Dalībnieku līgums – instruments savstarpējo attiecību sakārtošanai

2024 - 07 - 08
Autors: Marija Berdova

Uzsākot kopīgu biznesu vai ieguldot finansiālos līdzekļus jau esošā projektā, topošie biznesa partneri bieži vien ir optimisma pilni par savu izloloto biznesa ideju realizāciju un sadarbības attiecībām, kas balstās uz savstarpēju cieņu un uzticēšanos. Tomēr prakse rāda, ka biznesa plāni mēdz nerealizēties, kā iecerēts, un pat vissaticīgākajās partnerattiecībās var iestāties sasalums. Vai, gluži pretēji, uzsāktais projekts var izrādīties pārāk veiksmīgs, agrāk vai vēlāk noslēdzoties ar kāda biznesa partnera izstumšanu no sabiedrības. Viens no biežākajiem biznesa neizdošanās iemesliem ir tieši strīdi starp dalībniekiem.

Ar nožēlu jāatzīst, ka par dalībnieku līguma noslēgšanu biznesa partneri aizdomājas tikai tad, kad vairs nespēj konstruktīvi vienoties ne par vienu jautājumu un jebkādi mēģinājumi rast kompromisu cieš neveiksmi. Protams, var teikt, ka neveiksmīgu biznesa projektu vienmēr var izbeigt, uzsākot sabiedrības likvidācijas procesu. Kā rīkoties, ja uzsāktā komercdarbība ir veiksmīga, ir izstrādāti jauni attīstības virzieni, sabiedrībai ir atrasti potenciāli investori, bet viens no dalībniekiem principa pēc bloķē jebkādu lēmumu pieņemšanu?

Dalībnieku līgums vai statūti?

Vislabākais laiks, kad apdomāt dalībnieku līguma noslēgšanu, ir sabiedrības dibināšanas brīdī, kad topošie partneri ir iedvesmoti realizēt jauno projektu un gatavi meklēt kopsaucēju. Līdz ar to, domājot par kopīga biznesa uzsākšanu, dibinātājiem būtu jāapsver ne tikai mērķi un attīstības stratēģija nākamajiem gadiem, bet arī jāsaprot, kas notiks, ja tie vairs nespēs konstruktīvi sadarboties vai kāds no biznesa partneriem būs spiests pamest sabiedrību (vai, piemēram, ilgstošas slimības dēļ nespēj iesaistīties sabiedrības pārvaldē), vai arī kādam no partneriem šis biznesa projekts vairs nešķitīs finansiāli izdevīgs.

Lai gan var likties, ka visus ar sabiedrības pārvaldību saistītos jautājumus var paredzēt arī statūtos dibināšanas brīdī, savukārt dalībnieku līguma sagatavošana ir lieka birokrātija, tomēr jānorāda, ka dalībnieku līgumam un statūtiem ir dažādi mērķi, regulējums un saistošs spēks, līdz ar to statūtu esamība nevar pilnībā aizstāt dalībnieku līgumu.

Statūti ir viens no obligātajiem sabiedrības dibināšanas dokumentiem (līdzās dibināšanas līgumam), kam ir privāttiesību iekšējā normatīvā akta statuss, kuru regulē Komerclikums (KL) un kurš saista sabiedrību (tās dibinātājus, dalībniekus un amatpersonas – valdes un padomes locekļus), bet nesaista trešās personas. Turklāt jānorāda, ka statūti ir saistoši ne tikai tiem dalībniekiem, kuri dibināja sabiedrību, bet arī ikvienam jaunuzņemtajam dalībniekam, neatkarīgi no tā, vai tas ir kaut kā īpaši piekritis tam.

KL komentāri atzīst, ka “statūtu saistošais raksturs pret personām, kuras nav piedalījušās to pieņemšanā vai grozīšanā (piemēram, dalībnieki, kuri kapitāla daļas ieguvuši vēlāk vai kuri balsojuši pret statūtu grozījumiem) izskaidrojams [..] ar faktu, ka šie dalībnieki, pievienojoties sabiedrībai, ar konkludentām darbībām ir uzņēmušies sabiedrības līguma (tostarp statūtu) saistības”.

Savukārt dalībnieku līguma mērķis ir izvairīties no potenciāliem strīdiem starp dalībniekiem, mazināt traucējumus sabiedrības darbībā, kā arī veicināt sabiedrības netraucētu darbību apstākļos, kad dalībnieks ir nolēmis pārdot savas daļas vai iegādāties tās. Dalībnieku līgumu regulē vispārējās Civillikuma (CL) normas par līguma noslēgšanu, formu un izbeigšanas kārtību, un tas ir saistošs tikai tām pusēm, kas to ir noslēgušas. Proti, noslēgtais daļu atsavināšanas darījums un ieraksts dalībnieku reģistrā automātiski nenozīmē, ka jaunais dalībnieks ir uzņēmies starp citiem dalībniekiem noslēgtā dalībnieku līguma saistības. Jaunuzņemtajam dalībniekam būtu rakstveidā jāapliecina sava griba pievienoties šim līgumam.

