Kā jūs raksturotu Baltijas juridisko pakalpojumu tirgu?

Latvijā pastāv vietējais juridisko pakalpojumu tirgus, ir arī Baltijas valstu un pat plašāks starptautisko pakalpojumu tirgus. Ir juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri galvenokārt koncentrējas uz iekšzemes tiesvedībām, konsultācijām un citiem juridiskajiem jautājumiem. Un ir juridisko pakalpojumu sniedzēji, kas līdztekus vietējam tirgum aktīvi darbojas arī Baltijas valstu un plašākā starptautiskajā tirgū. Pēdējo fokuss ir pakalpojumi uzņēmumiem visplašākajā spektrā – viss, kas var būt vajadzīgs biznesam dažādās attīstības stadijās un dažādās industrijās Baltijas valstīs un pārrobežu uzdevumos. Var teikt, ka tirgus spēlētāji, atkarībā no fokusa un stratēģijas, ir pielāgojušies tirgus pieprasījumam un vajadzībām, lai piedāvātu tieši to, kas to klientiem ir svarīgi.

Mūsu birojs darbojas gan vietējā, gan Baltijas un plašākā starptautiskajā tirgū. Baltijas tirgus segmentā ir aptuveni 10 spēlētāju, kas regulāri pretendē uz uzdevumiem ar uzņēmējdarbības un reģionālu kontekstu.

Baltijas juridisko pakalpojumu tirgus aug nepārtraukti, attīstās vietējie uzņēmumi un to vajadzības pēc dažāda veida juridiskā atbalsta.

Ko uzņēmēji šobrīd sagaida no juridisko pakalpojumu sniedzēja?

Vajadzības ir atkarīgas no nozares un konkrētā uzņēmuma aktuālā jautājuma, tomēr kopīgais, ko uzņēmumi sagaida no ārpakalpojumu sniedzējiem, ir ātrums un pamatīga izpratne.

Birojiem ar lielu advokātu un juristu skaitu ir iespēja pielāgoties dažādām vajadzībām un palīdzēt risināt jautājumus ievērojami ātrāk nekā to var izdarīt viens cilvēks vai neliela komanda klienta uzņēmumā. Otra nozīmīga priekšrocība ir biroja advokātu un juristu specializācija. Tās ir gan zināšanas konkrētā tiesību nozarē, gan konkrētas industrijas izpratne, gan biznesa pieredze, kas uzkrāta, gadiem diendienā strādājot ar simtiem uzņēmumu un redzot dažādas stratēģijas, taktikas un vadības modeļus.

Mūsu biroja 50 advokāti un juristi Latvijā un gandrīz 240 kopā Baltijā ir specializējušies visās uzņēmumiem aktuālajās tiesību jomās un nozarēs. Specializācija ir tas, kas klientam nodrošina gan ātrumu, gan pamatīgu izpratni. Ja juristam vienā dienā jāmēģina izprast datu aizsardzības vai konkurences tiesību, otrajā – uzņēmuma pārdošanas, bet trešajā – civilprocesa labirintu nianses, uzdevuma īstenošanas process var būt ļoti laikietilpīgs. Informācijas apjoms, kas ir jāapgūst katrā tiesību nozarē, ir milzīgs, un tas kļūst lielāks ik dienas. Fiziski nav iespējams īsā laikā dziļi izzināt kādu nozari.

Vēl viena advokātu biroja priekšrocība – strādājot pie lieliem projektiem, mēs spējam ļoti ātri izveidot starpnozaru komandas visās Baltijas valstīs, kuras aptver visu nepieciešamo jautājumu spektru un ir radušas strādāt koordinēti. Tas visvairāk palīdz lielos darījumos vai projektos, kuros nepieciešama kompetence nodokļu un finanšu tiesībās, uzņēmumu iegādes darījumos, būvniecībā, enerģētikā un daudzās citās jomās. Mēs to spējam piedāvāt.

Ārvalstu uzņēmumi un investori uz Baltijas valstīm bieži vien skatās kā uz vienu tirgu, tomēr ir atšķirības. Kādi ir jūsu izaicinājumi dažādās valstīs?

