Aizdevuma nodrošinājuma veidi

Civillikums (CL) nenosaka pienākumu visos gadījumos sniegt darījumu saistību izpildes nodrošinājumus, piemēram, saņemta aizdevuma atmaksas nodrošinājumam vai darījuma partnerim veicamā maksājuma samaksas nodrošinājumam. Tomēr parasti kreditors (aizdevējs/pārdevējs) vienojas ar debitoru (aizņēmēju/pircēju) par tam pieņemamu saistību izpildes nodrošinājumu.  Apskatīsim biežāk izmantojamos iekšzemes nodrošinājuma veidus – galvojums, banku garantijas, komercķīlas, hipotēkas –, un biežāk izmantojamos pārrobežu darījumu nodrošinājumus.

Galvojums un tā nianses

Galvojums vai galvojuma līgums praksē ir salīdzinoši bieži izmantojams saistību izpildi pastiprinošs līdzeklis. Saskaņā ar CL 1695.pantu galvojums sniedzams tikai rakstveida formā, bet puses var izvēlēties – to slēgt kā vienpusēju (paraksta tikai galvinieks) vai kā divpusēju darījumu (paraksta gan galvinieks, gan kreditors). Pastāv divi galvojumu veidi:

• ekspromisoriskais;
• neekspromisoriskais.

Saskaņā ar CL 1702.pantu ekspromisoriska galvojuma gadījumā galvinieks uzņemas saistības atbildēt kreditoram kā pats parādnieks un atsakās no savām tiesībām prasīt, lai kreditors vispirms vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka. Tā, iestājoties saistību izpildes termiņam, kreditoram ir tiesības prasīt parāda samaksu uzreiz no galvenā parādnieka un ekspromisoriskā galvinieka (abiem kopā vai katram atsevišķi).

Savukārt neekspromisoriska galvojuma gadījumā galvinieks maksājuma saistību neuzņemas kā pats parādnieks un neatsakās no savām tiesībām prasīt kreditoram, lai kreditors vispirms ar prasību vēršas pie galvenā parādnieka, un tikai pēc tam – pie galvinieka.

Galvot par citas personas saistībām var gan fiziskās, gan juridiskās personas. Ja galvojumu izsniedz juridiskā persona ar mērķi nodrošināt savas saistītās personas darījuma izpildi, atbilstoši Komerclikuma (KL) 184.²pantam, šāda darījuma noslēgšanai jāsaņem dalībnieku sapulces vai padomes (ja tāda ir) piekrišana. KL 184.²panta 7.daļa nosaka, ka darījums starp sabiedrību un saistīto personu nav spēkā, ja nav ievērota noteiktā darījuma slēgšanas kārtība un saistītā persona zināja vai tai vajadzēja zināt, ka darījumam nepieciešama padomes vai dalībnieku sapulces piekrišana.

Ja rodas nepieciešamība grozīt galvenā parāda līgumu, var rasties jautājums – vai vienmēr grozījumi nepieciešami arī galvojuma līgumā. Senāts 2017.gada 11.decembra spriedumā lietā SKC-292/2017 ir norādījis, ka, ja pēc galvojuma saistības uzņemšanās kreditors un parādnieks vienojas par parāda saistību grozīšanu, tad galviniekam šāda saistību grozīšana ir saistoša tikai gadījumos, ja galvinieks tai ir piekritis. Tātad galvinieku nesaista kreditora un parādnieka vienošanās, piemēram, par summu palielinājumu virs summas, par kuru galvinieks galvojis. Tomēr, ja kreditors un parādnieks vienojas par tādiem grozījumiem, kas galvinieka stāvokli nepasliktina (piemēram, samazina parāda summu), tad šādi pamatparāda grozījumi būtu spēkā arī bez atsevišķas galvinieka piekrišanas.