KL 144.pantā ir noteikti jautājumi, kas būtu jāparedz statūtos, tostarp arī īpaši daļu atsavināšanas noteikumi (ja tādi paredzēti), gan arī citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. Proti, šis likuma regulējums ļauj pārcelt no dalībnieku līguma vairākus jautājumus attiecībā uz sabiedrības pārvaldi un tās daļu atsavināšanu, kurus dibinātāji uzskata par svarīgiem. Taču, ņemot vērā, ka dalībnieku līgums bieži vien var saturēt konfidenciālu informāciju vai pārāk specifiskus noteikumus attiecībā uz biznesa finansēšanu un dalībnieku savstarpējām attiecībām, savukārt statūti ir publiski pieejami jebkurai trešajai personai, saprotams, ka pilnībā nodublēt dalībnieku līguma noteikumus tajos nav nedz lietderīgi, nedz efektīvi.

Vienlaikus jāpatur prātā, ka jebkādus jaunus statūtu grozījumus dalībnieki varēs ieviest, ja par grozījumiem nobalso ne mazāk par 2/3 daļām sapulcē pārstāvēto balsu (ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits). Proti, ja sabiedrībā dalībniekiem pieder 50/50 daļas, tad, ja starp dalībniekiem nav noslēgts dalībnieku līgums, un dalībnieki jau pēc tās dibināšanas vēlas grozīt statūtus – situācijā, kurā dalībnieki jau ir konfliktā, – šāda lēmuma pieņemšana nav iespējama. Vai, gluži pretēji, ja dalībnieku daļu sadalījums ir 75/25, – vairākumdalībnieks vienmēr varēs uzspiest mazākumdalībniekam tādus statūtu grozījumus, kas, iespējams, būs labvēlīgi tieši vairākumdalībniekam, savukārt mazākumdalībnieks būs spiests šos statūtus ievērot (pat ja balsojis pret grozījumiem). Turpretī dalībnieku līguma noteikumu grozīšana ir iespējama tikai ar visu līdzēju izteiktu piekrišanu, kas aizsargā ikvienu līgumslēdzēju.

Attiecībā uz dalībnieka līguma neizpildi jānorāda, ka lielākoties ar dalībnieku līgumu nodibinātas saistības neizpildes gadījumā aizskartā puse var prasīt no aizskārēja tikai kaitējuma atlīdzināšanu, ja tāds nodarīts, vai līgumsodu, ja tāds tika pielīgts, bet ne līguma piespiedu izpildīšanu. Tas tomēr neizslēdz iespēju, ka tādi dalībnieku līgumā paredzēti noteikumi kā pirmpirkuma tiesību izmantošana uz daļām ir izpildāmi piespiedu kārtā.

Analoģisks secinājums par dalībnieku līguma izpildi ir atzīts Senāta 2014.gada spriedumā lietā SKC-2950/2014: “[..] ja kāds no līdzējiem pārkāpj dalībnieku līguma noteikumus, aizskartais līdzējs nevar prasīt dalībnieku līguma noteikumu piespiedu izpildi, ja prasījums ir vērsts pret subjektu, kuram šis līgums nav saistošs. Tas neietekmē dalībnieka tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu, ja tāds nodarīts līguma pārkāpuma rezultātā”.

Ieguvumi no dalībnieku līguma noslēgšanas

Galvenais ieguvums no šāda līguma noslēgšanas ir tas, ka dalībnieki būs vienojušies un dokumentējuši savus nodomus par to, kā viņi turpmāk sadarbosies kā sabiedrības dalībnieki. Dalībnieku līgumā var ietvert tādus svarīgus jautājumus, kas skar sabiedrības pārvaldi, dalībnieku pienākumus pret sabiedrību, paredzēt daļu atsavināšanas ierobežojumus, kā arī atrunāt jebkādus citus līgumslēdzējiem svarīgus jautājumus.

Īpaši nozīmīga dalībnieku attiecību sakārtošana ar dalībnieku līguma palīdzību ir gadījumos, kad daļu sadalījums starp dalībniekiem ir 50/50, jo KL normas nenosaka, kā rīkoties situācijās, kad dalībnieki ilgstoši nespēj panākt kāda ar komercdarbību saistīta lēmuma pieņemšanu, jo viens vienmēr balso “par”, bet otrs vienmēr balso “pret”. Šādā scenārijā tiek pilnībā paralizēta sabiedrības darbība, kas var novest pie sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas. Ja dalībnieku starpā nav noslēgts dalībnieku līgums un neviens no dalībniekiem nav gatavs piekāpties, kā arī neplāno labprātīgi pārdot savas daļas, – vienīgā iespēja būtu ilgstošs un piņķerīgs tiesvedības process par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības atbilstoši KL 195.pantam.

Vēl viena situācija, kad noslēgtais dalībnieku līgums var palīdzēt pusēm korekti noformulēt savstarpējās attiecības, ir jaunuzņēmumi (startups), kad finansējuma piesaistei vai kontroles saglabāšanai ir nepieciešams īpaši pasargāt dibinātāju vai investoru intereses.