Nav noslēpums, ka Latvija ekonomiskās aktivitātes ziņā atpaliek no kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā. Igauņi šobrīd piedzīvo nedaudz grūtāku periodu, varētu teikt, zināmu krīzes posmu – viņi cīnās, lai atgrieztos iepriekšējās pozīcijās. Tajā pašā laikā Igaunijai daudzus gadus ir bijušas ļoti labas iestrādes gan mājas tirgū, gan arī Latvijā.

Lietuvas uzņēmēji vienmēr ir bijuši ļoti aktīvi un pat agresīvi visās jomās, gatavi iet un strādāt arī citu valstu tirgos. Mēs katrs varam novērtēt, cik daudz uzņēmumu no Lietuvas un Igaunijas redzam Latvijā, un cik zinām Latvijas uzņēmumu, kas ir saņēmušies iziet kaimiņu tirgos. Bilance nav Latvijas labā.

Atšķirīga ir uzņēmēju ekonomiskā aktivitāte, atšķirīgi ir juridisko pakalpojumu tirgi. Advokātu biroji Lietuvā un Igaunijā parasti ir lielāki nekā Latvijas biroji, jo arī ekonomika ir lielāka, aktīvāka.

Izaicinājumi juridisko pakalpojumu industrijā visās valstīs ir vieni un tie paši. Visur nepieciešams domāt par to, kā efektivizēt pakalpojumu sniegšanu, piesaistīt jauno paaudzi, uzlabot procesus, attīstīt jaunas kompetences, ieviest juridisko tehnoloģiju instrumentus, izmantot mākslīgo intelektu. Taču būtība vienmēr ir viena – būt nepieciešamiem saviem klientiem, piedāvāt to, kas viņiem vajadzīgs ātri, kvalitatīvi un, nodrošinot pozitīvu pieredzi, veicināt viņu biznesa mērķu sasniegšanu.

Kādas ir atšķirības regulējumā starp valstīm, salīdzinot Latviju ar Lietuvu un Igauniju?

Jautājums ir ļoti plašs. Atšķirības regulējumā ir atkarīgas no nozares un jomas. Kādā jomā situācija var būt labāka vienā vai otrā valstī, bet bieži tā ir diezgan svārstīga pozīcija un reizēm ir atkarīga no skatupunkta. Viena no jomām, kurā specializējos, ir nekustamais īpašums un būvniecība. Ja pavaicāsiet Latvijas attīstītājiem vai citiem uzņēmējiem, kas darbojas nekustamā īpašuma sektorā, viņi teiks, ka ir daudz lietu, kas Lietuvā vai Igaunijā ir labākas. Tajā pašā laikā, strādājot, piemēram, ar klientiem no Igaunijas, dzirdu pozitīvas atsauksmes par nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu pie mums, dažos aspektos tas ir ātrāks nekā Igaunijā. Viss ir relatīvs un nereti subjektīvs, tāpēc nebūtu pareizi izdarīt visaptverošus secinājumus, jāfokusējas uz konkrētu jautājumu, jāvērtē, kas notiek citviet un jācīnās par pozitīvām izmaiņām pie mums.

Latvijas uzņēmumiem vienmēr aktuāla un sāpīga ir nodokļu tēma. Ja paraugāmies uz nodokļu slogu, piemēram, darbaspēka nodokļiem vai ienākuma nodokli, tad jāsaka, ka tie velk mūs atpakaļ. Nesen iepazinos ar jaunāko dažādu Eiropas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu. Raugoties uz Latvijas rādītājiem, pārņem zināma bezcerība. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Igaunijā ir identisks pie mums noteiktajam, bet privātpersonu ienākuma nodokļi Lietuvā un Igaunijā ir zemāki, kopējais darbaspēka nodokļu slogs ir zemāks. Reizēm gribas vaicāt, kāpēc mēs esam tik aktīvi šī nodokļu sloga veidošanā, un vienmēr argumentējam, ka citur pasaulē jāmaksā vēl vairāk? Baltijas un Polijas kontekstā mēs nerīkojamies adekvāti tam, kādā ekonomikas attīstības stadijā esam. Mēs atpaliekam pat no tuvējiem kaimiņiem. Lielāki nodokļi nepalīdz.

Kā jūs vērtējat nesen veiktās nodokļu izmaiņas Latvijā?

Nodokļu joma nav mana specializācija, tāpēc varu paust vienīgi to, ko dzirdu no klientiem.

