Dažādības dati ilgtspējas pārskatos

Līdz ar ilgtspējas ziņojumu ienākšanu uzņēmumu ikdienā, parādījušās arī jaunas prasības, jauni termini, kas jāizprot un pareizi jāpielieto. Viens no šādiem terminiem ir “dažādības dati”. Kādi dažādības dati atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartam jāiekļauj ilgtspējas ziņojumos un kādas sekas var iestāties, ja tos atspoguļo neatbilstoši?

Saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 10.pantu līdzās vispārējai informācijai uzņēmumiem būs jāatklāj arī informācija par noteiktiem vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem, ja dubultā būtiskuma novērtējuma rezultātā tiks secināts, ka tie ir būtiski. Dažādība ir iekļauta gan vispārīgajos, gan sociālo jautājumu tematiskajos Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartos jeb ESRS (European Sustainability Reporting Standards).

Kas ir dažādības dati?

Dažādību mēdz raksturot kā indivīda vērtību, attieksmju, kultūras, ticības, etniskās piederības, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās situācijas, kā arī prasmju, zināšanu un dzīves pieredzes līdzības un atšķirības. Uzņēmējdarbības vidē ar to bieži raksturo darba vietas, kuras ir atvērtas tam, lai vadības līmenī un darbinieku vidū būtu cilvēki ar šīm atšķirīgajām īpašībām. Savukārt iekļaušana nozīmē radīt tādu darba vidi, kurā katrs darbinieks jūtas pieņemts, iesaistīts un pilnībā spēj sevi realizēt. Iekļaušana ir darbības un uzvedība, kas ikvienam liek justies atbalstītam.

Dažādība (saukta arī par “daudzveidību”) ir iekļauta ESRS 2 (Vispārīgi atklājamā informācija) un divos tematiskajos ESRS – ESRS S1 (Pašu personāls) un ESRS S2 (Vērtības ķēdes darbinieki). Atbilstoši ESRS 2 jebkuram uzņēmumam ir jāatklāj uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībnieku dažādība, proti, procentuālais sadalījums pēc dzimuma un citiem dažādības aspektiem, ko uzņēmums ņem vērā. Dzimumu pārstāvību valdē aprēķina kā sieviešu un vīriešu valdes locekļu skaita vidējo attiecību. Savukārt tematiskajā ESRS S1 tiek prasīts atklāt, kādas politikas uzņēmumā ir ieviestas ar mērķi novērst diskrimināciju, tostarp aizskaršanu, un veicināt vienlīdzīgas iespējas un citus risinājumus dažādības un iekļaušanas veicināšanai. Tematisko ESRS prasības ir detalizētas un prasa atklāt arī to, kādus diskriminācijas pamatus aptver uzņēmuma politikas, kā tiek apsvērta un realizēta īpaši neaizsargātu personu iekļaušana u.c. Uzņēmumam jāatklāj arī informācija par dzimumu pārstāvību augstākajā vadībā un darbinieku vecuma struktūru.

Iekļaušana nozīmē radīt tādu darba vidi, kurā katrs darbinieks jūtas pieņemts, iesaistīts un pilnībā spēj sevi realizēt.

Dažādībai ir tuvi arī tādi jautājumi kā dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu, personu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana, kā arī pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā. Līdz ar to noderīgi būs ESRS minētie politiku un darbību piemēri saistībā ar šiem jautājumiem, piemēram, apmācības, piekļūstamības pasākumu palielināšana u.c. Attiecīgie piemēri ilustrē, kāda rīcība varētu veicināt dažādu personu iekļaušanu.

Līdzīgi saistībā ar vērtības ķēžu darbiniekiem ESRS S2 ir likts uzsvars uz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem (piemēram, dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, apmācību un prasmju pilnveidi, personu ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un dažādību).

Neatbilstoši atspoguļoti dažādības dati

Viens no iemesliem, kādēļ ESRS vispār tika izveidoti, bija nepieciešamība izveidot vienotu ziņošanas ietvaru, lai varētu atbilstoši novērtēt un salīdzināt uzņēmumu rīcību un rezultātus. Pretējā gadījumā, ja katrs uzņēmums ilgtspējas informāciju atspoguļo vairāk vai mazāk brīvprātīgi, tad pastāv iespēja, ka tiks norādīta tikai pozitīva, uzņēmumam vēlama informācija, nevis “pilna bilde”. Tas varētu nozīmēt, ka uzņēmumu rīcība bieži tiktu vērtēta nevis pēc izmērāmiem rādītājiem, bet gan uzņēmumu spējas pasniegt sevi.

