Aizdevuma līgums – tā slēgšana, procenti un atsevišķi nodokļu aspekti

Aizdevumu vispārēji definē Civillikums (CL). Pēc savas būtības CL izpratnē tas ir reāllīgums un tā juridisko spēku nosaka fakts, vai aizdevums ir reāli dots. Īpaša vienošanās par to nav nepieciešama, un CL sniedz atsevišķus noteikumus, kā rīkoties, ja tāds darījums faktiski ir noticis, bet puses nav vēlējušās vai aizmirsušas vienoties par aizdevuma nosacījumiem.

Rakstiskā forma

CL nepieprasa rakstisku formu. Tomēr aizdevējam (un arī aizņēmējam) aizdevuma līguma noformēšana var būt nepieciešama, lai ne tikai detalizēti un skaidri vienotos par izsniedzamo aizdevumu un tā nosacījumiem, bet arī spētu efektīvi aizstāvēt savas intereses tiesā, ķīlu reģistros (ja aizdevumam sniegta ķīla, kuru nepieciešams reģistrēt) vai citās iestādēs, arī saistībā ar nodokļu piemērošanas aspektiem.

Rakstiska vienošanās ir konsensuāllīgums, kas paredz aizdevuma izsniegšanu nākotnē (piemēram, pēc kāda laika vai pie kādu noteiktu nosacījumu izpildes, piemēram, ķīlu reģistrācijas u. c.). Šāda vienošanās un tajā atrunātie noteikumi saista puses aizdevuma izsniegšanā no aizdevēja puses un pieņemšanā no aizņēmēja puses.

Bankas un finanšu iestādes vienošanās par aizdevumu (piemēram kredīta līgumus, kredītlīnijas, overdaftus u. c.) ar saviem klientiem noformē rakstveidā. Rakstisku formu ir nepieciešams ievērot, ņemot vērā to, starp kādām pusēm šāda aizdevuma vienošanās tiek panākta.

Aizdevuma izsniegšana

CL 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Tātad vispārīgi svarīgs ir nodošanas fakts. Balstoties uz to, tiek uzskatīts, ka aizdevuma darījums ir spēkā.

Ir būtiski parūpēties par pierādījumu, ka aizdevuma izsniegšana ir notikusi. Par pierādījumu var izmantot, piemēram, parādzīmi, aizdevuma pārskaitījumu aizņēmējam kontā, atzīmi uz līguma vai īpašu punktu tajā par naudas līdzekļu izsniegšanu līguma noslēgšanas brīdī vai pirms tam. Ja aizdevumu izsniegšanu iespējams pierādīt, tad ir pietiekams pamats izsniegto summu prasīt atpakaļ.

Skaidrības labad jāpiezīmē, ka vienošanās par aizdevuma izsniegšanu pati par sevi nav pietiekama, lai uzskatītu, ka ir radusies aizdevuma saistība. Svarīga ir arī aizdevuma izsniegšana. Tas ir būtisks priekšnoteikums aizņēmēja pienākumam atdot aizdevumu.

Aizdevuma termiņš

CL nav noteikts, ka aizdevumam jābūt konkrētam termiņam. Aizdevums var būt arī bez termiņa – tādā gadījumā pienākums atmaksāt aizdevumu radīsies tikai pēc attiecīga aizdevēja uzteikuma. Savukārt, ja aizdevums izsniegts uz termiņu, tad aizdevums atmaksājams, iestājoties termiņam.

Par uzteikuma termiņu būtu vēlams vienoties. Tas var būt jebkāds, dienas vai mēnešus garš. Ja nav tādas vienošanās, tad CL, konkrēti, 1945.pants nosaka, ka uzteikuma termiņš ir sešus mēnešus garš. Tātad, ja tiks uzteikts beztermiņa aizdevums, tad aizdevēja pienākums atmaksāt aizdevumu iestāsies tikai sešus mēnešus pēc tam, ja nav citas vienošanās.

Aizdevuma procenti

Atbilstoši CL 1946.pantam aizdevums ir uzskatāms par bezatlīdzības darījumu. Tāpēc procenti nav paši par sevi pieņemami un par tiem būtu jāvienojas. Jāpiebilst, ka par prettiesiskiem tiks uzskatīti nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti. Ja vienošanās par procentu izmaksāšanu nav, tad likumiskie procenti ir pieprasāmi tikai tad, ja aizņēmējs pieļāvis nokavējumu, proti, neatmaksā norunātā termiņā vai pēc attiecīga uzteikuma. Tādā gadījumā tos sauc par nokavējuma procentiem. Tāpēc, noformējot aizdevuma līgumu, ir pieļaujams un pat ieteicams vienoties par aizdevuma procentiem, kas maksājami par aizdevuma lietošanu, kā arī par nokavējuma procentiem, kas jāņem vērā, ja aizņēmējs kavē maksājumus.

