Cenu pārskatīšana publisko iepirkumu līgumos

Cenu pieauguma un materiālu nepieejamības dēļ, izmantojot ierastos piegādes kanālus, kopš 2022.gada marta aktualizēts jautājums par līguma nosacījumu pārskatīšanu un tiesībām izbeigt līgumu, ja pusēm neizdodas vienoties par nosacījumu pārskatīšanu. Īpaši aktuāli tas ir publisko iepirkumu līgumu gadījumā, jo tad jāvērtē ne tikai Civillikuma (CL), bet arī publisko iepirkumu tiesības.

Ņemot vērā pēdējo desmit gadu laikā piedzīvoto finansiālo un ekonomisko stabilitāti, slēdzot līgumus uz salīdzinoši īsu termiņu (viens līdz divi gadi), puses ļoti reti iekļāva noteikumus, kas regulē cenas pārskatīšanu. Arī nepārvaramas varas klauzulām līdz Covid-19 izplatīšanās brīdim reti tika pievērsta pienācīga uzmanība. Publiskos iepirkumos par ierastu praksi bija kļuvusi prasība piegādātājam vai būvuzņēmējam uzņemties visus riskus par iespējamo izmaksu pieaugumu.

Force majeure – vai pamatoti?

Lielas cerības uz līguma neizpildes attaisnojumu puses praksē saista ar force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļiem, taču praksē salīdzinoši maz ir to gadījumu, kad atsaukšanās uz force majeure apstākļiem ir pamatota.

Nepārvarama vara jānošķir no grūtībām, kad kāds notikums, piemēram, ekonomikas vai finanšu krīze, būtiski maina līguma pušu līdzsvaru. Izskatot strīdus, kas saistīti ar 2008.gada finanšu krīzi, Senāts skaidrojis, ka nepārvaramas varas gadījums ir nošķirams no grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru (piemēram, vienas puses izpildes izmaksas pieaugušas vai arī izpildījuma, ko saņem puse, vērtība samazinājusies). Līdz ar to dažādi tirgus satricinājumi, kas rada nopietnas grūtības izpildīt līgumu, nemaina CL 1587.pantā nostiprināto pacta sunt servanda principu, t.i., pienākumu pildīt pielīgtās saistības, pat neraugoties uz darījuma sevišķo smagumu.

Lasīt plašāk.