Vides jomā jau diezgan plaši ir pazīstams jēdziens “zaļmaldināšana”, ar ko raksturo ar vides ilgtspēju saistītus apgalvojumus, produktu vides deklarācijas, darbības un komunikāciju, kas pārspīlēti un negodīgi atspoguļo to, cik ilgtspējīgs ir uzņēmums vai tā produkti. Taču saistībā ar sociālajiem jautājumiem šobrīd praksē var manīt dažādus jēdzienus, piemēram, “social washing”, “DEI washing”, “DEI hushing”, “CSR washing”, “blue washing”, “human rights washing”, “pink washing” u.c. Lai gan saturiski katrs no tiem niansēs atšķiras, tos tomēr vieno kopīgs motīvs – sniegt neatbilstošu, pārspīlētu, nepatiesu informāciju par uzņēmuma sociālajām praksēm un atbilstību cilvēktiesību standartiem.

Neatbilstoša dažādības datu atspoguļošana var izpausties, piemēram, šādos veidos:

• ilgtspējas ziņojums vispār nav sagatavots – ja uzņēmumam ir pienākums tādu sagatavot, bet tas netiek darīts;
• tiek noklusēta būtiska informācija, kas ir uzņēmuma rīcībā – ja uzņēmumam ir obligāti jāatklāj kāda specifiska informācija, bet tā netiek iekļauta ilgtspējas ziņojumā;
• ziņojumā minētais neatbilst tam, kā uzņēmums rīkojas praksē – ja uzņēmums, piemēram, apgalvo, ka tas ir uzstādījis mērķi augstākās vadības līmenī panākt dzimumu līdzsvaru, lai gan faktiski nekādi soļi šajā virzienā netiek sperti;
• tiek norādīta nepatiesa informācija – ja uzņēmums maina faktus vai skaitliskos mērījumus un atspoguļo īstenībai neatbilstošus datus.

Ilgtspējas ziņojumu uzraudzība un sodi

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izstrādes gaitā tika vispārīgi diskutēts par to, vai uzņēmumiem būtu jāparedz sods par neatbilstošu informācijas un datu atspoguļošanu ilgtspējas ziņojumos. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība lūdza likumprojekta anotācijā precizēt, kura kompetentā iestāde būs atbildīga par ilgtspējas ziņojuma uzraudzību. Līdzīgi arī Ārvalstu investoru padome Latvijā rosināja, lai likumā tiktu iestrādāti zaļmaldināšanas gadījumu kontroles mehānismi.

Redakcijā, kādā likums tika pieņemts, šāds mehānisms netika paredzēts, taču Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām ministrijām līdz 2025.gada 30.jūnijam sagatavot informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem sūdzību izskatīšanas kārtībai par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu ilgtspējas informācijas ziņojumos un atbildīgās institūcijas noteikšanai šo sūdzību izskatīšanai. Līdz ar to, šī gada otrajā pusē varētu būt lielāka skaidrība par to, vai tiks izveidots papildu uzraudzības mehānisms.

Tā kā ilgtspējas ziņojums ir jāiekļauj vadības ziņojumā, tas ir uzskatāms par gada pārskata sastāvdaļu. Līdz ar to uz neatbilstošu ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu ir attiecināmi vispārīgie atbildības nosacījumi:

• Grāmatvedības likuma 42.pantā paredzēts, ka par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 2000 eiro;
• Finanšu instrumentu tirgus likuma, kura tvērumā ir arī biržas sarakstā esošie uzņēmumi, 148.panta 16.daļā paredzētas dažādas sankcijas, tostarp publiskā paziņojumā norādīt par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību (name & shame), kā arī naudas sodu līdz 10 milj. eiro vai 5% apmērā no apgrozījuma u.c.;
• Krimināllikuma 217.pantā paredzēta kriminālatbildība par uzņēmumam likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu, kur atkarībā no nolūka un radītā kaitējuma apmēra vissmagākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma anotācijā skaidrots arī tas, ka gadījumos, kad tiek atklātas neatbilstības ilgtspējas ziņojumā, var vērsties Valsts vides dienestā saistībā ar ietekmi uz vidi, Valsts darba inspekcijā, ja darbinieku pārstāvjiem ir sūdzības, kā arī Latvijas Bankā, ja ir neatbilstības biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu ziņojumos.

Citas juridiskas sekas

Vispārīgi juridiskie riski tiek saistīti ne tikai ar sodu un pārkāpuma procedūrām, bet arī tiesvedību, līguma prasību neizpildi un dažāda veida sūdzībām un iebildumiem.