Ja vienošanās ietvaros ir noteikti maksājumi procenti vai pieļauts atmaksas kavējums, bet nav precizēts procentu apmērs, tiek pieņemts, ka maksājami likumiskie procenti. Atbilstoši CL noteikumiem tie ir 6% visos gadījumos, izņemot komercdarījumus. Savukārt, ja pielīgtie lietošanas procenti ir lielāki nekā likumiskie, tad CL dod tiesības atbrīvoties no saistībām (ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem), atdodot visu aizņemto kapitālu un paziņojot par to ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms atbrīvošanās fakta (CL 1767.pants). Tāpat likums ierobežo arī nesamaksāto procentu pieaugumu līdz pamatparāda summai.

Ir svarīgi piebilst, ka likumiskie procenti vienmēr ir prasāmi kopā ar pamatparādu, tos nevar pieprasīt vēlāk, ja iepriekš par tiem bijis noklusēts un/vai parāda samaksa pieņemta bez iebilduma. Savukārt, ja procentu samaksas termiņš nav atrunāts, tie atdodami katru gadu aizdevuma izsniegšanas dienā, bet aizdevumam uz īsāku laiku – kopā ar aizdevuma atmaksu.

CL regulējums šķiet liberāls, sniedz atbildes gadījumos, kad aizdevējs un aizņēmējs nav vienojušies par aizdevuma nosacījumiem, un neprasa rakstisku līgumu un vienošanos par atmaksas termiņu un procentiem. Likumdevējs šādiem gadījumiem ir pievērsis lielāku detalizācijas pakāpi.

Aizdevumi komercdarījumos

Savukārt komercdarījumos, ja procentu apmērs nav atrunāts vienošanās ietvaros, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes, proti, galējās procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās (2023.gada 1.janvārī tā ir 2,5% gadā). Savukārt, atbilstoši Komerclikuma 389.pantam, ja aizdevuma puses ir komersants un patērētājs, tad noteikumi par komercdarījumiem ir piemērojami attiecībā uz patērētāju tikai tik, cik normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Vērtējot formas un nosacījumu prasības aizdevumu līgumiem starp komersantiem, vērā ņemama ir Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktā aizdevuma definīcija. Atbilstoši UIN likumā teiktajam, aizdevums ir darījums, kurā aizdevējs uz rakstveida vienošanās pamata nodod aizņēmējam naudu un kurš aizņēmējam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot aizdevējam naudu. Definīcija paredz, ka līgums noformējams rakstveidā, taču nenosaka paredzēt tajā termiņu un procentus, kuru esamība un apmērs ir svarīgs nodokļu aplikšanās vajadzībām.

Savukārt kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas.

Atšķirīgas prasības patērētāju kreditēšanā

Pavisam citi noteikumi figurē patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Ļoti detalizētas prasības patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem ir definētas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”. Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) (8.panta 1. un 2.daļa) vispārīgi nosaka, ka patērētāja kreditēšanas līgums ir rakstveidā (papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju) sastādāms līgums, ar kuru piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Savukārt, minēto MK noteikumu detalizācija paredz gan līguma darbības termiņu, aizņēmuma procentu likmi, nokavējuma procentu likmi, līgumsodu u. c.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju līgumos gandrīz bez izņēmumiem vienmēr ir noteikts tiem komerciāli izdevīgs aizdevuma procentu apmērs. Tomēr to piemērošana ir saistāma ar pienācīgu aizņēmēja maksātspējas izvērtēšanu, jo atbilstoši PTAL 8.panta 4.⁵daļai, neizvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kredīta devējs nav tiesīgs prasīt, lai patērētājs par kreditēšanas līgumā piešķirtās naudas lietošanas atvēlējumu maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem.

Arī citos gadījumos ieteicams aizdevuma līgumu noslēgt rakstveidā, paredzot pusēm būtiskus aizdevuma izsniegšanas, lietošanas un atmaksas nosacījumus, piemēram,

• aizdevuma summu;
• aizdevuma izsniegšanas veidu, piemēram, pārskaitot uz aizņēmēja norādītu kontu;
• termiņu, atmaksas kārtību – vienā maksājumā vai pa daļām;
• atmaksas veidu, piemēram, uz kontu;
• aizņēmuma procentu likmi;
• nokavējuma procentus.

