Jaunumi nodokļu piemērošanai attiecībā uz zaudētiem parādiem

Neviens saimnieciskās darbības veicējs nevēlas parādus, ne tikai tādēļ, ka netiek saņemta samaksa par piegādāto preci vai pakalpojumu, kuras saražošanā vai piegādāšanā ir ieguldīti līdzekļi, bet arī tāpēc, ka parādi var radīt papildu nodokļu maksājumus. Neveicot piesardzības darbības, par šādiem parādiem var nākties papildus samaksāt gan uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), gan PVN.

UIN

UIN piemērošanas kārtība nedrošiem parādiem mainījās 2018.gadā, kad tika ieviesta jaunā UIN sistēma, kas paredz, ka UIN ir maksājams, tikai sadalot peļņu. Nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 9.pantu, uzskata par nosacīti sadalīto peļņu, par kuru maksājams UIN.

UIN maksājams

UIN likuma 9.panta 1.daļā noteikts, ka par nedrošajiem debitoriem ir jāmaksā UIN, ja tiek izpildīts kaut viens no minētajiem parāda kritērijiem un nav piemērojams kāds no atbrīvojumiem, kas minēti šī paša panta 3.daļā:

• parāda summas apmērā izveidots uzkrājums, tas ir iekļauts kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas;
• tas ir iekļauts zaudējumos (norakstīts izdevumos);
• par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.9 “Finanšu instrumenti”, un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā no tā rašanās brīža, kā arī ir izpildīti nosacījumi:
  • zvērināts revidents ir sniedzis revidenta ziņojumu par finanšu pārskatu;
  • uzņēmums nodrošina katra uzkrājumos iekļautā debitora parāda izsekojamību;
  • uzņēmumam ir izveidota debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas grāmatvedības uzskaites kārtība.

Prasība aprēķināt UIN par nesamaksātu parādu attiecināma arī uz parādu, kurš pārņemts ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām.

Ja par parādu maksājams UIN, tad parāda summu iekļauj pārskata gada pēdējā taksācijas perioda UIN deklarācijā.

UIN nav maksājams

Parāds nav jāiekļauj ar UIN apliekamajā vērtībā, ja ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir izpildīts nosacījums, ka debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un ir izpildījies vismaz viens no UIN likuma 9.panta 3.daļas 2.–12. punktā minētajiem nosacījumiem:

• debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
• ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību, un komercsabiedrība – debitore – ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra (UR) vai atbilstoša reģistra citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
• ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora – fiziskas personas – un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
• debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro;
• debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ un ir saistīta ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no uzņēmuma pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro;
• parāda summa nav atgūta no debitora – fiziskas personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, – dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka šī dzēstā summa saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:
  • debitora – juridiskas personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta – maksātnespējas procedūras pabeigšanu;
  • debitora – fiziskas personas – bankrota procedūras pabeigšanu;
• parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa (vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa) pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;
• parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;
• debitors – fiziska persona – ir miris;
• debitors ir atbrīvots no parāda samaksas Fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā.

Kritēriji PVN par zaudētiem parādiem atgūšanai

Savukārt PVN atgūšanu par zaudētiem parādiem regulē atjaunotais PVN likuma 105.pants, kurā noteikti kritēriji PVN atgūšanai.

Vispārējā gadījumā, neveicot nekādas parāda piedziņas darbības, PVN ir maksājams par visiem sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm, piemērojot atbilstošu PVN likmi, arī tad, ja klients nav samaksājis. Izņēmums ir tikai gadījumā, ja PVN tiek piemērots pēc “naudas līdzekļu uzskaites” principa. Atbilstoši PVN likuma 137.pantam šādā gadījumā PVN tiek aprēķināts un arī atskaitīts tikai tad, kad PVN summa ir samaksāta, proti, piegādātājs PVN maksā, kad ir saņēmis apmaksu no pircēja, savukārt, pircējs atskaita PVN, kad ir to samaksājis.

