzējam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, preces ir nosūtītas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Tāpat jāatceras, ka PVN likuma 51.panta 6.daļa nosaka pienākumu norādīt šādu preču piegādi PVN deklarācijas pielikumā PVN2 “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. Fakts, ka netiek noformēts CMR vēl nenozīmē, ka preču transportēšanu nevar pierādīt un PVN likme 0% apmērā nebūtu piemērojama, tomēr ieteicams būt uzmanīgiem un piesardzīgiem, jo preču nosūtīšanas fakts var tikt apšaubīts.

Proti, piegādātājam ir tiesības preču piegādei ES teritorijā piemērot PVN 0%, ja preču saņēmējs ir uzrādījis iesniedzējam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, preces ir nosūtītas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Tāpat jāatceras, ka PVN likuma 51.panta 6.daļa nosaka pienākumu norādīt šādu preču piegādi PVN deklarācijas pielikumā PVN2 “Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. Fakts, ka netiek noformēts CMR vēl nenozīmē, ka preču transportēšanu nevar pierādīt un PVN likme 0% apmērā nebūtu piemērojama, tomēr ieteicams būt uzmanīgiem un piesardzīgiem, jo preču nosūtīšanas fakts var tikt apšaubīts.

Prasības pavaddokumentiem

Lai pierādītu preču nosūtīšanu, jānodrošina dokumenti, kuri pamato preču nosūtīšanu, piemēram, kā šajā gadījumā – uz citu valsti. Pavaddokumentu noformēšanas prasības ir noteiktas dažādos normatīvajos aktos.

Grāmatvedības likums

Saskaņā ar Grāmatvedības likumu (GL) par preču piegādi noformējami preču piegādes dokumenti, proti, dokumenti, kas apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un var tikt izmantoti, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās. GL 12.pants nosaka, ka:

• preču piegādes dokumentā nav obligāti ietverama informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē. Ja preču piegādes dokumentā nav ietverta minētā informācija, lai saimniecisko darījumu varētu ierakstīt (iegrāmatot) grāmatvedības reģistros, papildus nepieciešams preču nosūtītāja (izsniedzēja) sagatavots attaisnojuma dokuments, kurā ietverta informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē;
• iepriekš minētajā attaisnojuma dokumentā papildus norāda arī attiecīgā preču piegādes dokumenta numuru un datumu vai, ja preču piegāde veikta starp uzņēmuma struktūrvienībām vai personām, kas atbild par konkrētu preču saglabāšanu, — citas ziņas, kas nepārprotami ļauj identificēt konkrēto preču piegādi;
• Ministru kabinets (MK) nosaka preču piegādes dokumentos ietveramos rekvizītus un informāciju, šo dokumentu noformēšanas, parakstīšanas un reģistrēšanas kārtību.

MK noteikumi

Atbilstoši MK noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 40.punktam preču piegādes dokumentā ietverami vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija:

• preču nosūtītāja un saņēmēja nosaukums, reģistrācijas numurs, bet, ja preču nosūtītājs ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods;
• preču izsniegšanas vietas adrese;
• dokumenta veida nosaukums;
• dokumenta reģistrācijas datums;
• dokumenta reģistrācijas numurs;
• preču nosaukums, mērvienība un daudzums;
• attiecīgā saimnieciskā darījuma vai darbības apraksts (piemēram, preču piegāde (pārdošana) citam uzņēmumam, pārvietošana starp uzņēmuma struktūrvienībām);
• atsauce uz citu dokumentu (ja tāds ir), kurā atrodama informācija, kas nepieciešama saimnieciskā darījuma novērtēšanai naudas izteiksmē (piemēram, attiecīgs līgums);
• paraksts, izņemot gadījumos, kas noteikti likumdošanā.

MK noteikumu Nr.877 41.punkts nosaka, ka preču piegādes dokumentu paraksta:

• preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītājs;
• preču saņemšanas vietā – preču saņēmējs.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 877 42.punktam preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas), pamatojoties uz preču nosūtītāja vienošanos ar preču saņēmēju par preču piegādi.