Tāpat nozīmīgākos darījumos ir vērts apsvērt pirmstermiņa atmaksas nosacījumus, aizdevuma mērķi, līgumsodu, kā arī nodrošinājumu (piemēram, galvojums, ķīla).

Atsevišķi nodokļu aspekti

Aizdevuma izsniegšana un atmaksāšana parasti nerada nodokļu sekas, tomēr jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos aizdevuma izsniegšana saistītai personai var tikt pielīdzināta peļņas sadalei un radīt pienākumu aizdevējam maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) (UIN likuma 11.pants). Procenti, savukārt, veido ienākumus. Ja tos saņem fiziska persona, tad par procentiem ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% apmērā. Ja procentus fiziskai personai izmaksā Latvijā reģistrēta juridiskā persona, tās pienākums ieturēt nodokli no procentiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 17.panta 10.daļas 13.punkts).

Juridiskas personas gadījumā procenti veido daļu no ieņēmumiem, bet, balstoties uz UIN likumu, nodoklis jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī. UIN maksātājiem jāpatur prātā, ka, ja aizdevuma līgums noslēgts starp saistītām personām, tam ir jānosaka tirgus likmei atbilstoša procentu likme. Ja UIN maksātājs saņem aizdevumu no personas, kas nav finanšu iestāde, lemjot par aizdevuma ņemšanu, jāņem vērā arī plānās kapitalizācijas noteikumi, kas izriet no UIN likuma 10.panta prasībām. Pretējā gadījumā aizņēmējam var rasties pienākums maksāt nodokli par aprēķinātajiem procentiem.

Izsniedzot aizdevumus fiziskām personām, jāpatur prātā arī tas, ka pats aizdevums, ja netiek savlaicīgi atmaksāts, var tikt uzskatīts par ienākumu, kuram piemērojams IIN. Priekšnoteikumus, kuriem piepildoties neatmaksāts aizdevums ir pielīdzināms ienākumam, nosaka likuma par IIN 8.¹pants. Attiecībā uz ienākumam pielīdzinātiem aizdevumiem tajā noteikti arī kritēriji aizveduma nosacījumiem un formai:

• aizdevuma līgumam ir jābūt fiksētam rakstveidā;
• aizdevumam jābūt izsniegtam bezskaidras naudas norēķinu veidā, arī atmaksai jānotiek bezskaidras naudas norēķinu veidā;
• aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus;
• citi.

Īpaši tiek noteikts, ka aizdevuma līgumam jābūt noslēgtam notariālā akta formā, ja aizdevējs ir nerezidents, kurš nav citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents. Tāpat notariālā akta forma ir nepieciešama, ja aizdevējs atrodas, ir izveidots vai nodibināts valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai zemu nodokļu vai beznodokļu valstī/teritorijā.

Šo nosacījumu un formas prasību ievērošana ir būtiska, lai noteiktu, kurai pusei (aizdevējam vai aizņēmējam) jāmaksā nodoklis, ja aizdevums tiek pielīdzināts ienākumam, kā arī to, vai neatmaksātais aizdevums uzskatāms par bruto vai neto ienākumu.

Informācija par aizdevuma līgumu un fiziskai personai izsniegta aizdevuma apmēru, ja izsniegtā summa ir virs 15 000 eiro, ir deklarējama atbilstoši MK noteikumiem Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”. To dara aizdevējs, ja tas ir individuālais uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs, komersants vai cita veida sabiedrība, biedrība vai organizācija. Savukārt pats aizdevuma ņēmējs sniedz deklarāciju citos gadījumos, t. sk., ja aizdevējs ir nerezidents vai fiziska persona-rezidents (ja tā nedarbojas saimnieciskās darbības ietvaros), izņemot saistībā ar aizdevumiem starp laulātajiem un radiniekiem līdz trešajai pakāpei.

Tāpat likums paredz arī maksāt nodokli par fiziskai personai samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (IIN 8.²pants), proti, par pazeminātiem procentiem, ja to apmērs ir mazāks par likmi, ko veido 70% no t. s. “nosacītās tirgus cenas”. Nosacīto tirgus cenu nosaka Latvijas Banka, un tā ir pieejama Latvijas Bankas mājas lapā kā iekšzemes nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme (2022.gadā 3,22% eiro aizdevumiem, bet 4,21% citiem aizvedumiem). Nodoklis ir aprēķināms par starpību starp nosacīto tirgus cenu un līgumā noteikto pazemināto procentu likmi.

Publikācija: itiesibas.lv