Asociāciju biedri – konkurenti vai sabiedrotie?

Asociācijas nodrošina uzņēmumiem iespēju komunicēt ar politikas veidotājiem un citu nozaru pārstāvjiem, veidot vienotu izpratni par nozares turpmāko attīstību, kā arī saglabāt vai uzlabot attiecīgās nozares pakalpojumu sniegšanas kvalitātes standartus. Bet vai šādas organizācijas ievēro konkurences pamatprincipus?

Tomēr praktiski katras konkurences tiesībaizsardzības sistēmas pieredze liecina, ka tirdzniecības asociācijas veic darbības, kas ir pretrunā konkurences tiesībām, vai mudina citus veikt šādas darbības. Asociācijas sanāksmes un diskusijas, pat ja to mērķis ir likumīgu asociācijas mērķu sasniegšana, pulcē tiešos konkurentus un nodrošina viņiem regulāras iespējas viedokļu apmaiņai par notikumiem konkrētajā tirgū. Šādām aktivitātēm ir augsts risks viegli pārvērsties nelikumīgā darbībā.

No Konkurences likuma

Saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta 1. daļu ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tādas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā.

Konkurences likuma 11. pantā minēti piemēri atsevišķu vienošanos veidiem, kas uzskatāmas par aizliegtām, tomēr šis likumā norādītais uzskaitījums nav izsmeļošs. Tāpat jāatceras, ka Konkurences likuma 11. pantā lietotais termins “vienošanās” jāsaprot paplašināti, proti, nav nepieciešama formāla vienošanās rakstveidā vai ar kādiem citiem līdzekļiem. Ir pietiekami, ka uzņēmumi rīkojas saskaņoti un apzinās šīs rīcības kaitīgās sekas vai arī tiem vajadzēja tās apzināties. Kā atsevišķi piemēri aizliegtām vienošanām Konkurences likuma 11. panta 1. daļā norādīti:

• vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem;
• vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;
• vienošanās par tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;
• nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

Kā norāda Konkurences padome, galvenais princips, kas jāievēro jebkuram tirgus dalībniekam, – komercdarbība, plāni, rīcība tirgū jāveido patstāvīgi un neatkarīgi.

Tas, ka nelikumīgās darbības tirgus dalībnieks neveic individuāli, bet gan caur asociāciju, šādu rīcību nekādi neattaisno. Būtiski atcerēties, ka Konkurences likuma 11. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpšanas gadījumā atbildību par pārkāpumu var nākties uzņemties ne tikai pašai asociācijai, bet arī tās biedriem individuāli, ja uzraudzības iestāde konstatē, piemēram, karteļa vienošanos (aizliegtu horizontālu vienošanos tirgus dalībnieku starpā).

Tāpat jāatceras, ka konkrētās fiziskās personas pārstāvības tiesībām nav būtiska nozīme, jo konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanai no uzņēmuma puses nav nepieciešams, lai prettiesiskajā darbībā asociācijas sanāksmēs būtu piedalījies uzņēmuma valdes vai padomes loceklis. Ir pilnīgi pietiekami, ja attiecīgajā sanāksmē piedalījies uzņēmuma darbinieks, lai sauktu konkrēto uzņēmumu pie atbildības.

Kas ir aizliegts?

Aizliegto darbību kopumu nepieciešams aplūkot no trīs dažādām perspektīvām. Pirmkārt, pastāv tā saucamie stingrie ierobežojumi (hardcore restrictions), kuru pieļaušana gandrīz vienmēr padara konkrēto darbību par neatbilstošu konkurences tiesībām, tāpēc tie ir absolūti aizliegti. Pie šādām darbībām pieder vienošanās par cenām, tirgus sadalīšana, klientu sadalīšana u. c.

Otrkārt, ir pārkāpumi, kuru rezultātā konkurence varētu tikt kavēta, ierobežota vai deformēta, bet tas būs atkarīgs no katras konkrētās situācijas. Piemēram, komerciāli sensitīvas informācijas apkopošanas un apmaiņas gadījumā nozīme būs tam, kas ir skartā industrija, kāda informācija tiek apkopota, cik detalizēta un aktuāla tā ir un cik bieži tā tiek apkopota un apmainīta. Katrā industrijā šie faktori būtiski atšķirsies, tāpēc šīs darbības nepieciešams izvērtēt pirms to veikšanas. Ja vienā industrijā divus gadus veca informācija aizvien būs nozīmīga, lai paredzētu konkurentu turpmākās darbības, tad citā nebūtu pamata par tādu saukt pat vienu gadu vecu informācijas kopumu.

Treškārt, jāpievērš uzmanība pašas asociācijas attiecībām ar tās biedriem un tam, vai gadījumā noteikumi, uz kuru pamata uzņēmums var kļūt par asociācijas biedru, tikt izslēgts no asociācijas vai sodīts par tās ieviesto noteikumu neievērošanu, nav pretēji konkurencei. Tas ir svarīgi sevišķi tad, ja asociācijai ir nozīmīga loma konkrētās nozares ekonomikā un tai ir tāda ietekme, ka ārpuskopienas esošajiem uzņēmumiem būtu izteikti nelabvēlīgi konkurences apstākļi salīdzinājumā ar biedriem.

Kas ir atļauts?