MK noteikumu Nr. 877 43.punkts nosaka, ka par preču piegādes dokumentu var izmantot dokumentu, ja tas satur preču piegādes dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju:

• dokumentu, kas sagatavots saskaņā ar attiecīgo preču apriti vai tirdzniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (piemēram, pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu pienam vai olu piegādei mazumtirdzniecībā);
• dokumentu, kas sagatavots attiecībā uz precēm saskaņā ar attaisnojuma dokumentam noteiktajām prasībām.

Svarīgi atcerēties, ka preču piegādes dokumentu sagatavo līdz preces nodošanas brīdim.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.877 46.punktam preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja preču pārvietošana (kravas transportēšana) starptautiskajos vai iekšzemes darījumos notiek, pamatojoties uz starptautiskajiem vai iekšzemes pārvadājumu dokumentiem, kas noformēti atbilstoši attiecīgajiem likumiem vai konvencijām.

Starptautiskā konvencija

Saskaņā ar konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu 1.pantu, konvencija tiek piemērota katram līgumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir konvencijas līgumslēdzēja valsts neatkarīgi no līgumslēdzējas puses (nosūtītājs un pārvadātājs) dzīves vietas un nacionalitātes.

Atbilstoši konvencijas 4.pantam pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, noformējot pavadzīmi. Savukārt konvencijas 6.pantā ir noteikts, kāda informācija ir norādāma CMR pavadzīmē. Līdz ar to starptautisko autopārvadājumu līgums jeb CMR pavadzīme ir noteikta vienošanās starp kravas nosūtītāju un kravas pārvadātāju par atlīdzību veikt kravas pārvadājumu pakalpojumu.

Regula 282/2011

Bez Latvijas normatīvajiem aktiem jāņem vērā arī ES regulējums. Regulas 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, 45.a pantā uzskaitīti dokumenti, kas pamato preču nosūtīšanas faktu.

Gadījumā, kad preču piegādātājs transportē preces, tiek uzskatīts, ka preces ir transportētas no piegādes dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ja preču piegādātājam ir regulas 282/2011 45.a panta 3.punkta a) apakšpunktā minētie divi atsevišķi dokumenti, ko izsniegušas divas viena no otras, no pārdevēja un no pircēja neatkarīgas personas, kuri nav savstarpēji pretrunīgi, vai arī jebkāds viens atsevišķs 45.a panta 3.punkta a) apakšpunktā minēts pierādījums kopā ar jebkādu vienu atsevišķu 3.punkta b) apakšpunktā minētu pierādījumu.

Saskaņā ar regulas 282/2011 45.a panta 1.punkta b) apakšpunktu, gadījumos, kad par preču transportēšanu atbildīgs ir pircējs, pārdevēja rīcībā jābūt šādiem dokumentiem:

• pircēja rakstveida apliecinājums (iesniedz līdz nākamā mēneša 10 datumam pēc piegādes), kurā norādīts, ka preces ir nosūtījis vai transportējis pircējs vai trešā persona pircēja vārdā, un norādīta preču galamērķa dalībvalsts. Šajā rakstveida apliecinājumā jānorāda: izsniegšanas datumu; pircēja nosaukumu un adresi; preču daudzumu un veidu; preču saņemšanas datumu un vietu, tās personas identifikācijas dati, kas pieņem preces pircēja vārdā;
• vismaz divi 3.punkta a) apakšpunktā minētie savstarpēji nesavienojami pierādījumi, ko izdevušas divas dažādas, viena no otras neatkarīgas puses, pārdevēja un pircēja puses, vai jebkuru no 3.punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem kopā ar jebkuru no 3.punkta b) apakšpunktā minētajiem savstarpēji nepretrunīgiem pierādījumiem, kas apliecina preču nosūtīšanu vai transportēšanu un ko izdevušas divas dažādas, viena no otras neatkarīgas puses, pārdevēja un pircēja puses.

