Neatbilstošas valsts valodas zināšanas – iemesls atlaišanai?

Darbinieka valsts valodas zināšanas ir nepietiekamā līmenī, lai turpinātu veikt darba pienākumus. Vai valsts valodas zināšanu līmenis var būt vienīgais kritērijs, lai atlaistu darbinieku?

Latviešu valodas zināšanas, precīzāk, to trūkums, var būt pamats darba līguma izbeigšanai. Taču iespēja uzteikt darba līgumu neatbilstošu valsts valodas prasmju dēļ ir atkarīga no tā, vai prasība pēc latviešu valodas zināšanām noteiktā līmeni attiecīgajā amatā ir noteikta normatīvajos aktos.

Darba likuma (DL) 115.panta 5.daļa nosaka, ka darba devējs nekavējoties izbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā. Savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” nosaka obligātās latviešu valodas prasības vairākiem amatiem. Piemēram, grāmatvedim jāpārvalda latviešu valoda vismaz B2 līmenī. Tātad, ja persona ieņem amatu, kuram ir noteiktas valsts valodas prasmes saskaņā ar MK noteikumiem Nr.733, neatbilstība šīm prasībām var būt pamats darba līguma izbeigšanai atbilstoši DL 115.panta 5.daļai.

Tomēr ir situācijas, kad normatīvie akti nenosaka prasības pēc latviešu valodas zināšanām attiecīgajā amatā. Tad darba devējs var noteikt prasības, kādām darbiniekam jāatbilst, lai ieņemtu amatu. Piemēram, darba devējs var noteikt, ka attiecīgajā amatā strādājošam darbiniekam jāprot latviešu valoda noteiktā līmenī, ja zināšanas neatbilst prasībām, tas var būt pamats darba līguma nenoslēgšanai ar darbinieku.

Neatbilstība valodas zināšanu prasībām var būt pamats darba līguma izbeigšanai ar jau esošu darbinieku. Tomēr tādā gadījumā darba devējam jāspēj racionāli izskaidrot, kādēļ pieņēmis un noteiktu laiku turpinājis darba attiecības ar darbinieku, jau zinot, ka darbinieka latviešu valodas prasmes ir neatbilstošas. Racionāls skaidrojums varētu būt – darba devējs, apzinoties darbaspēka trūkumu, pieņēmis darbā darbinieku, kura latviešu valodas prasmes uz darba līguma noslēgšanas brīdi neatbilst darba devēja izvirzītajām prasībām, tomēr darbinieks apņēmies savas valodas zināšanas noteiktā laikā uzlabot. Ja pēc noteiktā laika, kuru ieteicams fiksēt rakstveidā, darbinieks savas valodas prasmes nav uzlabojis atbilstoši nepieciešamajam līmenim, tas var būt pamats darba līguma izbeigšanai atbilstoši DL 101.panta 1.daļas 6.punktam.

Publikācija: itiesibas.lv