Parāds līdz 1000 eiro

No 2024.gada no 430 eiro uz 1000 eiro (neieskaitot PVN) ir palielināta parāda summa, attiecībā uz kuru PVN atgūšanai nepieciešams minimāls pierādījumu apjoms. Proti, sniedzot pakalpojumus vai piegādājot preces par summu līdz 1000 eiro, var rēķināties, ka nesamaksāšanas gadījumā vismaz PVN par to nebūs jāmaksā.

Grozījumi attiecībā uz PVN likuma 105.panta 2.daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir attiecināmi uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti no 2024.gada 1.janvāra.

PVN korekcijai ir jāizpilda visi noteiktie kritēriji:

• par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins;
• parāds ir radies pēdējo 3 taksācijas gadu laikā;
• par veikto darījumu ir aprēķināts PVN, un tas ir norādīts attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijā;
• zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos);
• preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;
• preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms 3 mēnešiem un nav atjaunota (agrāk termiņš bija 6 mēneši);
• reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai.

No 2024.gada ir atcelta prasība VID informēt slikto parādnieku par valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu, bet šis pienākums ir atstāts tikai piegādātājam, kuram parādniekam jānosūta informācija par to, ka attiecīgais parāds šī likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

Parāds virs 1000 eiro

Lai atgūtu PVN par parādiem, kas lielāki par 1000 eiro, jāizpilda visas prasības, kas attiecas uz “mazajiem” parādiem, bet papildus jābūt tiesas spriedumam par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja aktam par piedziņas neiespējamību.

Ja debitoram ir maksātnespējas process, zaudēto parādu nav nepieciešams pieteikt kreditoru prasījumu reģistrā. Informāciju, kas iekļaujama kreditoru prasījumu reģistrā, regulē Maksātnespējas likuma 78.pants.

PVN norēķinu termiņš

Iepriekš PVN atgūšana bija iespējama tikai reizi gadā – pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa nodokļa deklarācijā, savukārt parādnieks PVN maksāja atpakaļ budžetā līdz nākamā gada 31.jūlijam. Šobrīd PVN par šādu parādu var atgūt un arī koriģēt, norādot to kā priekšnodokli kārtējā PVN deklarācijā:

• piegādātājs, kad ir izpildīti kritēriji PVN korekcijai;
• parādnieks, kad saņēmis informāciju no piegādātāja, ka parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

PVN deklarācija

PVN deklarācijā koriģējamo PVN uzrāda:

• preču/pakalpojumu piegādātājs: PVN summu norāda PVN deklarācijas 67.rindā, informāciju par darījumu pielikuma PVN1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 1.daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” ar kodu “Z”;
• preču/pakalpojumu saņēmējs (parādnieks): PVN summu norāda PVN deklarācijas 57.rindā, pielikuma PVN1 1.daļā ar kodu “Z”; parāda vērtību un PVN norāda ar mīnusa zīmi.

Ja preču vai pakalpojumu sniedzējs ir izslēgts no PVN reģistra un ir izpildīti pamata nosacījumi, tad zaudētā parāda PVN summu atgūst, iekļaujot šo korekciju pēdējā taksācijas perioda PVN deklarācijā. Savukārt, ja no PVN reģistra tiek izslēgts parādnieks, atmaksājamais PVN samaksājams 20 dienu laikā no izslēgšanas dienas, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu.

3 gadu termiņš

3 gadu termiņš no parāda rašanās brīža ir ievērots, ja šo 3 gadu laikā no parāda rašanās brīža ir:

• iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu attiecībā uz parādiem, kas pārsniedz 1000 eiro (bez PVN);
• uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra;
• uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra.

Attiecībā uz maksātnespējas un bankrota procedūrām nav jāievēro prasība pārtraukt sadarbību vismaz uz 3 mēnešiem.

