Arhitektūras likuma projekts: konkursi un autortiesības

Kultūras ministrija sagatavojusi Arhitektūras likuma projektu, kura apspriešanā līdz 2020. gada 31. augustam var piedalīties visas ieinteresētās personas.

Likumprojekts galvenokārt ietver noteikumus par arhitektu darbības vispārējiem principiem, izglītības, sertifikācijas un prakses prasības, nosaka atbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas. Vienlaikus, vairāki likumprojektā ietverti jautājumi ir būtiski arī personām ārpus arhitekta profesijas.

Likumā paredzēts noteikt gadījumus, kad nepieciešams rīkot arhitektūras konkursus: ja nepieciešams rast risinājumus gadījumos, kad ēku vai būvju būvniecība paredzēta pilsētbūvnieciski svarīgās, nozīmīgās vai sarežģītās vietās; ja projektējamā ēka vai būve paredzēta brīvai sabiedrības pieejai un būtiski ietekmē publisko ārtelpu, neatkarīgi no īpašuma piederības; teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajās vietās un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Paredzams, ka arhitektūras konkursu izmantojums varētu paplašināties, padarot tos par nepieciešamiem vairāk gadījumos, kad īpašums pieder privātpersonām. Arhitektūras konkursu norises kārtību noteiks Ministru kabineta noteikumos.

Likumprojektā ietverti daži noteikumi par autortiesībām, taču tie neveicina lielāku noteiktību. Līdz šim arhitektu autortiesību jautājumi nav tikuši īpaši regulēti un pakļāvušies vispārējam autortiesību režīmam. Autortiesību objektu loks ir plašs un spēkā esošais Autortiesību likums paredz attiecīgi vispārīgas un plašas autora tiesības – gan personiskās, gan mantiskās. Pie personiskām autora tiesībām, kuras likums aizliedz nodot trešajai personai, pieder:

• tiesības uz darba atsaukšanu —  pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;

• tiesības uz darba neaizskaramību — atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

• tiesības uz pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

Acīmredzami, ka šo tiesību realizācija var radīt konflikta situācijas arhitektu un pasūtītāju attiecībās. Arhitektu darba rezultāts visbiežāk top pēc klienta pasūtījuma, nereti sadarbojoties vairākiem arhitektiem un citiem speciālistiem. Kad būvprojekts tiek īstenots dzīvē, pasūtītāja ēkā vai citā būvē ieguldītā mantiskā vērtība ir ievērojama. Tādēļ būtu pamatoti likumā ietvert tādus autortiesību noteikumus, kas gan pasargātu autorus, gan ņemtu vērā pasūtītāju intereses, nepadarot tos par autora tiesību ķīlniekiem.

Pasūtītājam, kas veicis samaksu par projekta izstrādi būtu jāiegūst tiesības projektu izmantot (tostarp to atsavināt), nepaverot autoram iespējas izmantot personiskās tiesības uz darba atsaukšanu vai pretdarbību. Autortiesību likumā ietvertie vispārīgie noteikumi par pasūtītajiem darbiem šo problēmu nerisina.

Attiecībā uz darba neaizskaramību, būtu pamatoti noteikt, ka pasūtītājs vai cits ēkas īpašnieks var veikt izmaiņas projektā, bet projekta autoram ir vienīgi tiesības liegt turpmāk saistīt viņa vārdu ar šo ēku. Arhitektūras likuma projektā ietvertie formulējumi pagaidām aizsargā tikai arhitektu intereses, paredzot, ka arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto būvi gadījumos, ja tas nemaina būves arhitektonisko veidolu. Skaidrs, ka tas faktiski ir aizliegums mainīt būves arhitektonisko veidolu un paver iespējas piesaukt “pamatotus iemeslus” aizliegumam veikt jebkādus pārveidojumus. Savukārt likumprojektā ietvertais noteikums, kas paredz līgumā par arhitekta pakalpojuma sniegšanu iekļaut arī autortiesību jautājumus, tai skaitā attiecībā uz pasūtītāja tiesībām veikt izmaiņas būvprojektā un projektēt izmaiņas būvē pēc tās nodošanas ekspluatācijā, nerisina konfliktu ar vispārējiem autortiesību noteikumiem. Arhitektūras likumā būtu skaidri nosakāms, ka pasūtītājiem ir tiesības veikt izmaiņas, un autortiesībām uz arhitekta darba rezultātu Autortiesību likums ir piemērojams, ciktāl Arhitektūras likums nenosaka citādi.

Praksē aktuāla un Arhitektūras likuma projektā nerisināta problēma ir kolektīvo darbu jautājums. Saskaņā ar Autortiesību likumu autori var būt vienīgi fiziskas personas, bet projektēšanas līgumi bieži tiek slēgti ar juridiskām personām. Arhitektūras likumā būtu nosakāms, ka gadījumos, kad projektēšanas līgums noslēgts ar arhitektu biroju, tā pienākums ir nodrošināt, lai visas personas, kuras piedalījušās projekta izstrādē, būtu sniegušas savu piekrišanu nepieciešamo tiesību nodošanai pasūtītājam. Alternatīvi likumā būtu ieviešams projekta kā kolektīvā darba jēdziens, kas paredzētu, ka tiesības uz kolektīvo darbu īsteno tā persona, pēc kuras iniciatīvas un kuras vadībā darbs ir radīts, proti, arhitektu birojs.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar COBALT vadošo partneri Daci Silavu-Tomsoni.