Darbaspēka jomā ir pareizi, ka zemākā atalgojuma saņēmēji tika mazliet atslogoti, bet augstāk atalgotie nodokļos maksās vairāk. Uzņēmējiem tūlītējs efekts no tā, ka darbinieks mazāk samaksā nodokļos, nav jūtams. Darba devēju izmaksas nemazinās. Jāpieņem, ka tas dos rezultātu ilgtermiņā. Salīdzinot ar citām valstīm, redzam, ka darbaspēkam zemākajā atlīdzības līmenī jāmaksā minimāli nodokļi. Tas palīdz ekonomikas attīstībai.

Redzam, ka arī igauņu un lietuviešu nekustamā īpašuma attīstītāji pie mums ir aktīvi. Kā jūs raksturotu pašlaik notiekošo nekustamā īpašuma tirgū?

Nav noslēpums, ka pēdējos pāris gados ļoti nozīmīgi ir krities nekustamā īpašuma tirgus apjoms. 2024.gadā investīciju darījumu apjoms Latvijā bija zem 200 milj. eiro. Kritums gan Latvijā, gan Baltijā kopumā turpinās jau vairākus gadus. Tirgus ir transformējies un pēdējos gados bijis ļoti maz tādu darījumu, kuru cenas ir mērāmas desmitos miljonu eiro.

Vienlaikus novērojama tendence, ka dažādi vietējie uzņēmumi, piemēram, mazumtirgotāji, daļu no saviem līdzekļiem novirza īpašumu iegādei reģionos. Šie uzņēmumi iegādājas tos īpašumus, kuros jau strādā vai plāno tos tālāk attīstīt sava biznesa vajadzībām. Tas zināmā mērā uztur tirgus aktivitāti. Tomēr trūkst lielu darījumu un lielo ārvalstu fondu, kas iegādājas jau gatavus investīciju objektus iznomāšanai.

Lietuviešu un igauņu ilgtermiņa dominance nekustamā īpašuma tirgū joprojām turpinās. Ļoti aktīvu liela apjoma vietējo attīstītāju ir maz. Uzņēmumi no Lietuvas un Igaunijas joprojām aktīvi pērk zemes īpašumus ar mērķi attīstīt gan dzīvojamās mājas, gan citus objektus. Lietuvā un Igaunijā nekustamā īpašuma tirgus ir sasniedzis noteiktu piesātinājumu, savukārt pie mums tas ir relatīvi tukšs. Kaimiņvalstu uzņēmēji šeit saredz iespējas piedāvāt mūsu pircējiem produktu gan ar savu attīstīšanas pieredzi, gan kvalitāti.

Vai bez lietuviešu un igauņu attīstītājiem tirgū ienāk arī citi?

Ļoti maz. Protams, ir lielie ārvalstu uzņēmumi un fondi, kas šeit darbojas jau ilgi un ir labi zināmi, piemēram, “Eastnine”. Tomēr daudzi šādi uzņēmumi savus īpašumus patlaban aktīvi neattīsta, ir tos nolikuši nedaudz malā, jo Latvija un Baltija kopumā nav fokusā.

Vai nekustamā īpašuma jomā un arī būvniecībā patlaban ir likumdošanas šķēršļi, kas būtu jārisina?

Es teiktu, ka noris konstants darbs pie dažādu lietu uzlabošanas, vienkāršošanas. Ir virkne profesionālo organizāciju – Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un daudzas citas –, kas cīnās vairākās frontēs, lai uzlabotu regulējumu nodokļu, būvniecības, kadastra un citās jomās.

No lielākiem un ilgstoši nerisinātiem jautājumiem var minēt, piemēram, sabiedriskās infrastruktūras izbūvi pie jauniem objektiem. Vispārēja līdzekļu trūkuma apstākļos vēl varētu saprast, ka objekta attīstītājam pašam ir jāizbūvē piebrauktuves un cita infrastruktūra savam objektam, jo visam publisko līdzekļu nepietiek un nav skaidrs, kā prioritizēt objektus. Tomēr traģikomiskas ir situācijas, kad uzņēmumiem ne tikai jāiegulda simtiem tūkstoši un pat miljoni kopējā pilsētas infrastruktūrā (piemēram, pārbūvējot un labiekārtojot ielas), bet arī vēl jāmaksā pilsētai par esošas ielas vai citas teritorijas “izmantošanu” būvdarbu laikā. Īpaši sāpīgi tas ir situācijās, kad no viena uzņēmuma veiktajiem ieguldījumiem labumu gūst blakus esošs konkurents. Tas nav ne uzņēmējiem draudzīgs, ne gluži vienkārši taisnīgs risinājums.