Tiesvedības

Raugoties uz tiesvedībām, jāpatur prātā, ka tiesās risināmie strīdi varētu būt ne tikai par ilgtspējas ziņojuma saturu kā tādu, bet drīzāk pat par citiem uzņēmumu pienākumiem darba tiesību vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā, piemēram, atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu. Ilgtspējas ziņojumos publiski atklātā informācija šādās prasībās drīzāk būtu avots, uz ko prasītājam atsaukties, lai pamatotu savu prasību.

Apsverot, piemēram, dažādības jautājumus vērtības ķēžu kontekstā, ir vērts pievērst uzmanību tam, ka Latvijas uzņēmumu darbinieki komandējumos, ārvalstu meitas uzņēmumu darbinieki un darbinieki vērtību ķēdēs dažādās valstīs var būt pakļauti šīm valstīm raksturīgiem cilvēktiesību riskiem. Šie riski atšķirsies no tā, kas ir aktuāls Latvijā. Piemēram, seksuālajām minoritātēm varētu būt pat bīstami strādāt tādās valstīs kā Uganda, kur viendzimuma attiecības ir sodāmas. Tādēļ ieteicams izvērtēt, vai uzņēmumā vāktie dažādības dati šādā griezumā nevarētu kādā brīdī radīt sekas darbiniekiem, ja ārvalstu valdība vēlāk tos izprasa no uzņēmuma, lai atklātu un sodītu seksuālās minoritātes. Francijā, piemēram, vietējā darba likumā ir noteikts aizliegums sodīt vai pakļaut diskriminācijai darbiniekus, kuri savas seksuālās orientācijas dēļ atsakās doties uz valstīm, kurās viendzimuma attiecības ir krimināli sodāmas.

Līguma prasību neizpilde

Līguma prasību neizpilde būtu aktuāla tajos gadījumos, kad uzņēmuma darījuma partneri prasa atbilstību tādam piegādātāju rīcības kodeksam, kur ir noteiktas prasības saistībā ar diskriminācijas aizliegumu, darbinieku pasargāšanu no uzmākšanās, personu ar invaliditāti iekļaušanu un citiem dažādības aspektiem. Līdzīgi arī finansētāji un investori arvien biežāk pievērš uzmanību cilvēktiesību ievērošanas jautājumiem, līdz ar to tiem ir aktuāla ilgtspējas ziņojumos atklātā informācija.

Tiesās risināmie strīdi varētu būt ne tikai par ilgtspējas ziņojuma saturu kā tādu, bet drīzāk pat par citiem uzņēmumu pienākumiem darba tiesību vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Gadījumi, kad tiek atklāts, ka ilgtspējas ziņojumā dažādības dati tiek atspoguļoti neatbilstoši, var radīt sekas, ja pušu starpā noslēgtajos līgumos ir ietverti kādi nosacījumi saistībā ar dažādības mērķu sasniegšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem. Piemēram, mēdz būt tā, ka darījumu partneri ievieš motivējošas programmas, lai veicinātu cilvēktiesības, līdz ar to līguma prasību neizpilde varētu novest pie saistīto labumu un zemākas cenas zaudēšanas.

Sūdzības un iebildumi

Visbeidzot, sūdzības un iebildumi var būt gan tādi, ko skata brīvprātīgi strīdu izskatīšanas mehānismi, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nacionālie kontaktpunkti atbildīgai uzņēmējdarbībai, gan uzņēmumu līmenī ieviesto iebildumu vai sūdzību izskatīšanas mehānismu ietvaros. Turklāt iebildumi no dažādām ieinteresētajām pusēm varētu būt ne tikai par ilgtspējas ziņojumu saturu, bet to sagatavošanas procesu. Piemēram, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4.panta 9.daļā valdei ir noteikts pienākums iesaistīt darbinieku pārstāvjus vai darbiniekus ziņojuma izstrādē. Šīs prasības neizpilde varētu būt iemesls iebildumiem no attiecīgajām ieinteresētajām pusēm.

ESAO Nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai secinājumi var būt svarīgi saistībā ar minimuma aizsargpasākumu ievērošanu Taksonomijas regulas 3. un 18.panta prasību izpildei. Minētais ir aktuāli tiem uzņēmumiem, kuri savas saimnieciskās darbības dēvē par ilgtspējīgām vides ziņā – minimuma aizsargpasākumu ievērošana ietver arī sociālās prakses apsvēršanu, lai nodrošinātu atbilstību ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību, kuras ir ESAO Nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai pārraudzībā.

Publikācija: ibizness.lv