Savukārt Senāta 2017.gada 3.marta spriedumā lietā SKC-81/2017 ir norādīts, ka CL 1710.pants nosaka, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Turpretim CL 1712.pants nosaka, ka galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku, tomēr tas nav attiecināms uz fizisko un juridisko personu maksātnespējas lietām, jo parādnieka atbrīvošana no saistībām maksātnespējas procesā nav uzskatāma par galvenā parādnieka atsvabināšanu no saistībām (CL 1710. un 1712.pants). Tādējādi, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigts galvenā parādnieka fiziskas personas maksātnespējas process, galvojums netiek izbeigts kā tas norādīts Senāta 2016.gada 16.jūnija spriedumā lietā SKC-178/2016. Tāpat saskaņā ar Senāta 2018.gada 21.novembra spriedumu lietā SKC-183/2018 galvenā parādnieka maksātnespēja neliedz kreditoram vērsties ar prasību tieši pret galvinieku, un apstāklis, ka galvenajam parādniekam apstiprināts saistību dzēšanas plāns, atbilstoši kuram tas veicis daļēju saistību izpildi kreditoram, neliedz kreditoram tiesības prasīt neizpildīto saistību izpildi no galvinieka.

Banku garantija kā samaksas nodrošinājums

Banku garantijas ir bieži sastopams saistību pastiprināšanas līdzeklis, kuru bankas piedāvā atsevišķa produkta veidā – piešķirot zināmu limitu, kura ietvaros bankas klients var saņemt tam nepieciešamās garantijas (piemēram, avansa atmaksa garantijas, saistību izpildes garantijas, garantijas laika garantijas u. c.). Piešķirtā garantiju limita ietvaros banku garantijas parasti tiek izsniegtas dažu dienu laikā un ir spēkā no izsniegšanas dienas (bez papildu reģistrācijas, kas nepieciešama hipotēku un komercķīlu gadījumos) ar salīdzinoši vienkāršu izmantošanas procedūru.

Praksē ierasti banku garantiju tiesiskam regulējumam tiek piemēroti Starptautiskās tirdzniecības palātas vienotie noteikumi par pieprasījuma garantijām (International Chamber of Commerce Uniform Rules for Demand Guaranties), jo Latvijas likumdošana atsevišķi neregulē banku izsniegtās pieprasījuma garantijas. Vienotie noteikumi sniedz iespēju garantijas tekstu saglabāt īsu un kodolīgu, jo tā definē pušu tiesības un pienākumus, tajā skaita nosaka būtiskāko – garantija ir neatsaucama, prasība maksāt nav apstrīdama un garantijā minēto līgumu noteikumi neietekmē garantētāja apmaksas saistības. Šo un citu apsvērumu dēļ banku garantijas ir pasūtītāju iecienīts maksājuma nodrošinājuma veids.

Lai saņemtu izmaksu saskaņā ar bankas izsniegtu garantiju, kas pakļauta vienotajiem noteikumiem, garantijas saņēmējam bankā iesniedzams tikai vienpusēji parakstīts izmaksas pieprasījums (un citi dokumenti, ja tādi norādīti garantijā), kuru bankai jāizskata piecu darba dienu laikā, pārbaudot tikai pieprasījuma formālu atbilstību garantijas tekstam un iesniedzēja tiesības pārstāvēt garantijas saņēmēju. Vienotie noteikumi nosaka, ka bankai nav jāpārbauda garantijas nodrošināto saistību neizpilde, un pasūtītāja un izpildītāja strīdi par līguma saistību izpildi neietekmē garantijas summas izmaksu.

Ievērojot banku garantiju salīdzinoši vienkāršo izmantošanas procedūru, arī Latvijas Finanšu nozares asociācija iesaka kredītiestādēm vienoto noteikumu piemērošanu izsniedzamajām garantijām. Savās vadlīnijās “Kredītiestāžu sniegto garantiju, izziņu un apliecinājumu izmantošana iepirkumos” tā sniedz ieteikumus garantiju tekstos iekļaujamai informācijai un biežāk izmantojamo garantiju tekstu piemērus:

• piedāvājuma nodrošinājuma garantijas;
• līguma izpildes garantijas;
• avansa maksājuma garantijas;
• laika garantijas;
• rezerves (ieturējuma) maksājuma garantijas).

Puses var vienoties par citu, pusēm pieņemamu garantijas tekstu.

