COVID-19 Latvijā: Likums par valsts apdraudējuma novēršanas pasākumiem un valsts finanšu atbalsts

1. Atbalsta pasākumi atbilstoši likumam “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību”

Saeima 2020. gada 20. martā pieņēma likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību” (turpmāk – Likums). Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašus atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanu. Tas skar nodokļu jautājumus, valsts un pašvaldību iestāžu un citu publisko personu nomas maksas regulējumu, termiņu pagarinājumu, vēršot saistību izpildi pret parādnieku, ierobežojumu maksātnespējas procesa ierosināšanā, gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanu, izložu un azartspēļu jomas ierobežojumus. Ministru kabinets ir noteicis krīzes skartās nozares (skatīt šeit), kurām saistībā ar COVID-19 izplatību būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kurām ir piemērojami īpaši atbalsta mehānismi. Likums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, 2020. gada 22. martā, savukārt Likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, proti, 2020. gada 12. marta.

Atbalsta pasākumi MK noteiktajām krīzes skartajām nozarēm

Nodokļu jomā

• Nodokļu maksātāji, kas darbojas Ministru kabineta noteiktajās nozarēs, var lūgt atlikt vai sadalīt uzkrātos un aktuālos nodokļu maksājumus uz laiku līdz 3 gadiem, nemaksājot nokavējuma naudu. Atbilstošs iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai 2020. gada 22. marta. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Likumu šāds atbalsta pasākums jāieskaita de minimis atbalsta limitā (de minimis atbalsts ir maznozīmīgs atbalsts, kura sniegšanai nav vajadzīga Eiropas Komisijas atļauja; parasti de minimis limits ir 200 000 EUR jebkurā trīs gadu periodā, taču dažās nozarēs limiti ir atšķirīgi).

Darba devējiem

• Darbiniekiem, kur tiek nodarbināti Ministru kabineta noteiktajās nozarēs, tiks izmaksāti dīkstāves pabalsti līdz 75% no vidējās mēnešalgas (ne vairāk kā 700 EUR), ja darba devējs būs nosūtījis darbinieku dīkstāvē. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vienlaikus ir paredzēts, ka dīkstāves laikā darba devējs ir atbrīvots no pienākuma veikt vidējās izpeļņas maksājumus šiem darbiniekiem.  Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam  jāiesniedz VID (EDS) dīkstāves pabalsta iesniegumu līdz 2020. gada 25. aprīlim par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam. Ministru kabineta noteikumi arī satur virkni gadījumu, kad dīkstāves pabalsts netiks piešķirts. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiks pārtraukta, tiklīdz darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Atbrīvojums no nomas maksas

• Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas uz Likuma darbības laiku atbrīvo Ministru kabineta noteiktos krīzes skarto nozaru komersantus no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

N.B. Saskaņā ar Finanšu ministra 2020. gada 26. martā sniegto informāciju tuvākajā laikā (iespējams jau 2020. gada 31. martā) ir sagaidāmas izmaiņas noteikumos par atbalsta mehānismiem uzņēmumiem, kas darbojas MK noteiktajās krīzes skartajās nozarēs.

Atbalsta pasākumi neatkarīgi no nozares

Nodokļu jomā

• Paātrināta PVN atmaksa – no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim apstiprinātās PVN summas tiks atmaksātas 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (netiks gaidītas gada beigas, lai veiktu atmaksu). Pirms PVN atmaksāšanas VID veiks nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu samaksu. Tāpat noteikta ātrāka atmaksa tām pārmaksātajām PVN summām, kas uzrādītas deklarācijās, kas iesniegtas līdz 2020. gada 31. martam.
• Saimnieciskās darbības veicēji var nemaksāt IIN avansa maksājumus 2020. gadā, nemaksājot nokavējuma naudu.
• 2019. gada pārskatu iesniegšanas termiņš komersantiem pagarināts par 3 mēnešiem (līdz 2020. gada 31. jūlijam, savukārt vidējām sabiedrībām, lielām sabiedrībām un koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu – līdz 2020. gada 31. oktobrim).
• Pašvaldībām ir tiesības pagarināt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, pārceļot tos uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros.
• VID būs tiesīgs līdz 2023. gadam nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ietekmējusi COVID-19 krīze.
• Nedenaturētais spirts, kas tiek izmantots spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, ir atbrīvots no akcīzes nodokļa, ja denaturētā spirta iegāde vai ražošana COVID-19 izplatības dēļ ir būtiski apgrūtināta vai nav iespējama.
• 100% samazinājums akcīzes nodokļa nodrošinājumam īslaicīgi reģistrētam saņēmējam, kurš ieved un (vai) saņemt spirtu no citas dalībvalsts.
• 90% samazinājums vispārējam akcīzes nodokļa nodrošinājumam apstiprinātas noliktavas turētājam, kuri veic spirta ražošanu.

2020. gada 26. martā Ministru kabinets nolēma, ka nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz 3 gadiem var pieteikties jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums:

• kura ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%;
• kura ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 EUR;
  • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 EUR;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 EUR.