Kā jūs raksturotu pašreizējo ārvalstu investoru interesi par Latviju?

Aina ir relatīvi pozitīva. Ģeopolitiskais šoks, kas bija iestājies pēc Ukrainas kara sākšanās, ir nedaudz noplacis. Dažādi biznesi atbilstoši savai riska apetītei un vajadzībām skatās uz Baltijas un Latvijas tirgu. Redzam, ka šogad procesā ir virkne lielu darījumu enerģētikas, infrastruktūras un dažās citās jomās. Lieli darījumi 100-200 milj. eiro apmērā vienmēr ietekmē un iekustina arī darījumu vidējo un mazo segmentu. Tāpēc tuvākajā nākotnē raugāmies ar relatīvu optimismu. Protams, ja atkal nenotiks kādi ģeopolitiski satricinājumi. Šobrīd ar bažām raugāmies uz Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas un Eiropas attiecību attīstību.

Pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums par valsts uzņēmumu padomēm. Vai lielajiem valsts uzņēmumiem, jūsuprāt, nepieciešamas šīs padomes?

Jā, pilnīgi noteikti. Jebkurā lielā uzņēmumā ir nepieciešama institūcija, kas nosaka darbības stratēģisko virzienu un kontrolē ikdienas biznesa lēmumu pieņēmējus un īstenotājus. Mūžīgais jautājums – cik labi vai slikti notiek šo pārstāvju iecelšana valsts uzņēmumu padomēs. Skaidrs, ka profesionāļu loks, no kura izvēlēties, ir ierobežots. Noteiktu jomu speciālistu, kuri spēj definēt stratēģiju, nav daudz. Turklāt katrā uzņēmumā ir vispārēju jautājumu loks, bet, atkarībā no nozares, ir arī specifiski jautājumi, piemēram, ūdensapgāde vai enerģētika, un ir ļoti labi jāpārzina šī joma, lai varētu stratēģiskā līmenī ieteikt kaut ko dzīvotspējīgu.

Ir skaidrs – nav atbalstāma liela skaita valsts ierēdņu iecelšana padomēs. Viens šāds cilvēks padomē noder, lai uzturētu saikni ar akcionāra redzējumu un vajadzībām. Bet ir jāsaprot, ka valsts ierēdņu pieredze un iemaņas kardināli atšķiras no tā, ko var sniegt cilvēki ar pieredzi tirgū.

Uzņēmēji nereti ir pauduši, ka Latvijā jebkura nozare ir pārregulēta? Vai piekrītat šim viedoklim?

Atkal – viss ir relatīvs. Katrā nozarē ir gan nevajadzīga regulācija, gan jautājumi, kas tiešām prasās risināmi.

No advokātu viedokļa visizaicinošākie ir brīži, kad tiek ieviests jauns regulējums, kas skar visu tirgu, visas nozares. Mēs esam piedzīvojuši un noteikti piedzīvosim vēl daudzus šādus regulējuma viļņus. Es negribētu teikt, ka šie periodiskie regulējuma uzplūdi nav vajadzīgi. Piemēram, lielo datu un mākslīgā intelekta laikmetā datu aizsardzība ir ļoti nepieciešama. Tomēr brīži, kad jebkurš jauns regulējums stājas spēkā, biznesam ir sāpīgi, jo ļoti daudz laika un līdzekļu ir jāinvestē, lai piemērotos jaunajām prasībām.

Cits piemērs – cīņa ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Skaidrs, ka tā ir ļoti nepieciešama, tomēr tas ir bijis un joprojām ir milzīgs slogs dažāda veida uzņēmumiem, tostarp juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Relatīvi nelielām organizācijām, pat nerunājot par advokātiem vai notāriem, kuri praktizē individuāli, ir jānolīgst darbinieki, kas nodarbojas tikai ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas jautājumiem. Tas ir liels organizatorisks un finansiāls slogs.