Piebilstams, ka piedāvājuma nodrošinājuma un/vai saistību izpildes nodrošinājuma sniegšanas kārtība ir noteikta arī Publisko iepirkumu likuma 50.pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 27.pantā. Iepirkumu organizētājiem uzmanība vēršama uz šajos likumos norādītiem trīs alternatīviem piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidiem:

• bankas garantija;
• apdrošināšanas polise;
• naudas iemaksa pasūtītāja kontā (ja to nosaka iepirkuma procedūra).

Uz minētām  normām un to izpildi, kas iepirkumos pretendentam nodrošina izvēles iespējas piedāvājuma vai saistību izpildes nodrošinājumu iesniegt vai nu bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi, norāda arī Iepirkumu uzraudzības birojs un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Komercķīlas un to priekšmeti

Komercķīla ir ķīlas tiesība uz kustamu mantu, kas Komercķīlas likuma noteiktajā kārtībā reģistrēta Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt gan kustamas ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

Kustamās ķermeniskās lietas iedalās:

• tādās, kas netiek pakļautas atsevišķai reģistrācijai;
• tādās, kas reģistrējamas specializētos reģistros, proti,
  • Ceļu satiksmes un drošības departamentā reģistrēti transportlīdzekļi un mazizmēra kuģošanas līdzekļi;
  • Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrēta traktortehnika;
  • Lauksaimniecības datu centrā reģistrēti ganāmpulki un atsevišķi ganāmpulka dzīvnieki;
  • Patentu valdē reģistrētas preču zīmes, patenti, dizainparaugi;
  • Civilās aviācijas aģentūrā reģistrēti gaisa kuģi.

Ja tiek ieķīlātas atsevišķai reģistrācijai pakļautas lietas, tad Komercķīlu reģistrs informē arī attiecīgā reģistra turētāju par nodibināto ķīlas tiesību, kas nodrošina šīs informācijas pieejamību arī attiecīgā reģistra lietotājiem. Šādos gadījumos papildus valsts nodevai, kas maksājama par vienas komercķīlas reģistrāciju (42,68 eiro), Komercķīlu reģistrā iesniedzams maksājuma apliecinājums par samaksāto maksu par komercķīlas atzīmes reģistrāciju attiecīgajā specializētajā reģistrā.

Komercķīlas likums nosaka arī atsevišķas kustamu mantu grupas, kas nevar būt par komercķīlas priekšmetu, proti, par komercķīlas priekšmetu nevar būt:

• kuģis;
• finanšu instrumenti, kas iegrāmatoti finanšu instrumentu kontā;
• kredītprasības Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē;
• finanšu līdzekļi;
• no čeka vai vekseļa izrietoši prasījumi;
• zvērinātu advokātu biroja pamatkapitāla daļas.

Neatkarīgi no izvēlētā komercķīlas priekšmeta Komercķīlu reģistrs lēmumu par komercķīlas reģistrāciju pieņem piecu darba dienu laikā pēc attiecīgo valsts nodevu samaksas, saņemot visus ķīlas reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, tajā skaitā komercķīlas devēja vienpusēji, ar drošu elektronisko parakstu parakstītu komercķīlas reģistrācijas pieteikumu (pretēji hipotēku nostiprinājumu lūgumiem, parakstus uz kuriem joprojām jāapliecina pie zvērināta notāra), kas iesniedzami tikai elektroniskā veidā, izmantot Komercķīlu reģistra mājas lapā norādītos dokumentu iesniegšanas kanālus. Tādējādi komercķīla ir vērtējama kā salīdzinoši ātri, lēti un vienkārši nodibināma publiska ķīlas tiesība, kas bieži tiek izmantota arī kredītiestāžu piešķirta finansējuma gadījumos (ne visām sabiedrībām pieder nekustamie īpašumi, bet jebkurai sabiedrībai bilancē ir  aktīvi, kas var tikt ieķīlāti ar komercķīlu, un ķīlas ņēmējs akceptē to vērtību).