Attiecībā uz 3 gadu termiņa ievērošanu no parāda rašanās brīža jāpiemin salīdzinoši nesen, 2023.gada 7.septembrī, publicētais ģenerāladvokāta viedoklis Eiropas Savienības Tiesas (EST) lietā C-314/22 “Consortium Remi Group” par situāciju Bulgārijā. EST uzdotie jautājumi un ģenerāladvokāta atbildes šajā lietā cita starpā skar arī termiņu noteikšanu iespējai veikt PVN korekciju par sliktajiem parādiem.

Lietā viens no tiesai uzdotajiem jautājumiem skar direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 90.panta interpretāciju attiecībā uz to, kad iestājas noilguma termiņš pieteikuma iesniegšanai par PVN atgūšanu, ja parādnieks nav samaksājis. Ģenerāladvokāta viedoklis šajā lietā ir, ka noilguma termiņš, ko sāk skaitīt no pakalpojumu sniegšanas vai rēķina izrakstīšanas brīža, nav saderīgs ar PVN direktīvas 90.pantu. Ja šis brīdis nav juridiski precīzi noteikts, noilguma termiņu var sākt skaitīt tikai no brīža, kad prasījums ir kļuvis neiekasējams, ar varbūtību, kas robežojas ar noteiktību.

Ja EST gala spriedumā lems līdzīgi kā ģenerāladvokāte, tad 3 gadu periods varētu būt garāks – nevis no parāda samaksai noteiktā termiņa (kā to uzskata VID), bet no brīža, kad tas kļuvis neiekasējams, ar varbūtību, kas robežojas ar noteiktību. Līdz ar to ir būtiski pārliecināties par EST skatījumu uz parādu noilguma termiņu pēc šīs lietas izspriešanas.

Ja tiek atjaunota sadarbība vai parāds atgūts

No 2024.gada ir paredzēti papildu noteikumi. Piemēram, ja tiek atjaunota sadarbība ar fizisku personu, – rodas pienākums iemaksāt atpakaļ budžetā atskaitīto zaudētā parāda PVN summu tajā taksācijas periodā, kurā ir atsākta sadarbība.

Atsākot sadarbību ar juridiskām personām – PVN maksātājiem –, tāpat kā arī līdz šim, iepriekš no valsts budžeta atgūtais PVN ir jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā, jo netiek izpildīti PVN likuma 105.panta 2.daļas 6.punkta nosacījumi.

Tāpat, ja zaudētais parāds tiek samaksāts no parādnieka puses, preču vai pakalpojumu sniedzējs PVN par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu iemaksā atpakaļ budžetā, savukārt parādnieks to attiecīgi var atskaitīt kā priekšnodokli tā perioda PVN deklarācijā, kad parādu ir samaksājis.

Pierādāmas darbības zaudētā parāda atgūšanai

Parādu piedziņas un atgūšanas darbību pierādīšana ir svarīga gan no UIN, gan PVN aspekta. Nodokļu likumos nav noteiktas konkrētas darbības, kas ir veicamas, bet ir jābūt pierādījumiem par veiktajiem pasākumiem, piemēram, sarakstei ar parādnieku – atgādinājumiem, brīdinājumiem, tostarp e-pastu sarakstē, pierādījumiem par ierakstītu vēstuļu nosūtīšanu, izdrukām no parādu piedziņas kompānijām, sludinājumiem “Latvijas Vēstnesī” u.c.

Ņemot vērā UIN likumā un PVN likumā noteiktās prasības, ir apkopoti tipiskākie gadījumi un iespējas atgūt PVN un nemaksāt UIN:

Jācer, ka sniegtā informācija ļaus labāk sagatavoties situācijām, kad darījuma partneris nemaksā un nav sasniedzams, jo bieži savlaicīga reakcija (pārrunas ar debitoru, piedziņas darbības, parādu cedēšana) ļauj novērst sliktākos scenārijus.