Jauna lietu kategorija – patērētāju kolektīvās prasības

2023.gada 15.oktobrī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), ieviešot regulējumu patērētāju kolektīvo prasību lietām. Vienlaikus ar šo pašu datumu apjomīgi grozījumi tiek ieviesti arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), nosakot prasības kvalificēto institūciju, kas būs tiesīgas celt kolektīvās prasības patērētāju labā, darbībai un precizējot atsevišķas patērētāju kolektīvo prasību nianses.

Kādas priekšrocības?

Kolektīvajām patērētāju prasībām ir vairākas ievērojamas priekšrocības gan patērētājiem, gan tirgum kopumā. Pirmkārt, šie mehānismi dod iespēju patērētājiem, īpaši gadījumos, ja individuālas prasības varētu būt finansiāli neizdevīgas, apvienojot resursus un prasības, efektīvi vērsties pret negodīgu komercpraksi un prasīt atlīdzināt kaitējumu.

Otrkārt, kolektīvās patērētāju prasības ir preventīvs līdzeklis negodprātīgiem komersantiem. Zinot, ka pret tiem var iesniegt kolektīvo prasību tiesā, komersanti tiek mudināti ievērot augstākus standartus un noteikumus, tādējādi veicinot godīgu konkurenci tirgū.

Visbeidzot šie mehānismi uzlabo tiesu efektivitāti. Konsolidējot līdzīgas prasības, tiesas var efektīvāk izskatīt lietas, ietaupot laiku un resursus. Šī efektivitāte ir izdevīga gan patērētājiem, gan komersantiem, kas meklē savlaicīgu risinājumu.

Ko paredz jaunais regulējums?

Prasības iesniedzējs

Prasību ne mazāk kā piecu patērētāju labā turpmāk varēs iesniegt personas, kuras iekļautas kvalificēto institūciju sarakstā. Latvijā šo sarakstu veido un uztur Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), savukārt visas Eiropas Savienības (ES) kopīgo sarakstu veido – Eiropas Komisija. Kvalificētās institūcijas statusu var piešķirt patērētāju tiesību aizsardzības asociācijai vai biedrībai, kas atbilst PTAL 23.¹panta prasībām, piemēram, tai jādarbojas patērētāju tiesību aizsardzības jomā vismaz iepriekšējos 12 mēnešus, jābūt neatkarīgai, un to nedrīkst ietekmēt ražotāji, pārdevēji un citi potenciālie kolektīvo prasību atbildētāji. Kvalificētās institūcijas statusu var piešķirt kā pastāvīgu vai arī konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai.

Tātad prasītāji šajās lietās nebūs paši patērētāji, bet gan kvalificētās institūcijas, proti, patērētājiem nebūs jāparaksta prasības pieteikums un jādodas uz tiesas sēdēm, bet to patērētāju labā darīs kvalificētās institūcijas.

Tiem patērētājiem, kuri vēlēsies pieteikties dalībai kolektīvajā prasībā, būs jāparaksta pieteikums par vēlmi pievienoties kolektīvajai prasībai, kā arī jāsniedz pamatojums tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu. Patērētājam arī būs jāapliecina, ka viņš jau nav izmantojis citus tiesību aizsardzības līdzekļus sava prasījuma apmierināšanai (piemēram, panācis individuālu strīda risinājumu ar komersantu). Turklāt prasītājam arī jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina kaitējumu (čeks vai cits maksājuma dokuments). Šāds pieteikums tiks uzskatīts par pietiekamu pilnvarojuma dokumentu CPL paredzēto darbību veikšanai, un atsevišķa pilnvara nebūs jāsniedz.