Ja ķīlas devējam un ķīlas ņēmējam nepieciešams vienoties par izmaiņām komercķīlas līgumā vai nodrošinātā prasījuma līgumā, tad, atkarībā no grozījumu būtības, reģistrēto komercķīlu iespējams grozīt (gadījumos, ja samazinās ķīlas priekšmets vai nodrošināmais prasījums) vai reģistrēt pārjaunojumu (gadījumos, ja ķīlas priekšmets tiek palielināts,  paaugstināta maksimālā prasījuma summa vai notiek darījuma pušu maiņa). Ja komercķīlas grozījumi nav uzskatāmi par jaunu ieķīlājumu un saglabā sākotnējās reģistrācijas ietvaros piešķirto komercķīlas reģistrācijas numuru, tad pārjaunojuma gadījumā tas tiek tulkots kā jauns ieķīlājums, jo to apliecina arī jauna komercķīlas akta reģistrācijas numuru piešķiršana.

Gan komercķīlas grozījumu, gan pārjaunojuma gadījumā Komercķīlu reģistrs lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Ja ķīlas ņēmējs pieņem lēmumu izlietot tam par labu reģistrētās komercķīlas tiesības, tad Komercķīlu reģistrā iesniedzams pieteikums komercķīlas tiesību izlietošanai. 30 dienu laikā pēc pieteikuma pievienošanas komercķīlas reģistrācijas lietai ķīlas ņēmējs iegūst tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja ieķīlātā manta jau nav viņa valdījumā) un var pārdot to bez tiesas starpniecības.

Hipotēka un tās priekšmets

CL 1279.pants nosaka, ka nekustamas lietas ieķīlājums tiek saukts par hipotēku, kas ierakstāma attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā noteiktas naudas summas apmērā un nodrošina noteiktu saistību, piemēram, aizdevuma līgumu.

Pretēji komercķīlai, kuru iespējams nodibināt uz visu ķīlas devēja mantu kā lietu kopību, hipotēku iespējams reģistrēt tikai uz konkrētu nekustamo īpašumu, nevis ieķīlājot visus ķīlas devējam piederošus nekustamos īpašumus. Tāpat nav iespējams ieķīlāt daļu no ķīlas devējam piederoša un Zemesgrāmatā reģistrēta nekustamā īpašuma, jo hipotēka reģistrējama tikai uz visu īpašumu. Ja ķīlas devējam pieder domājās daļas no nekustamā īpašuma, tad hipotēka reģistrējama uz visām ķīlas devējam piederošām konkrētā nekustamā īpašuma domājamām daļām. Nav iespējams ieķīlāt daļu no domājamām daļām.

Tā kā nekustamā īpašuma vērtība retāk pakļauta būtiskam vērtības kritumam nekā bilancē reģistrēta kustama manta, tad ķīlas ņēmējs (īpaši kredītiestādes) hipotēku kā nodrošinājumu vērtē ar augstāku nodrošinājuma vērtības koeficientu nekā komercķīlu. Arī hipotēkas reģistrācijas process ir dārgāks un laikietilpīgāks nekā komercķīlas reģistrācija, proti, ja puses vienojas par hipotēkas nodibināšanu, tad tām jānoslēdz hipotēkas līgums, norādot tajā nodrošināto prasību (piemēram, piešķirtā aizdevuma apmērs), jo hipotēkas reģistrēšanai nepieciešams veikt valsts nodevas, kas aprēķināma individuāli 0,1% apmērā no nodrošinājumā prasījuma summas (piemēram, no piešķirtā aizdevuma), un kancelejas nodevas samaksas. Papildus nepieciešams vienoties par vizīti pie notāra, kas apliecinās ķīlas devēja tiesības parakstītu nostiprinājuma lūgumu hipotēkas reģistrēšanai.  Pēc dokumentu (papīra formātā vai parakstot ar drošiem elektroniskiem parakstiem) iesniegšanas Zemesgrāmatā tiesnesim attiecīgais nostiprinājuma lūgums ar tam pievienotiem dokumentiem jāizskata 10 dienu laikā.

