Būtiskākās 2021. gada tiesu atziņas nodokļu jomā. 2. daļa

Turpinām izskatīt 2021. gada būtiskākās tiesu atziņas nodokļu jomā. Šoreiz izskatām divas lietas. Vienu – par Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu pienācīgi noskaidrot apstākļus, lai pierādītu ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas pazīmes. Bet otrajā lietā – atziņas par pārmaksātās nodokļa summas atmaksas termiņu.

Lieta SKA-532/2021

Senāts savā 2021. gada 11. jūnija spriedumā lietā SKA-532/2021 norāda, ka situācijā, kurā nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpšanas pazīmes nav viennozīmīgas un viegli varētu tikt izskaidrotas ar saimnieciski pamatotiem lēmumiem, jo īpaši svarīgi kļūst šādu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu pamatot ar apstākļiem, kas norāda, kādas tieši fiskālas priekšrocības nodokļu maksātājs vai citas personas, par kuru nolūkiem nodokļu maksātājs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, varētu gūt. Senāta ieskatā tas apstāklis vien, ka nodokļu maksātājs zināja par otras sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) finansiālajām grūtībām, pats par sevi nevar būt pamats tam, lai šos darījumus raksturotu kā mākslīgus.

Lietas būtība

Konkrētajā lietā persona nomāja smagās automašīnas no SIA “X”, kura bija nonākusi finanšu grūtībās un nespēja veikt līzinga maksājumus par minētajām automašīnām SIA “Y” – līzinga devējam. Lai SIA “Y” nevērstos pie SIA “X” galvotājiem ar parāda piedziņas prasījumu, persona noslēdza pirkuma līgumus ar SIA “Y” par nomāto automašīnu iegādi to atlikušajā līzinga vērtībā. SIA “Y” izrakstīja SIA “X” kredītrēķinu par līzingā nodotajām automašīnām, līdz ar to SIA “X” bija pienākums veikt attiecīgu priekšnodokļa korekciju par iepriekš atskaitīto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Finanšu grūtību dēļ SIA “X” iesniedza maksātnespējas pieteikumu un PVN atmaksu valsts budžetā neveica.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā persona zināja par SIA “X” finanšu grūtībām, transportlīdzekļu pārdošanas darījumi tika noformēti formāli (proti, persona zināja par noformēto darījumu mākslīgo raksturu), un persona pati apzināti iesaistījās nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Senāta atziņas

Savukārt Senāts savā spriedumā norāda, ka nodokļu administrācijai ir jāievēro neitralitātes princips, proti, tā nedrīkst iejaukties darījumos, nosakot to saturu un citas līguma sastāvdaļas, pat ja šāda vienošanās kaut kādā mērā nav tik izdevīga valsts budžeta interesēm kā cita veida vienošanās. Līdz ar to Senāta ieskatā jebkāda darījuma satura pārskatīšana ir pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad VID spēj pierādīt to, ka darījuma saturu nosaka tieši vēlme gūt nepamatotas fiskāla rakstura priekšrocības nodokļu nomaksas jomā, nevis citi personas īstenotās komercdarbības ekonomiski pamatoti apsvērumi, kas nekādi nav saistīti ar nelikumīgām darbībām nodokļu jomā. Senāts norāda: ja persona nebūtu iegādājusies konkrētās preces no SIA “Y”, tās iegādātos kāds cits komersants, kuram būtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nesaistot šīs tiesības ar apstākli, vai SIA “X” spētu samaksāt budžetā tās nodokļu parādus.

Senāts savā spriedumā vērš uzmanību arī uz Eiropas Savienības Tiesas secināto, ka jautājums, vai preču piegādātājs ir vai nav pārskaitījis Valsts kasei PVN, kas maksājams par pārdošanas darījumiem, neietekmē nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN.

Lasīt plašāk šeit.

Lasīt raksta pirmo daļu šiet.