Dokumenti, kas var tikt sniegti kā pierādījumi atbilstoši regulas 282/2011 45.a panta 3.punktam, ir:

• dokumenti, kas attiecas uz preču nosūtīšanu vai transportēšanu, piemēram, parakstīts CMR dokuments vai pavadzīme, konosaments, gaisa kravas faktūra vai preču pārvadātāja rēķins;
• citi dokumenti:
  • apdrošināšanas polise, kas attiecas uz preču nosūtīšanu vai transportēšanu vai bankas dokumenti, kas pierāda maksājumu par preču nosūtīšanu vai transportēšanu;
  • valsts sektora iestāžu (amatpersonu), piemēram, notāru, izsniegti oficiāli dokumenti, kas apstiprina preču ievešanu galamērķa dalībvalstī;
  • noliktavas turētāja izsniegta faktūra galamērķa dalībvalstī, kas apstiprina preču glabāšanu minētajā dalībvalstī.

Gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt regulā 282/2011 minētos pierādījumus, prezumpcija, ka preces ir nosūtītas uz citu dalībvalsti, nav izpildīta, tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) paskaidrojumiem preču transportēšanu uz citu valsti ir iespējams pierādīt arī citos veidos, un preču transportēšanas pierādīšanai ir izmantojami arī jebkuri citi dokumenti, kas nav savstarpēji pretrunīgi un ko izdevušas divas dažādas puses, kuras nav atkarīgas viena no otras, no pārdevēja un no pircēja, kas apstiprina nosūtīšanu vai transportēšanu. Proti, lai gan šādus pierādījumus ir vieglāk apšaubīt, tomēr tie var tikt izmantoti preču transportēšanas pierādīšanai.

VID viedoklis

Situācijas aprakstā norādīts, ka preču pircējs – citas ES dalībvalsts nodokļa maksātājs –, pats saņem preces,nodrošina šo preču transportēšanu uz galamērķi savā valstī un par preču pārvietošanu (transportēšanu) CMR pavadzīmi nenoformē.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) 2014.gada 6.janvāra uzziņā 8.12/875 norādīts, kad CMR nav jānoformē, pieļaujot, ka preču piegādes un saņemšanas fakta apliecināšanai noformē preču piegādes dokumentus atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām. VID ieskatā šāds preču piegādes dokuments, kas noformēts par preču nosūtīšanu no iekšzemes uz galamērķi citā ES dalībvalstī un apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu, ir izmantojams par pierādījumu preču nosūtīšanai uz citu ES dalībvalsti.

Ja preču saņēmējs ir citas ES dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, tad, izpildoties iepriekš minētajiem nosacījumiem, iesniedzējam ir tiesības šai preču piegādei piemērot PVN likmi 0% apmērā.

Ja preču transportēšanu veic pats preču pircējs un netiek noformēta starptautiska preču pavadzīme (CMR vai cits starptautisks preču pavaddokuments, piemēram, gaisa konosaments gaisa pārvadājumos), par šo preču transportēšanu atbilstoši GL ir noformējama preču pavadzīme, un, balstoties uz regulas 282/2011 prasībām, jāiegūst no pircēja rakstveida apliecinājums. Tajā jābūt norādītam, ka preces ir nosūtījis vai transportējis pircējs vai trešā persona pircēja vārdā, un preču galamērķa dalībvalstij. Vienlaicīgi, preču pārdevējam vienmēr jāizvērtē iespējamie riski, ja preču pircējs tomēr neizved preci uz citu valsti vai nenodeklarē to savā PVN deklarācijā kā iegādi no Latvijas.

Jāatceras, ka gadījumos, kad PVN tiek piemērots, bet preces tiek izmantotas saimnieciskajai darbībai citā ES dalībvalstī, pastāv iespēja atgūt citā dalībvalstī samaksāto PVN saskaņā ar direktīvu 2008/8/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

Publikācija: ifinanses.lv