Zemesgrāmatu likuma 35.pants nosaka, ka hipotēkas pirmtiesību paraksti tiek noteikti pēc nostiprinājuma laika, izņemot, ja konkrētais ieraksts nenosaka citādi. Gadījumi, kad viens nekustamais īpašums tiek ieķīlāts atkārtoti, reģistrējot pirmās un nākamo kārtu hipotēkas, parasti ir saistīti ar refinansēšanos laika posmā, kad notiek hipotekāro kreditoru nomaiņa vai gadījumiem, kad nekustamais īpašums nodrošina no dažādiem finansējuma līgumiem izrietošu saistību izpildi, piemēram, ilgtermiņa aizdevuma līgumu un īstermiņa kredītlīnijas līgumu.

Salīdzinošs jaunums ir apbūves tiesība, kuru uz līguma pamata uz termiņu, kas nav īsāks par 10 gadiem, zemes īpašnieks var piešķirt citai personai, tā sniedzot šai personai tiesības lietot uz zemes īpašniekam piederošās zemes esošās ēkas vai inženierbūves. Tās ir atsavināma lietu tiesība, kuru attiecīgi iespējams apgrūtināt ar lietu tiesībām, tajā skaitā ieķīlāt, reģistrējot hipotēku (atbilstošo CL 1129.⁵pantam ieķīlāšanu veic pēc nekustamu lietu ieķīlāšanas noteikumiem). Šis apstāklis būtiski uzlabo, piemēram, projektu attīstītāju iespēju piesaistīt finansējumu attīstības projektiem, kas realizējami uz nomātas zemes, un sniedz kreditoriem tiesības saņemt papildus nodrošinājumu, kas nodibināts kā ķīla uz apbūves tiesībām un reģistrēts zemesgrāmatā, vienlaikus nodrošinot zemes un uz tās esošo ēku vienotību (CL 968.pants).

Nodrošinājums pārrobežu darījumos

Ja komercķīlas, hipotēkas un galvojumi biežāk tiek izmantoti iekšzemes darījumos, tad pārrobežu darījumos samaksas nodrošināšanai biežāk tiek izmantotas banku garantijas (ar vienotajiem noteikumiem), akreditīvi (letter of credit), dokumentu inkaso, kā arī specializēti apdrošināšanas produkti (piemēram, kredītriska apdrošināšana).

Ja banku garantijas (ar vienotajiem noteikumiem) ir salīdzinoši universāls nodrošinājums iekšzemes un pārrobežu darījumos, tad akreditīvi, kas ir pircēja (kredītiestādes klienta) kredītiestādes izsniegta kredītiestādes apņemšanas samaksāt pārdevējam (bieži citas valsts kredītiestādes klientam) noteiktu naudas summu pēc akreditīva noteikumos minēto dokumentu iesniegšanas, pamatā tiek izmantoti pārrobežu darījumos pirkuma maksas samaksai veikšanas nodrošināšanai. Atkarībā no darījuma var tikt izsniegti importa / eksporta, atsaucami / neatsaucami, pārvedami / nepārvedami akreditīvi, kuriem piemērojami Starptautiskās tirdzniecības palātas noteikumi Nr.600 “Kredīta vēstuļu vienotās paražas un prakse” (Uniform Customs and Practice for Documentary Credits). Akreditīvam pielīdzināms būtu dokumentu inkaso – process, kura ietvaros pārdevēja banka pārdevēja uzdevumā nosūta eksportēto preču dokumentus pircēja bankai ar lūgumu šos dokumentus uzrādīt pircējam apmaksai ar norādījumu par to, kad un kā šie dokumenti atdodami pircējam.

Cita veida samaksas nodrošināšanas līdzeklis ir kredītriska apdrošināšana, kas apdrošina par labu pārdevējam viņa pircēju (debitoru) nesamaksas risku, pārdodot preces ar pēcmaksu. Šī produkta ietvaros apdrošinātāji izvērtē konkrētu debitoru maksātspēju, finanšu rādītājus un nosaka attiecīgas prēmijas. Produkts ir salīdzinoši ērti lietojams pārdevējam, un pircēja nesamaksas gadījumā attiecīgo maksājumu veic apdrošinātājs, tomēr produkta pielietojumu ierobežo tā salīdzinoši augstās izmaksas par kādām apdrošinātāji gatavi uzņemties attiecīgos nesamaksas riskus.

Publikācija: itiesibas.lv