Galvojuma līgums: būtība, riski, prakse

Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.

Kas ir galvojuma līgums

Galvojums ir ar līgumu uzņemts atbildības pienākums attiecībā uz kreditoru par trešās personas parādu. Galvojums, līdzīgi kā ķīla vai hipotēka, ir papildu saistība galvenajam līgumam, ar kuru tiek pastiprināta tā izpilde. Piemēram, lai nodrošinātu aizdevuma atmaksu, aizdevējs var noslēgt galvojuma līgumu ar aizņēmēja izvēlētu personu, tādējādi aizsargājot savas tiesības, ja aizņēmējam rodas finansiālas grūtības.

Atbilstoši Civillikuma (CL) 1694.pantam galvojumu var dot par saistībām, kurām ir mantiski novērtējams izpildījums, tostarp par saistībām vai to daļu, kas var rasties nākotnē vai izriet no neatļautas darbības. Būtiski norādīt, ka galvojuma līgums neatbrīvo galveno parādnieku no uzņemto saistību izpildes. Ja galvinieks izpilda saistības parādnieka vietā, tas var vērsties pret parādnieku par attiecīgā izpildījuma atgūšanu pēc saistību termiņa iestāšanās. Galvinieks var būt jebkura rīcībspējīga persona. Proti, ar galvojuma līgumu saistības var uzņemties pilngadīga persona, kurai nav noteikti rīcībspējas ierobežojumi. Tomēr praksē kreditori bieži izvērtē galvinieka mantisko stāvokli, lai nerastos situācija, kad parādu nevar atdot ne parādnieks, ne arī galvinieks.

Galvojuma līguma saturs

Priekšnoteikums galvojuma līguma spēkā esībai ir rakstveida formas prasības ievērošana. Tomēr tas nenozīmē, ka galvojuma līgumu nepieciešams slēgt kā atsevišķu līgumu – tā noteikumi var būt iekļauti arī galvenajā līgumā.

Galvojuma līgums neatbrīvo galveno parādnieku no uzņemto saistību izpildes. Ja galvinieks izpilda saistības parādnieka vietā, tas var vērsties pret parādnieku.

Vispārīgi kreditora saistības nepildīšanas gadījumā kreditoram vispirms jāvēršas pret galveno parādnieku, un tikai noteiktos gadījumos tas var vērsties pret pašu galvinieku (neekspromisorisks galvojums). Tas ir pamatnoteikums, kas ir piemērojams ciktāl puses nav līgumā ietvērušas noteikumus, ka galvinieks uzņemas saistības tāpat kā pats parādnieks. Ja galvojuma līgumā ir konstatējama šāda klauzula, kreditors var izvēlēties: vērsties pie parādnieka vai arī uzreiz pie galvinieka (ekspromisorisks galvojums). Attiecīgi šis ir arī praksē izplatītāks galvojuma veids.

Noslēdzot galvojuma līgumu, pusēm jāpārdomā noteikumi par galvinieka atbildības aprobežojumiem. Lai gan vispārīgi galvinieks atbild arī par galvenā parāda blakus prasījumiem, piemēram, līgumsodu un procentu maksājumiem, puses var izslēgt šādu atbildību. Turklāt galvojumu var aprobežot arī ar noteiktu termiņu vai kāda nosacījuma iestāšanos. Neskatoties uz to, ka pusēm ir plaša brīvība galvojuma līguma satura noteikšanai, praksē visbiežāk tiek izmantots neaprobežots ekspromisoriskais galvojums – galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks līdz tās izpildei pilnā apmērā.

Riski, noslēdzot galvojuma līgumu

Atbilstoši CL 1587.pantā ietvertajam līguma saistošā spēka principam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās grūtības neļauj pusei atkāpties no līguma. Līdz ar to pirms galvojuma līguma noslēgšanas galviniekam ir jāpārliecinās par galvojuma līguma noteikumiem un jāapsver iespējamie strīdi, kas varētu rasties nākotnē.

Izklāstītā ilustrācijai aplūkosim šādu piemēru. Laulātie nekustamā īpašuma iegādei noslēdz aizdevuma līgumu, kura izpilde ir pastiprināta ar galvojuma līgumu. Viens laulātais ir aizņēmējs, bet otrs laulātais – galvinieks, kas ir atbildīgs par parādu kā pats parādnieks. Ja laulība tiek šķirta, galvinieks saglabā atbildības uzņemšanās pienākumu iepretim aizdevējam par aizdevuma atmaksu pat tad, ja persona vairs nedzīvo attiecīgajā īpašumā. Aprakstītajā gadījumā galviniekam var rasties pienākums atlīdzināt aizdevuma summu pat tad, ja otrs laulātais, galvenais parādnieks, nav kavējis aizdevuma atmaksu. Turklāt galvojuma esība var ietekmēt arī galvinieka iespēju uzņemties citas kredītsaistības, kamēr saistības, kas ir pastiprinātas ar galvojuma līgumu, ir spēkā.

Noslēdzot ekspromisorisku galvojumu, galvinieks uzņemas saistības tāpat kā parādnieks, un kreditors var brīvi izvēlēties, no kuras personas pieprasīt saistību izpildi.

Secināms, ka personai nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, noslēdzot galvojuma līgumu. Neatkarīgi no tā, vai galvenais parādnieks ir laulātais, radinieks vai tuvinieks, jebkuru parādsaistību uzņemšanās ir risks. Nav iespējams paredzēt, vai neiestāsies neparedzēti apstākļi, kuru dēļ parādnieks objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nespēs izpildīt savas saistības, lai kā to vēlētos. Līdz ar to ieteicams apsvērt galvojuma apmēru, aprobežojot savu atbildību, piemēram, tikai ar pamatparāda vai pamatparāda un līgumsoda samaksu. Turklāt īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību galvojuma veidam, jo, noslēdzot ekspromisorisku galvojumu, galvinieks uzņemas saistības tāpat kā parādnieks, un kreditors var brīvi izvēlēties, no kuras personas pieprasīt saistību izpildi.

Senāta prakse

Galvojuma saistošais raksturs ir atspoguļots arī Senāta praksē. 2017.gada 26.maija spriedumā lietā SKC-168/2017 Senāts noteica, ka galvinieka atbildības pienākums pāriet uz mantinieku un mantojuma atstājēja kreditori var vērsties ar prasījumiem pie mantinieka. Lai gan puses galvojuma līgumā var ietvert nosacījumus par tā izbeigšanos, piemēram, ka galvojums izbeidzas ar noteiktas personas nāvi, šāda vienošanās praksē nav izplatīta.

Savukārt 2017.gada 3.marta spriedumā lietā SKC-81/2017 pausta atziņa, ka parādnieka atbrīvošana no saistībām tā maksātnespējas procesā neatbrīvo galvinieku no pienākuma izpildīt galvojuma līguma saistības.

Secināms, ka galvinieks var atkāpties no galvojuma līguma, tikai vienojoties par šādu kārtību ar kreditoru.

Apkopojot izklāstīto: iespējamam galviniekam ieteicams nopietni apsvērt galvojuma līguma noteikumus un riskus, kas ar to saistīti. Vēl jo vairāk – uzņemoties saistību kā pats parādnieks, galvinieks faktiski pats uzņemas parādsaistības. Līdz ar to pirms finansiāli nozīmīga galvojuma līguma noslēgšanas vēlams noskaidrot tiesības, pienākumus un iespējamos riskus konkrētajā situācijā pie jurista vai advokāta.

Publikācija: itiesibas.lv