Turklāt jānorāda, ka dalībnieku līgums palīdz aizsargāt gan mazākumdalībnieku intereses, lai atturētu vairākumdalībniekus no savas gribas uzspiešanas mazākumdalībniekiem; gan arī vairākumdalībnieku intereses, paredzot daļu līdzpārdošanas mehānismus mazākumdalībniekiem, lai netraucētu plānoto biznesa pārdošanu.

Kas jānorāda dalībnieku līgumā?

Dalībnieku līgumā īpaši būtu jāiekļauj šādi svarīgi jautājumi, kurus nav iespējams noteikt KL vai statūtu regulējumā:

  • deadlock klauzula: dalībnieku līgumā var paredzēt regulējošu mehānismu situācijām, kad dalībnieki nonāk strupceļā (proti, viens balso “par”, otrs vienmēr balso “pret”) un nespēj pieņemt lēmumus stratēģiski svarīgos ar sabiedrības pārvaldību saistītos jautājumos;
  • iziešanas no biznesa (jeb exit) klauzulas: dalībnieku līgumā var paredzēt daļu izpirkšanas mehānismu vai biznesa pārdošanas nosacījumus, kuriem jāizpildās, lai dalībnieks var labprātīgi izstāties no biznesa vai ir spiests pamest sabiedrību;
  • lojalitātes un konkurenci ierobežojošās klauzulas: šādu klauzulu iekļaušana dalībnieku līgumā attur dalībnieku no iesaistes ar sabiedrību konkurējošā biznesā un no sabiedrības klientu vai piegādātāju aizvilināšanas uz citu sabiedrību;
  • tag-along un drag-along klauzulas: šādas līdzpārdošanas tiesības vai līdzpārdošanas pienākuma klauzulu iekļaušana dalībnieku līgumā, no vienas puses, aizsargā mazākumdalībnieku tiesības, ļaujot tiem pievienoties vairākumdalībnieku plānotajam daļu pārdošanas darījumam uz tiem pašiem nosacījumiem un par to pašu summu (tag-along klauzulas), ja vairākumdalībnieks ir izlēmis aiziet no biznesa, bet, no otras puses, tas aizsargā arī vairākumdalībnieka intereses, liekot mazākumdalībniekam pievienoties plānotajam daļu atsavināšanas darījumam vairākumdalībnieka atrastajam bona fide pircējam ar tiem pašiem nosacījumiem un par to pašu summu kā vairākumdalībnieks (drag-along klauzula);
  • strīdu risināšanas klauzulas: dalībnieku līgumā var detalizēti atrunāt strīdu risināšanas mehānismu starp dalībniekiem, piemēram, paredzot, ka strīdi primāri ir risināmi pie sertificēta mediatora vai šķīrējtiesā;
  • put-option un call-option klauzulas: dalībnieku līgumā var paredzēt nosacījumus, kuriem izpildoties, konkrētais dalībnieks vai dalībnieku grupa var iegādāties no pārējiem dalībniekiem sabiedrības daļas (call-option klauzula) vai nosacījumus, lai konkrēta dalībnieka vai dalībnieku grupas daļas varētu noteikt par pienākumu citiem dalībniekiem izpirkt konkrētam dalībniekam piederošās daļas (put-option klauzula).

Dalībnieku līgumā būtu ieteicams noteikt arī investīciju piesaistes mehānismu, paredzot nosacījumus, ar kuriem dalībnieki izdara papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā vai sniedz aizdevumus sabiedrībai; potenciālus scenārijus situācijām, kad kāds dalībnieks ilgstošas slimības vai rīcībnespējas dēļ nespēj piedalīties sabiedrības pārvaldē vai ir miris; dividenžu sadales jautājumus; intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumus; noteikumus par kontrolētu daļu pārdošanu, lai izvairītos no nezināmu vai nevēlamu dalībnieku iesaistīšanās biznesā; kapitāla daļu novērtēšanas kritērijus, atlaides vai prēmijas par spiestu daļu pārdošanu noteiktos apstākļos.

Lai arī dalībnieku līgums ir privāttiesisks līgums un līdzēji var tajā vienoties par jebkādiem sadarbības nosacījumiem attiecībā uz sabiedrības pārvaldību, tomēr būtu jāpatur prātā, ka atbilstoši CL 1415.pantam dalībnieku līguma noteikumi, kas ir pretēji likumam vai sabiedrības dibināšanas līgumam, nav spēkā.

Lai gan dalībnieku līguma noslēgšana nav dalībnieku juridisks pienākums, tomēr tā vērtību nevajadzētu novērtēt par zemu. Labi un pārdomāti sagatavots dalībnieku līgums samazina dārgas un ilgstošas tiesvedības riskus, no kā visvairāk ciestu pati sabiedrība (proti, bizness). Turklāt dalībnieki var izmantot šo līgumu kā ceļvedi potenciālu nesaskaņu risināšanai ārpus tiesas.

Publikācija: itiesibas.lv