PVN maksāšanas kārtība, saņemot būvniecības pakalpojumu

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Lietuvā, veic angāra būvniecību Latvijā, ko pasūtījis Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs. Vai pakalpojuma sniedzējam, Lietuvas uzņēmumam, rēķins jāizraksta, piemērojot PVN 21% likmi vai apgriezto PVN maksāšanas kārtību?

Būvniecības pakalpojumi

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 25.pantu ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

PVN likuma 142.panta 1.daļas izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkuru būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana. Savukārt Būvniecības likuma 1.panta 2.punkta izpratnē būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu.

Angāra būvniecība uzskatāma par būvniecības pakalpojumu, kas sniegts saistībā ar nekustamo īpašumu Latvijā, un šādam darījumam PVN piemērojams Latvijā.

Lietuvas sabiedrība ir reģistrējusies Latvijā

Lietuvas sabiedrībai, sniedzot ar PVN apliekamus pakalpojumus iekšzemē (pakalpojums, kas saistīts ar nekustamo īpašumu Latvijā), ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju Latvijā pirms šādu pakalpojumu sniegšanas. Ja Lietuvas sabiedrība ir reģistrēta kā PVN maksātāja Latvijā un izraksta rēķinu ar savu Latvijas PVN maksātāja numuru, tā  ir tiesīga par būvniecības pakalpojumiem izrakstīt rēķinu bez PVN, piemērojot Latvijas PVN likuma 142.panta kārtībā paredzēto īpašo režīmu būvniecības pakalpojumiem (ievērojot arī citus PVN likuma 142.pantā noteiktos kritērijus īpašā režīma piemērošanai – PVN rēķins tiek korekti izrakstīts, norēķini notiek bezskaidrā naudā). Šajā gadījumā būvniecības pakalpojuma saņēmējs pats aprēķinās PVN par saņemto būvniecības pakalpojumu no Latvijas PVN maksātāja.

Saņemot rēķinu par būvniecības pakalpojumu no Latvijas PVN maksātāja, kam PVN piemērots apgrieztā kārtībā, rēķina saņēmējs aprēķināto PVN summu norāda PVN deklarācijas par taksācijas periodu 52.rindā “Ar PVN standartlikmi apliekamiem darījumiem” un priekšnodokli 62.rindā “Par precēm un pakalpojumiem iekšzemē”. Informāciju par darījumu norāda PVN deklarācijas pielikuma PVN1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 1.daļas “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” 3.ailē ar kodu “R3“.

Ja kāds no PVN likuma 142.pantā noteiktajiem kritērijiem nav ievērots, PVN piemērojams vispārējā kārībā.

Lietuvas sabiedrība nav reģistrējusies Latvijā

Savukārt, ja Lietuvas sabiedrība nav reģistrējusies Latvijā kā PVN maksātājs, tā izraksta rēķinu citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai bez PVN, savukārt Latvijas sabiedrība aprēķina PVN par saņemto pakalpojumu reversā kārtībā (atbilstoši PVN likuma 88.panta 2.daļai).

Šādā gadījumā preču iegāde tiek deklarēta Latvijas PVN deklarācijā. Saņemot rēķinu par būvniecības pakalpojumu no Lietuvas PVN maksātāja, kurš nav reģistrēts Latvijā kā PVN maksātājs, saņemtā pakalpojuma vērtība norādāma – aprēķināto PVN norāda 54.rindā “Par saņemtajiem pakalpojumiem”, priekšnodokli 63.rindā “Aprēķinātā PVN summa saskaņā ar likuma 92.panta 1.daļas 4.punktu (izņemot 64.rindu)”. Informāciju par darījumu norāda PVN deklarācijas pielikuma PVN1 1.daļā (Ministru kabineta noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.18.3. un 17.25.3.punkts).

Jāatzīmē, ka veicot saimniecisko darbību Latvijā (piemēram, būvējot nekustamo īpašumu Latvijā) Lietuvas sabiedrībai, kas veic būvdarbus Latvijā, jāvērtē vai tai neveidojas pastāvīgā iestāde vai pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, kas veido arī citus nodokļu riskus Latvijā.

Publikācija: ifinases.lv