Interešu pārstāvības atklātības likums: kā to vislabāk ievērot
2023 - 01 - 17
Autors: Edgars Pastars
Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (turpmāk – Likums).1 Par tā nepieciešamību runāts daudz un kopš neatminamiem laikiem.
Ņemot vērā raksta autora darba pieredzi Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Finanšu nozares asociācijā (arī kā interešu pārstāvim) un darba grupā, kas izstrādāja Likumu, šī publikācija tapusi, lai dalītos ar novērojumiem un ieteikumiem Likuma piemērošanā.
Likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, bet vēl ne pilnā apjomā, jo ir daudzi darbi, kas jāizdara praktiskai ieviešanai, it īpaši IT sistēmu jomā. Tādēļ rakstā analizēta arī pārejas perioda specifika.
Vispārīgi par galveno
Interešu pārstāvība ir ikviena saziņa ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publisku lēmumu (politikas dokumentu, normatīvo aktu, administratīvo aktu, ko pieņem politiskas amatpersonas). Likums attiecas ne tikai uz kādu normatīvo aktu izstrādi, bet arī piemērošanu (piemēram, mēģinot panākt kādu skaidrojumu vai vadlīniju izdošanu).
Publiskas varas pārstāvis ir ikviens valsts vai pašvaldībā strādājošais (arī politiskas amatpersonas ārštata padomnieks), ar ko sazinās, lai ietekmētu lēmumu, ko pieņem politiskas amatpersonas. Tas nozīmē: ja gala lēmumu pieņem augsta ranga administratīvas amatpersonas (ierēdņi), šis jautājums nav Likuma tvērumā, tomēr neliedz amatpersonām piemērot atklātības pasākumus pašām, ievērojot vispārīgās fizisko personas datu apstrādes prasības
Interešu pārstāvības likums formalizē interešu pārstāvības darbības, kas ir vajadzīgas (nekas nevar būt sliktāks par ierēdņiem un politiķiem, kas pieņem lēmumus tikai sarunās ar sevi), bet tas noteikti uzreiz nerisinās “lietu kārtotāju” problēmu. Šis rūpals, visticamāk, iet roku rokā ar nelikumīgu partiju finansēšanu, tirgošanos ar ietekmi utt., kas jau ir jārisina kriminālprocesuālā kārtībā.
Publiskās varas pārstāvim Likumā ir atstāta novērtējuma brīvība, lai katru rokas spiedienu nefiksētu; noteikti šeit pastāvēs gadījumi, kuros kāds nepamatoti “nesajutīsies lobēts”. Publiskās varas pārstāvjiem ir jābūt pietiekami noteiktiem, lai arī privātpersonas, kas piedalās sanāksmēs, saprastu, vai konkrētā aktivitāte ir interešu pārstāvība. Jāņem vērā, ka interešu pārstāvības darbība nav obligāti saistīta ar atlīdzības elementa esamību; ne vienmēr tās veikšanai būs rakstveida līgums.
Likuma ieviešana sadalīta divos nozīmīgos posmos. Pārejas periodā Likuma piemērošana būs izaicinoša, jo vēl nedarbosies centralizētais interešu pārstāvības reģistrs. Tas nozīmē, ka līdz 2025. gada 1. septembrim iestāžu un interešu pārstāvju attiecības regulēs likuma 5. un 6. pantā noteiktie pienākumi, bet interešu pārstāvības fiksēšanas kārtība būs katras iestādes iekšējās kārtības jautājums.
Atsauce uz žurnālu: Pastars E. Interešu pārstāvības atklātības likums: kā to vislabāk ievērot. Jurista Vārds, 17.01.2023., Nr. 3 (1269), 6.-9.lpp.