Dīkstāves pabalsts

Uzņēmumi, kuri atbilst kādam no kritērijiem, kas noteikti Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos, varēs arī pieteikties dīkstāves pabalsta saņemšanai. Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam jāiesniedz VID (EDS) dīkstāves pabalsta iesniegumu līdz 2020. gada 25. aprīlim par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam un par sekojošajiem posmiem līdz nākamā mēneša 25. datumam. Ministru kabineta noteikumi arī satur virkni gadījumu, kad dīkstāves pabalsts netiks piešķirts.

Ietekme uz parādsaistību izpildi

• Lai mazinātu ārkārtas situācijas negatīvās sekas uz parādniekiem, Likums noteic vairākus pasākumus, kas dod parādniekiem papildu laiku saistību izpildei. Tie pamatā vērsti uz to, lai kreditoram nebūtu iespējams vērst piedziņu pret parādnieku ātrāk, kā 60 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam. Tāpat Likums noteic, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Minētie ierobežojumi piemērojami neatkarīgi no parādnieka darbības nozares.

2. Valsts finanšu atbalsts

No 2020. gada 25. marta saimnieciskās darbības veicējiem ir pieejams šāds finanšu atbalsts:

• Aizdevumi apgrozāmo līdzekļu finansēšanai – maksimālā aizdevuma summa – līdz 1 000 000 EUR, bet ne vairāk kā 25% apmērā no apgrozījuma 2019. gadā, divkāršiem izdevumiem par atalgojumu (t.sk. sociālās iemaksas) 2019. gadā un nepieciešamā likviditātes apjoma darbības nodrošināšanai turpmākiem 12 mēnešiem. Aizdevuma atmaksas termiņš – līdz 3 gadiem, aizdevuma atmaksas uzsākšanu var atlikt par termiņu līdz 12 mēnešiem.

Aizdevumi netiek piešķirti esošu saistību refinansēšanai, kā arī parādu, kas radušies līdz 2020. gada 20. martam, samaksai.

• Kredītbrīvdienu garantijas esošiem un jauniem aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai (t.sk. kredītlīnijas, overdrafti), kā arī esošiem aizdevumiem investīciju veikšanai un finanšu līzingam, ja kreditors ir piekritis atlikt pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem. Garantiju piešķir līdz 50% apmērā no neatmaksātās finansējuma summas, bet ne vairāk kā 25% apmērā no saimnieciskās darbības veicēja kopējā apgrozījuma 2019. gadā un nepārsniedzot maksimālo garantijas summu 5 000 000 EUR. Garantijas termiņš finanšu līzingam un aizdevumiem investīciju veikšanai – līdz 6 gadiem, apgrozāmo līdzekļu finansējumam – līdz 3 gadiem.
• Kā saņemt atbalstu? Aizdevumus apgrozāmo līdzekļu finansēšanai piešķir akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Aizdevums var tikt piešķirts, ja aizņēmējs atbilst noteiktajiem kritērijiem un kredītiestādes tam ir atteikušas apgrozāmo līdzekļu finansējumu. Garantiju saņemšanai ir jāvēršas pie attiecīgā finanšu pakalpojumu sniedzēja (kredītiestādes, līzinga sabiedrības, u.tml.).
• Kam ir pieejams atbalsts? Atbalsts ir pieejams, ja saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, 2019. gada 31. decembrī nebija nonācis finanšu grūtībās, atbalsts ir nepieciešams, lai mazinātu COVID-19 negatīvo ietekmi uz tā saimniecisko darbību, un ir izpildīti citi noteiktie atbalsta saņemšanas kritēriji.

Atbalsts nav pieejams saimnieciskās darbības veicējiem neatbalstāmās nozarēs, piemēram ieroču tirdzniecībā, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, alkohola tirdzniecībā, finanšu un apdrošināšanas darbībā, nekustamā īpašuma operācijās, mājokļu attīstīšanā.

COBALT ieteikumi klientiem

Ņemot vērā pieejamos atbalsta pasākumus, COBALT komanda iesaka jau šobrīd vērtēt atbalsta pasākumu nepieciešamību un iespējas uz tiem pretendēt. Konkrētāk:

1. izvērtēt, vai nozare, kurā uzņēmums darbojas, ir uzskatāma par atbalstāmu (jāvērtē arī, vai faktiskais darbības veids atbilst VID deklarētajam darbības veidam);
2. izvērtēt iemeslus, kuru dēļ pasliktinājies uzņēmuma finanšu stāvoklis, tai skaitā izsniegtos aizdevumus, izmaksātās dividendes, debitoru izvērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu pamatot, ka finanšu stāvoklis pasliktinājies ārkārtējās situācijas dēļ;
3. būt gataviem sniegt motivētu pamatojumu tam, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis pasliktinājies COVID-19 izplatības rezultātā, tai skaitā sniegt pierādījumus apgrozījuma kritumam, piegādes ķēžu pārrāvumam, eksporta piegāžu pārrāvumam;
4. izvērtēt un būt gataviem pamatot finanšu rādītājus atbalsta saņemšanai – apgrozījuma kritumu, eksporta apjomu, vidējo algu uzņēmumā un ieguldījumus pamatlīdzekļos.

Raksta tapšanā līdzdarbojušies: Sandija Novicka, Sabīne Vuškāne, Mārtiņš Aljēns, Toms Šulmanis, Andrejs Lielkalns, Vadims Zvicevičs.