ES aizliegs produktus, kuros izmantots piespiedu darbs

Neskatoties uz to, ka piespiedu darbs kā tāds ir aizliegts gandrīz 100 gadus, tas joprojām ir sastopams visās pasaules valstīs. Lai šo problēmu censtos mazināt, pieņemta regula, kas Eiropas Savienības (ES) tirgū aizliegs produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.

Regulu 2024/3015 par tādu produktu aizliegšanu ES tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, sāks piemērot no 2027.gada 14.decembra un tai vajadzētu veicināt, ka ES veikalu plauktos – arī virtuālajos – nenonāk produkti, kuru izgatavošanā izmantots piespiedu darbs.

Uz ko regula attieksies

Regula izstrādāta, lai:

• aizliegtu ES tirgū laist un darīt pieejamus produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu;
• aizliegtu eksportēt ES ražotus vai importētus produktus, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu;
• no ES tirgus tiktu izņemti produkti, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu.

Regulas prasības attiecas uz visiem uzņēmējiem – jebkuru fizisku vai juridisku personu vai personu apvienību, kas ES tirgū laiž vai dara pieejamus produktus vai eksportē produktus no ES. Tātad – arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tā attiecas arī uz tālpārdošanu, tostarp pārdošanu tiešsaistē.

Regulas tvērumā ir visi jebkura veida produkti, arī to sastāvdaļas. Svarīgi uzsvērt, ka aizliegums aptver ne tikai importu, bet arī produktu izcelsmi ES un eksportu no ES.

Kā uzraudzīs

Regulā noteikto aizliegumu piemēros ES dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Komisija (EK). Šobrīd vēl nav zināms, kura būs kompetentā iestāde Latvijā – par to jāizlemj līdz 2025.gada 14.decembrim.

Jebkura persona, organizācija vai trauksmes cēlējs varēs ziņot kompetentajām iestādēm par piespiedu darba gadījumiem. Dalībvalstu kompetentās iestādes būs atbildīgas par to gadījumu izmeklēšanu, kad piespiedu darbs ir attiecīgajā dalībvalstī. Savukārt EK pārraudzībā būs ārpus ES notiekošais piespiedu darbs.

Aizlieguma piemērošanā iesaistīsies arī muitas dienesti. Tie varēs aizturēt produktus, par kuriem kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumu par pārkāpumu. Ja tiks apstiprināts, ka uz produktu attiecas kompetentās iestādes lēmums, muita vai kompetentā iestāde produktu varēs likvidēt.

Regulas prasības attiecas uz visiem uzņēmējiem – jebkuru fizisku vai juridisku personu vai personu apvienību, kas ES tirgū laiž vai dara pieejamus produktus vai eksportē produktus no ES.

Kā izmeklēs

Uzraudzības procedūra kompetentajās iestādēs sastāvēs no diviem posmiem – izmeklēšanas sagatavošanas un izmeklēšanas. Izņēmuma gadījumos tiks izlaists izmeklēšanas sagatavošanas posms un uzreiz sākta izmeklēšana. Piemēram, ja pastāvēs risks, ka uzņēmējs slēps informāciju.

Izmeklēšanas sagatavošanas posmā uzņēmējiem, produktu piegādātājiem un citiem tiks pieprasīta informācija par konkrēto gadījumu. Informācijas pieprasījumā uzņēmējiem lūgs skaidrot īstenotos rūpības pienākuma pasākumus saistībā ar novērtējamajiem produktiem, kā arī sniegt citu informāciju.

Rūpības pienākuma pasākumi ir tie, ko uzņēmējs veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu, izbeigtu vai atlīdzinātu piespiedu darba riskus uzņēmuma paša darbībā un piegādes ķēdēs. Tas ir process, kurš raksturots Apvienoto Nāciju Organizācijas Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas  atbildīgas uzņēmējdarbības vadlīnijās un ieteikumos.

Ja uzņēmējs spēs pierādīt, ka tā rūpības pienākuma procesi ir atbilstoši un efektīvi, tas varētu būt pamats, lai lietu izbeigtu un tālāku izmeklēšanu neturpinātu. Taču, ja apstākļi liecinās, ka pamatotas bažas joprojām pastāv, tad tiks uzsākts otrais posms – izmeklēšana, informācijas ievākšana, inspekcijas. Ja izmeklēšanā konstatēs piespiedu darbu, tiks pieņemts lēmums par pārkāpumu. Ja to nekonstatēs – lieta tiks izbeigta.

Lēmumi par pārkāpumu

Ja tiks konstatēts aizlieguma pārkāpums:

• kompetentajām iestādēm būs nekavējoties jāaizliedz attiecīgos produktus laist un darīt pieejamus ES tirgū, kā arī tos eksportēt no ES;
• uzņēmējiem būs jāizņem attiecīgie produkti, kas jau ir laisti vai darīti pieejami ES tirgū, kā arī jādzēš informācija par produktiem no tiešsaistes avotiem;
• produkti jālikvidē. Tie, kas ātri bojājas, būs jāziedo labdarībai vai sabiedrības interešu mērķiem. Pārējie produkti – jāpārstrādā vai jāiznīcina.

