Būvnormatīva un pašvaldības apbūves noteikumu mijiedarbība

Būvniecības regulējums ir diezgan sarežģīts un sadrumstalots – to veido gan Būvniecības likums (BL), gan dažādu speciālo likumu tiesību normas. Turklāt detalizētas prasības būvniecībai nosaka arī Ministru kabinets (MK) un katra pašvaldība attiecībā uz savu administratīvo teritoriju. Ko darīt, ja šie normatīvie akti nonāk pretrunā viens otram? Vienu šādu situāciju vērtējis Senāts lietā par daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības ieceri.

Pretrunas normatīvajos aktos

Gadījumos, kad vienu un to pašu jomu regulē liels dažādu institūciju izdotu normatīvo aktu klāsts, kā tas ir, piemēram, būvniecībā, var veidoties tiesību normu kolīzijas – situācijas, kad vienu un to pašu jautājumu vairākas tiesību normas regulē atšķirīgi. Viena no šādu kolīziju atrisināšanas pamatmetodēm paredz – ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

Tiesību normu hierarhijā pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir viszemākais juridiskais spēks. Līdz ar to gadījumos, kad, piemēram, pašvaldības regulējums nonāk pretrunā MK noteikumiem vai likumam, priekšroka tiks dota MK noteikumu vai likuma tiesību normām.

Tomēr, pirms piemērot tiesību normu kolīzijas atrisināšanas metodes, vispirms jānoskaidro, vai starp tiesību normām patiešām veidojas kolīzija. Piemēram, var gadīties, ka tiesību normu vārdiskais formulējums norāda uz kolīziju, taču, izmantojot visas tiesību normu interpretācijas metodes, tiek secināts, ka normām ir atšķirīgs mērķis un pretrunas tomēr neveidojas.

Tiesību normu kolīziju jautājumi parasti ir diezgan sarežģīti, it īpaši tad, ja interpretācijas ceļā var nonākt pie secinājuma, ka, neskatoties uz vārdisko formulējumu, pretrunas starp tiesību normām tomēr nerodas. Tādēļ uzmanības cienīgs ir Senāta 2024.gada 11.aprīļa spriedums lietā SKA-150/2024, kurā tika risinātas pretrunas starp MK apstiprinātu būvnormatīvu un pašvaldības teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Pirms piemērot tiesību normu kolīzijas atrisināšanas metodes, vispirms jānoskaidro, vai starp tiesību normām patiešām veidojas kolīzija.

Lietas apstākļi

Tiesvedības pamatā bija daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības iecere. Attīstītājs Mārupes novadā bija ieplānojis būvēt četru stāvu dzīvojamo ēku ar jumta stāvu, kurā izvietoti dzīvokļi.

Mārupes novada pašvaldības teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Apbūves noteikumi) paredzēja, ka teritorijā, kur bija plānots būvēt dzīvojamo ēku, maksimālais stāvu skaits ir četri. Vienlaikus Apbūves noteikumi noteica, ka jumta stāvu neieskaita kopējā stāvu skaitā, izņemot gadījumus, kad jumta stāva platība 2,5 metru augstumā pārsniedz 50% no ēkas pirmā stāva platības. Atbilstoši šīm Apbūves noteikumu prasībām attīstītāja iecerētās ēkas jumta stāvs nebija ieskaitāms kopējā stāvu skaitā.

Pašvaldības būvvalde tomēr atteicās izdot būvatļauju dzīvojamās ēkas būvniecībai. Būvvalde piemēroja MK noteikumu Nr.340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas”” 7.punktu, kurā bija paredzēts, ka jumta stāvs ir ieskaitāms stāvu skaitā, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās telpas. Tā kā plānotā būvniecības iecere paredzēja dzīvokļu izvietošanu arī jumta stāvā, tad būvvalde secināja, ka jumta stāvs ir ieskaitāms kopējā stāvu skaitā un būvniecības iecere neatbilst Apbūves noteikumu prasībām par maksimālo stāvu skaitu.

Attīstītājs nepiekrita būvvaldei un vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta – būvatļaujas – izdošanu. Attīstītājs uzskatīja, ka, vērtējot kopējā stāvu skaita atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam, ir jāņem vērā pašvaldības Apbūves noteikumi, nevis būvnormatīva regulējums.