Saprotu, ka organizācijas un speciālisti, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, ir secinājuši, ka valsts mērogā nav iespējams labāks risinājums par jau ieviesto. Valsts nevar nodrošināt vienu iestādi, kurā uzņēmējs ierodas un, piemēram, pavaicā: vai šis ir labs vai slikts cilvēks, vai viņa nauda ir godīgi nopelnīta, un vai drīkst ar viņu sadarboties. Tā nu esam situācijā, kurā finanšu konsultanti, brokeri, advokāti, notāri, bankas un citi katrs dara vienu un to pašu darbu, nereti vairākas reizes pēc kārtas. Nevienam no iesaistītajiem nav tiesību paļauties, ka kāds cits to jau paveicis. Milzīgs slogs ekonomikai.

Nākamais vilnis, kas jau mūs ir sasniedzis, ir tā saucamais vides, sociālais un pārvaldības jeb ESG jautājums. Un tā varētu turpināt.

No vienas puses, katrs jauns vilnis advokātu birojiem rada noteiktu darba apjomu un ienākumus. No otras puses – nevarētu teikt, ka mēs šos viļņus izbaudītu. Daudz labprātāk mēs strādājam pie uzdevumiem, kuri nekavējoties palielina mūsu valsts iekšzemes kopproduktu.

Tuvojas arī mākslīgā intelekta regulējums.

Jā, tā ir nākamā jaunā joma. Sabiedrība mūsdienās daudz vairāk eksistē virtuālajā vidē nekā reālajā dzīvē.

Vai savā darbā izmantojat mākslīgo intelektu?

Jau vairākus gadus eksperimentējam ar dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem. Protams, ar zināmu piesardzību, jo tas ir saistīts gan ar kvalitātes, gan konfidencialitātes jautājumiem, kā arī izmaksām. Lielākajos ārvalstu advokātu birojos darbojas tehnoloģiju departamenti, kuru uzdevums ir attīstīt šo jomu. Mūsu birojā šos procesus vada tehnoloģiju un inovāciju vadītājs. Galvenais uzdevums ir dažādu rīku izveide un pieejamo programmu piemērošana mūsu konkrētajām vajadzībām.

Protams, globālā mērogā risinājumi tiek aizvien uzlaboti un kļūst kvalitatīvāki. Tomēr pirmā brīža sajūsma un cerība, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību advokātu darbs nekavējoties kardināli mainīsies, vēl nav piepildījusies. Cerējām, ka darījumos ātri un kvalitatīvi varēsim veikt due diligence (padziļināto izpēti) – mākslīgais intelekts veikli izskries cauri dokumentu tūkstošiem, atradīs pareizās atbildes un izvilks gaismā problēmjautājumus. Tomēr pārliecinājāmies, ka pagaidām tas tā nenotiek. Arī advokāti no ļoti lieliem starptautiskiem birojiem, kuru apgrozījums mērāms miljardos un kuriem ir pieejamas jaunākās tehnoloģijas, pagaidām ir piesardzīgi. Biroji, kuri sākuši testēt, piemēram, “Harvey” – ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīku, kas domāts juridiskajam tirgum, – izsakās ļoti piesardzīgi – pagaidām tie ir tikai testi, nevis ikdienas darbs.

Atsevišķus dokumentus jau šobrīd var sākotnēji gatavot ar mākslīgā intelekta palīdzību, tomēr rezultāts ir jāpārbauda, uz to nevar pilnībā paļauties. Tas, kas šobrīd nodarbina birojus, – kā mākslīgā intelekta laikmetā varēsim piesaistīt jauno paaudzi. Ja sākotnējos dokumentus gatavo mākslīgais intelekts un tikai nākamajos posmos tiem “pieslēdzas” pieredzējis advokāts, tad kāds būs ceļš, lai no tiesību studenta kļūtu par pieredzējušu advokātu. Kur un kā vingrināt savas analītiskās spējas, uzkrāt pieredzi, kas ļauj labot un papildināt visvareno mākslīgo intelektu?

Jebkurā gadījumā – būs interesanti, un, pārfrāzējot Raini: pastāvēs, kas mainīsies.

Publikācija: ibizness.lv