Ja piespiedu darbs ir attiecināms tikai uz kādu aizvietojamu produkta sastāvdaļu, uzņēmējiem būs jālikvidē tikai šī sastāvdaļa, nevis viss produkts. Piemēram, ja piespiedu darbs attiecas tikai uz konkrētu tālruņa sastāvdaļu, kuru var demontēt un aizvietot, uzņēmējam nebūs jālikvidē viss tālrunis, bet tikai šī sastāvdaļa. Savukārt, ja piespiedu darbs ir izmantots attiecībā uz tortes sastāvā esošiem riekstiem, būs jālikvidē visa torte, jo šos riekstus nebūs iespējams izņemt un aizvietot.

Ja piespiedu darbs ir attiecināms tikai uz kādu aizvietojamu produkta sastāvdaļu, uzņēmējiem būs jālikvidē tikai šī sastāvdaļa, nevis viss produkts.

Vienīgais izņēmums no vispārējās kārtības ir tie gadījumi, kad piespiedu darbs ir ES stratēģiski vai kritiski svarīgos produktos. Saistībā ar šādiem produktiem uzņēmējiem neprasīs uzreiz tos likvidēt. Tā vietā produkti tiks aizturēti, un uzņēmējiem tiks dots papildu laiks, lai izbeigtu piespiedu darbu, nemainot pašu produktu. Svarīgi paturēt prātā, ka piegādes ķēdes maiņu, proti, paļaušanos uz dažādiem piegādātājiem, nevar uzskatīt par veidu, kā ar minēto lēmumu izskaust piespiedu darbu saistībā ar attiecīgo produktu, jo tā rezultātā tiktu iegūts cits produkts.

To, kuri produkti ir stratēģiski vai kritiski svarīgi, paredz konkrēti regulā minētie ES tiesību akti. Tie ir, piemēram, produkti un sastāvdaļas, kas nepieciešamas pārejai uz klimatneitralitāti – tostarp, kas saistāmas ar saules enerģiju, ilgtspējīgu alternatīvo degvielu, kā arī dažādas nozīmīgas tehnoloģijas – digitālie sakari, robotika u. c.

Sekas par lēmuma par pārkāpumu neizpildi

Lēmumu par pārkāpumu varēs lūgt pārskatīt vai pārsūdzēt. Ja netiks izpildīti kompetento iestāžu lēmumi, uzņēmējiem varēs piemērot sodus. Regulā nav noteikts konkrēts soda apmērs, bet ir noteikti kritēriji – sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem.

Regula nav atsevišķi jāpārņem Latvijas normatīvajos aktos, kā tas ir ar ES direktīvām, tomēr procesuālu jautājumu risināšanai konkrēta procedūra būs jāievieš. Iespējams, ka Latvijā par kompetentās iestādes lēmuma neizpildi tiks piemērota piespiedu nauda Administratīvā procesa likuma 370.panta kārtībā: fiziskām personām 50–5000 eiro, juridiskām personām 100–10 000 eiro, ar iespēju soda naudu piemērot atkārtoti ik pēc septiņām dienām, līdz lēmums tiek izpildīts. Taču šobrīd tas vēl nav zināms.

Piespiedu darba risku datubāze

Nākotnē EK izstrādās indikatīvu, neizsmeļošu piespiedu darba risku datubāzi. Tā palīdzēs uzņēmējiem apzināt iespējamos piespiedu darba riskus piegādes ķēdēs.

No EK gaidāmi arī citi ieteikumi, tostarp arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Līdz tam noderīgs var būt, piemēram, ASV Darba departamenta publicētais saraksts, kurā uzskaitītas preces, kas ražotas, izmantojot bērnu darbu vai piespiedu darbu. Šajā datubāzē ir uzskaitītas preces, to izcelsme un iemesli, kādēļ konkrētā prece ir sarakstā.

Viens no puzles gabaliņiem

ES pēdējo gadu laikā ir pieņemtas vairākas regulas un direktīvas, kuru mērķis ir pievērsties cilvēktiesību un vides aizskārumiem ne tikai uzņēmumu darbībā, bet arī piegādes ķēdēs. Arī šī regula ir viens no “puzles gabaliņiem” starp šiem tiesību aktiem.

Teorētiski regulā ir noteikts aizliegums, nevis paredzēti jauni pienākumi, kā uzņēmumiem rīkoties. Taču netiešā veidā tā rosina uzņēmumus rīkoties tā, lai piespiedu darba riski tiktu novērsti un mazināti, īstenojot rūpības pienākumu. Proti, apstāklis, ka atbilstoša un efektīva rūpības pienākuma īstenošana varētu būt iemesls, kura dēļ netiek uzsākta izmeklēšana, varētu būt papildu motivācija uzņēmumiem, lai uzlabotu rūpības pienākuma politiku, procesus un praksi.

Publikācija: itiesibas.lv