Pie darbībām, kuras asociācijas biedri var īstenot un to pat būtu vēlams darīt, pieskaitāmas šādas iniciatīvas:

• vispārējās informācijas apspriešana par jaunākajām tehnoloģijām un citiem jauninājumiem konkrētajā nozarē;
• nozares pētījumu sagatavošana;
• lobēšanas aktivitātes publiskajā telpā un komunikācijā ar valsts pārvaldes iestādēm, lai pievērstu to uzmanību konkrētās nozares problemātikai vai veiksmes stāstiem;
• reklamēšanas un mārketinga jautājumu apspriešana, uzsverot nozares kopējo pievienoto vērtību;
• apkopotas tirgus informācijas izplatīšana, lai palīdzētu uzņēmumiem individuāli pieņemt konceptuālus lēmumus par turpmāko ieguldījumu īstenošanu nozarē atbilstoši katra uzņēmuma specifikai;
• labas nozares prakses izplatīšana;
• biedru izglītošana par normatīvo aktu ievērošanu, kā arī dalība normatīvo aktu izstrādes procesā dažādās darba grupās valsts pārvaldes institūcijās u. c.

Piesardzības nolūkā ieteicams izvērtēt ieplānotās darbības atbilstoši aizliegto darbību standartam, jo nav izslēgts, ka zem šķietami nevainīga darbības vispārīga raksturojuma varētu slēpties aizliegta darbība.

Ja citi neievēro likumus?

Viens no būtiskākajiem uzņēmuma pārstāvja pienākumiem ikvienā situācijā, kad tiek konstatēts vai vajadzēja konstatēt, ka asociācijas sanāksmes laikā ir uzsākta apspriede par jautājumiem, kas ir aizliegti atbilstoši konkurences tiesību regulējumam, ir norobežoties no konkrētās rīcības ar aktīvām darbībām. Proti, nekavējoties iebilst pret šādu rīcību, lūdzot to fiksēt sanāksmes protokolā un atstājot sanāksme telpas.

Tāpat būtiski par šādu notikumu pavērsienu nekavējoties informēt ne tikai uzņēmuma juristu, bet arī Konkurences padomi. Ja turpmāk atklāsies, ka konkrētā darbība patiesi atbilst Konkurences likuma 11. pantā minētajam aizliegumam, uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības, lai ierobežotu savu atbildību. Nekas arī netiks zaudēts, ja Konkurences padome pārkāpumu nesaskatīs.

Trīs piesardzības soļi

Lai nodrošinātu, ka asociācijas biedru iniciatīvas tiek īstenotas atbilstoši konkurences tiesību regulējumam, ir būtiski ievērot trīs piesardzības soļus, kas ļauj uzņēmumiem identificēt potenciālos konkurences tiesību riskus pirms attiecīgās darbības veikšanas.

Pirmkārt, ir būtiski apsvērt, ko katrs konkrētais asociācijas biedrs varētu uzskatīt vai arī tam objektīvi vajadzētu uzskatīt par komerciāli nozīmīgu jeb sensitīvu informāciju konkrētās darbības kontekstā.

Otrkārt, ir būtiski apsvērt, vai kādas šīs informācijas daļas atklāšana citiem asociācijas biedriem varētu samazināt vai pat pilnībā novērst nenoteiktību par to, kā konkrētais biedrs ir iecerējis īstenot savu komercdarbību turpmāk.

Treškārt, pastāvot riskam, ka informācija, kas atbilst diviem iepriekš minētajiem kritērijiem, tiešā vai netiešā veidā varētu tikt atklāta konkurentiem, jākonsultējas ar juristu, kam ir nepieciešamās zināšanas konkurences tiesību jomā.

Šo trīs soļu efektīvai ievērošanai ieteicams vienmēr pievērst uzmanību tam, lai katras plānotās sanāksmes darba kārtība būtu iepriekš labi zināma un pietiekami detalizēta. Proti, ieteicams izvairīties no vispārīgu apzīmējumu lietošanas sanāksmju darba kārtībās. Rezultātā pirms dalības sanāksmē uzņēmumu pārstāvjiem jau laikus būs skaidrs, kādi jautājumi tiks apspriesti to starpā, izvairoties no nevajadzīgiem sarežģījumiem.

Tāpat būtiski, lai šīs sanāksmes tiktu protokolētas, pietiekami izvērsti aprakstot sanāksmes gaitu, izskanējušos viedokļus un, iespējams, arī iebildumus par kāda konkrēta jautājuma izvērstāku apspriešanu tieši konkurences tiesību regulējuma dēļ. Tas ir svarīgi, jo konkurences tiesībās pastāv relatīvi zems pierādīšanas standarts attiecībā uz to pierādījumu kopumu, kas nepieciešams, lai konstatētu aizliegtas vienošanās pušu starpā. Tā kā galvenokārt šādas vienošanās ir slepenas, būtu neloģiski no uzraudzības iestādes puses pieprasīt, lai tās tiek pierādītas tieši ar rakstveida pierādījumiem vai audio ierakstiem. Ja uzņēmumam ir pietiekami daudz pierādījumu par pretējo, tas var efektīvāk risināt jebkuru strīdu ar uzraudzības iestādi, neļaujot tam neprognozējami attīstīties.

Publikācija: itiesibas.lv