Interešu konflikta pārbaude publiskajos iepirkumos

Šobrīd tiek izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas ietver regulējumu par interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošanu. Plānots, ka iepirkuma procedūras dokumentu izstrādātāji – pasūtītāja darbinieki un amatpersonas –, izstrādājot iepirkuma procedūras, nevarēs atrasties interešu konflikta situācijā. Turklāt šīm personām arī jāapliecina interešu konflikta neesamība. Kā noteikt interešu konflikta pastāvēšanu, turklāt nepārkāpjot personas datu aizsardzību?

Interešu konflikta noteikšana

Interešu konflikts apzīmē situāciju, kur pastāv konflikts starp publiskas amatpersonas publiskajiem pienākumiem un privātajām interesēm. Proti, publiskajai amatpersonai ir privātas intereses, kas varētu neatbilstoši ietekmēt tās spējas pildīt oficiālos pienākumus un tās atbildību. Lai nodrošinātu publiskā iepirkuma tiesiskumu un izvairītos no finanšu korekcijām, iepirkuma pasūtītāja aktīva loma interešu konflikta identificēšanā ir būtiska. Šādu uzskatu pastiprina Eiropas Komisijas secinājums paziņojumā “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu (2021/C 121/01)” – lai iestātos nelabvēlīgas sekas, nav jāpierāda interešu konflikta faktiska ietekme uz konkrētu lēmumu pieņemšanas procesa, proti, nav nepieciešams pierādīt, ka interešu konflikts ir apzināti izmantots uzvarējušā pretendenta labā.

Ņemot vērā minēto, grozījumi PIL paredz pasūtītājam pienākumu pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā, izvērtēt, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ var uzskatīt, ka kāda no komisijas sastāvā iekļaujamām personām varētu pārstāvēt iespējamo kandidātu vai pretendentu intereses vai būt saistīta ar tiem. Ja šādi apstākļi tiek konstatēti, tad attiecīgo personu neiekļauj iepirkuma komisijas sastāvā.

Vienlaikus rodas jautājums par interešu konflikta noteikšanu praksē. Uzņēmumā interešu konflikta noteikšanai var pastāvēt noteiktas procedūras. Var izmantot dažādus informācijas iegūšanas veidus – pasūtītājam pieejamos informācijas avotus, kā arī pārbaudēm nepieciešamo informāciju pieprasot sniegt konkrētajai personai. Tā kā šobrīd nepastāv vienotas sistēmas, ar kuras palīdzību varētu noteikt interešu konflikta pastāvēšanu, izpēte galvenokārt balstās uz dažādām ziņām un likumsakarībām, personu sniegto informāciju, kā arī informāciju publiski pieejamos reģistros, piemēram, komercreģistrā, uzņēmumu reģistrā un komercķīlu reģistrā.

Grozījumi PIL paredz regulējumu, uz kura pamata Elektroniskajā iepirkumu sistēmā varētu iegūt informāciju par iepirkuma procedūrā iesaistīto personu saistību ar kandidātu vai pretendentu. Proti, tiks sinhronizēti dati no Fizisko personu reģistra, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmuma dienesta, kā rezultātā pasūtītājs varēs iegūt e-izziņu par iepirkumā iesaistīto personu savstarpējo saistību. Šādi tiktu būtiski atvieglota un pilnveidota interešu konflikta noteikšana publisku iepirkumu ietvaros.

Personas datu apstrāde

Personas datu aizsardzību galvenokārt regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula. Norādāms, ka interešu konflikta pārbaude publiskā iepirkuma ietvaros vispārīgi nepārkāpj personas datu aizsardzības noteikumus vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, Vispārīgā datu aizsardzības regula attiecas tikai uz fizisku personu datu apstrādi – pārbaudot informāciju par juridiskām personām, regulas prasības nav attiecināmas. Otrkārt, interešu konflikta pārbaude publiska iepirkuma ietvaros ir saistīta ar juridiska pienākuma izpildi, kas ir noteikts kā viens no likumīgiem datu apstrādes pamatiem Vispārīgā datu aizsardzības regulā.

Papildus, grozījumi PIL paredz likumā tieši noteikt, ka pasūtītājs ir tiesīgs iegūt un apstrādāt fizisko personu datus – identificējošo informāciju, kontaktinformāciju, informāciju par darba vietām, radiniekiem un arī citus fizisko personu datus, kuri nepieciešami likumā noteikto pārbaužu veikšanai. Līdz ar to, ciktāl ir ievērotas pārējās Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, piemēram, dati ir apstrādāti iespējami ierobežotā apjomā un tikai noteiktā mērķa ietvaros, personas datu apstrāde būs tiesiska.

Publikācija: itiesibas.lv