Tiesvedības laikā MK noteikumi Nr.340 zaudēja spēku. Tomēr arī to vietā pieņemto MK noteikumu Nr.693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 9.punktā paredzēts, ka stāvu skaitā ieskaita visus izmantojamos virszemes stāvus, tostarp jumta stāvu. Lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesām ir jāpiemēro lietas izskatīšanas laikā spēkā esošais regulējums. Tādēļ tiesas piemēroja šobrīd spēkā esošo būvnormatīvu LBN 200-21.

Rajona tiesa un arī apgabaltiesa noraidīja attīstītāja pieteikumu. Apgabaltiesa konstatēja, ka pašvaldības Apbūves noteikumi un būvnormatīvs LBN 200-21 paredz atšķirīgus noteikumus, pēc kuriem ir nosakāms, vai jumta stāvs ir ieskaitāms kopējā stāvu skaitā. Apgabaltiesa uzskatīja, ka veidojas tiesību normu kolīzija un Apbūves noteikumu regulējums par jumta stāva ieskaitīšanu kopējā stāvu skaitā neatbilst būvnormatīvam LBN 200-21. Ņemot vērā, ka būvnormatīviem ir augstāks juridiskais spēks, nekā pašvaldības Apbūves noteikumiem, apgabaltiesa piemēroja būvnormatīvu LBN 200-21 un secināja, ka būvniecības iecere konkrētajā teritorijā nav atļauta.

Par apgabaltiesas spriedumu attīstītājs iesniedza kasācijas sūdzību.

Ja pašvaldības teritorijas plānojuma tiesību normas vārdiskais formulējums nonāk pretrunā augstāka juridiskā spēka tiesību normai, vispirms ieteicams izvērtēt katras tiesību normas mērķi.

Senāta secinājumi

Arī Senāts 2024.gada 11.aprīļa spriedumā lietā SKA-150/2024 konstatēja, ka Apbūves noteikumos un būvnormatīvā LBN 200-21 ir atšķirīgi regulēts jautājums, vai un kādā gadījumā jumta stāvs ir jāieskaita kopējā stāvu skaitā. Tomēr Senāts secināja, ka pretrunas jeb kolīzija neveidojas.

Lai noskaidrotu, vai starp Apbūves noteikumiem un būvnormatīvu LBN 200-21 patiešām veidojas pretrunas, Senāts vērtēja šo regulējumu mērķi. Senāts konstatēja, ka BL un Teritorijas attīstības plānošanas likuma, proti, normatīvo aktu, uz kuru pamata ir pieņemts būvnormatīvs LBN 200-21 un Apbūves noteikumi, mērķi ir savstarpēji cieši saistīti. Taču būvnormatīva LBN 200-21 un Apbūves noteikumu mērķi atšķiras.

Būvnormatīvi tiek izdoti, pamatojoties uz BL 5.panta 1.daļas 3.punktu, kas pilnvaro MK noteikt tehniskās prasības būvēm un to elementiem, kā arī uz būvēm attiecināmas vides pieejamības prasības. Būvnormatīva LBN 200-21 1.punktā noteiktas prasības, kuras ievēro, projektējot ēkas, stadionus, arēnas, brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves, kā arī prasības to novietošanai, jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai.

No minētā Senāts secināja, ka būvnormatīvā LBN 200-21 paredzētas tehniskās prasības, kas jāievēro, projektējot noteikta veida būves. Tieši šī mērķa kontekstā ir aplūkojamas būvnormatīva prasības stāvu skaita noteikšanai. Proti, būvnormatīvā LBN 200-21 atkarībā no stāvu skaita ir noteiktas atšķirīgas prasības, kas jāievēro projektēšanā. Tā, piemēram, 78.punktā paredzēts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas ir augstākas par četriem stāviem, nepieciešams lifts, kas nodrošina pieeju visiem dzīvokļiem stāva pārseguma līmenī. Tādēļ būvnormatīvā LBN 200-21 paredzētās prasības par ēkas kopējo stāvu skaitu ir jāņem vērā, ja, projektējot ēku, ir jāievēro specifiskas tehniskās prasības, kas attiecas uz attiecīga augstuma (stāvu skaita) ēkām.