Strīda izskatīšanas process

Grozījumu mērķis ir izveidot vienotu sistēmu iespējamā patērētāju tiesību strīda izvērtēšanai PTAC un tiesā, lai jautājumus, ko izskatījis PTAC, atkārtoti nebūtu jāvērtē tiesai. Piemēram, patērētāju tiesību pārkāpuma lietas izpēte PTAC ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietā līdz brīdim, kad PTAC pieņem lēmumu par pārkāpuma esamību vai arī tiek pieņemts lēmums par izpētes izbeigšanu. Savukārt, ja PTAC lēmums, ar kuru konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, jau stājies spēkā vai patērētāju tiesību pārkāpums konstatēts tiesas spriedumā, kas stājies likumīgā spēkā, izskatot kolektīvo prasību, patērētāju tiesību pārkāpums nebūs jāpierāda no jauna. Izņēmums būs, ja pārkāpumu būs konstatējusi citas dalībvalsts patērētāju aizsardzības iestāde; šādā gadījumā patērētāju tiesību pārkāpums tiks uzskatīts par pierādītu, ja vien komersants neiesniegs pierādījumus par patērētāju tiesību pārkāpuma neesamību.

Lai vienā tiesvedībā izskatītu pēc iespējas vairāku patērētāju prasījumus, CPL paredz tiesai pienākumu organizēt sagatavošanās tiesas sēdi un noteikt prasītājam – kvalificētajai institūcijai – pienākumu izsludināt patērētāju atkārtotu pieteikšanos, attiecīgi pēc tam precizējot prasības pieteikumu.

Finansiālā puse

Īpaša uzmanība tiek veltīta arī procesa izmaksām. Pirmkārt, kvalificētā institūcija ir atbrīvota no pienākuma segt valsts nodevu par prasības celšanu. Otrkārt, uzvarētas kolektīvās prasības gadījumā kvalificētā institūcija varēs prasīt atlīdzināt no zaudējušās puses – komersanta – izdevumus par juridisko palīdzību CPL noteiktajā apmērā. Tomēr būtiskākais ir jautājums par to, kurš segs kvalificētās institūcijas izdevumus tiesvedības laikā, tai skaitā, ja kolektīvā tiesvedība tiek zaudēta. Paredzēts, ka ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, noteiks Ministru kabinets.

PTAL ir paredzēts arī īpašs regulējums kvalificēto institūciju finansējuma avotiem, nosakot, ka kvalificētajām institūcijām ir jāatklāj finansējuma avoti gan tiesai, gan PTAC, ja tie to pieprasa. Kompetento iestādi drīkst finansēt gan no valsts līdzekļiem (piemēram, PTAC tiks atvēlēti finanšu līdzekļi šādu kolektīvo prasību izdevumu segšanai), gan no privātajiem līdzekļiem, tomēr to nedrīkst finansēt persona, kura ir komersanta, pret kuru vērsts patērētāju kolektīvais prasījums, konkurents. Lai finansētu kolektīvo prasību, kvalificētā institūcija var noteikt arī reģistrācijas maksu, kas tādā gadījumā ir priekšnoteikums, lai patērētājs pievienotos kolektīvajai prasībai.

Secinājumi

Patērētāju kolektīvo prasījumu iesniegšana ES ir nozīmīgs solis ceļā uz patērētāju tiesību nodrošināšanu un godīgas konkurences veicināšanu. Šis mehānisms, dodot jaunas aizsardzības iespējas patērētājiem, novēršot neētisku komercpraksi un veicinot tiesu iestāžu efektivitāti, var kļūt par efektīvu patērētāju tiesību aizsardzības līdzekli un mainīt ES tirgus kopējo ainavu.

Turpinot pilnveidot un stiprināt šos mehānismus, patērētāji var sagaidīt vēl lielāku aizsardzību, bet komersanti – vienlīdzīgus konkurences apstākļus, veicinot tirgu, kurā valda uzticība un godīgums. Sagaidāms, ka komersanti turpmāk vēl atbildīgāk izturēsies pret PTAC vestajām patērētāju tiesību pārkāpumu lietām un patērētāju tiesību aizsardzības biedrības, kas līdz šim bija salīdzinoši maz redzamas, kļūs daudz aktīvākas un spēcīgākas.

Publikācija: itiesibas.lv