Savukārt Apbūves noteikumu 5.punktā paredzēts, ka to mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu novada attīstību saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojuma prasībām, nosakot zemes īpašnieku un lietotāju būvtiesības un pienākumus, lai veicinātu novada iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības, vispārīgu labklājību un vides interešu tiesisku līdzsvarotību. Tātad no pašvaldības teritorijas plānojuma viedokļa ēku augstumam ir nozīme teritorijas ilgtspējīgas attīstības, labvēlīgas dzīves vides u.c. nodrošināšanai. Stāvu skaita ierobežojumiem Apbūves noteikumos var būt saistība gan ar apbūves intensitātes regulēšanu, gan ar ainaviska rakstura apsvērumiem, bet ne ar tehniskām prasībām projektēšanai.

No minētā izriet, ka ir iespējams īstenot būvniecības ieceri, kas vienlaikus atbilst gan būvnormatīva prasībām, gan Apbūves noteikumu prasībām. Proti, būvnormatīva LBN 200-21 izpratnē būvniecības iecerei var būt pieci stāvi, ieskaitot arī jumta stāvu, un tādā gadījumā projektēšanā ir jāņem vērā tehniskās prasības, kas ir noteiktas piecu stāvu ēkām. Vienlaikus, ja pašvaldība, izsverot ilgtspējīgas attīstības un labvēlīgas vides intereses, Apbūves noteikumos ir paredzējusi, ka, nosakot atbilstību maksimālā stāvu skaita prasībām, jumta stāvs pie noteiktiem nosacījumiem nav jāņem vērā, iecere, kurai būvnormatīva LBN 200-21 izpratnē ir pieci stāvi, var iederēties teritorijā, kuras plānojumā paredzēts, ka maksimālais stāvu skaits ir četri.

Ievērojot minēto, Senāts secināja, ka jumta stāva jēdziens un tas, kā nosakāms ēkas kopējais stāvu skaits, būvnormatīvos un Apbūves noteikumos ir regulēts ar atšķirīgu mērķi un normatīvie akti ir piemērojami līdztekus.

Jāizvērtē tiesību normu mērķis

Senāta secinājumi par kolīzijas neesamību attiecas uz pašvaldības teritorijas plānojuma un būvnormatīvu mijiedarbību kopējā stāvu skaita noteikšanā. Tādēļ tie nav vispārināmi uz visiem gadījumiem, kad rodas pretrunas starp teritorijas plānojuma prasībām un būvnormatīviem vai citiem normatīvajiem aktiem. Tomēr Senāta spriedumā pielietotā pieeja būs noderīga jebkuram juristam, kas sastopas ar tiesību normu kolīzijām, it īpaši pašvaldību teritorijas plānojumu jautājumos.

Vērtējot pašvaldību teritorijas plānojuma mijiedarbību ar citiem normatīvajiem aktiem, būtiski ņemt vērā, ka pašvaldībām ir tiesības savās teritorijās noteikt prasības būvniecībai, lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības un labvēlīgas vides intereses. Tādēļ, ja pašvaldības teritorijas plānojuma tiesību normas vārdiskais formulējums nonāk pretrunā augstāka juridiskā spēka tiesību normai, vispirms ieteicams izvērtēt katras tiesību normas mērķi. Savukārt, ja augstāka juridiskā spēka tiesību normai ir cits mērķis, ir jānoskaidro, vai abas tiesību normas ir iespējams piemērot līdztekus, lai sasniegtu gan teritorijas plānojuma, gan augstāka juridiskā spēka tiesību normas mērķus.

Noslēgumā jāuzsver, ka līdzsvarota tiesību normu piemērošana un šķietamu kolīziju risināšana interpretācijas ceļā ne tikai sekmē komplicētu juridisku strīdu atrisināšanu, bet arī veicina gan teritorijas plānojuma, gan augstāka juridiskā spēka normatīvo aktu mērķu sasniegšanu, tādējādi nodrošinot atsevišķu privātpersonu un visas sabiedrības interešu ievērošanu iespējami augstākā līmenī.

Publikācija: itiesibas.lv